Papildus finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) Saeimā 8. maijā nolasītajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumam ekonomikas ministrs Viktors Valainis nāca klajā ar ziņojumu par Latvijas ekonomisko attīstību. Abus ministrus un valdību kritizēja opozīcija, tomēr – ko tad īsti savā vairāk kā stundu ilgajā ziņojumā V. Valainis teica?
Ministrs sāka ar atskatu uz pēdējiem 10 gadiem un uzsvēra, ka ekonomikas kritums un Latvijas atpalikšanas plaisas veidošanās no Lietuvas un Igaunijas sākusies jau 2014. gadā vēl pirms tranzītbiznesa lejupslīdes, finanšu tirgus kapitālā remonta, kovida sērgas un kara Ukrainā.
“Protams, šodien mēs redzam, ka ir mums bijuši ekonomikā dažādi satricinājumi, bet mēs nevaram izvairīties no diskusijas par pēdējo mēnešu satricinājumiem, un, protams, tas ir ASV uzsāktais jautājums par tarifiem. Protams, arī tas ietekmē mūsu ekonomiku. Lai arī ASV Latvijai ir 11. lielākais eksporta partneris un 17. lielākais preču importa partneris. Tarifi tiešā veidā Latvijas ekonomiku pēc būtības neskar, bet, ja mēs skatāmies pakārtotā veidā, tad gan. Ja tas ietekmēs Vācijas ekonomiku, ja tas ietekmēs mūsu tirdzniecības tuvākos partnerus, tas neizbēgami ietekmēs arī Latvijas ekonomiku. Tāpēc arī šis apstāklis, protams, ir jāņem vērā, kad mēs šodien diskutējam par mūsu valsts ekonomisko attīstību tuvākajos gados.
Ja paskatāmies, kā šie tarifi jau ir ietekmējuši Latviju, tad tiešā veidā šo aprēķinu vēl šobrīd nav, bet, ja mēs skatāmies Starptautiskā Valūtas fonda pasaules ekonomiskā apskata kopsavilkumu, tad mēs redzam to, ka jau ir samazinātas ekonomikas izaugsmes prognozes. Pasaules ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 3,3 uz 2,8, eirozonas izaugsmes prognoze samazināta par 0,8 procentiem jau šobrīd. Tas, kas attiecas uz ASV, tad Starptautiskais Valūtas fonds brīdina, ka pie šādas notikumu attīstības pastāv 40 procentu iespējamība, ka arī ASV ekonomikā varētu iestāties recesija. Šie dati ir ļoti brīdinoši, un es domāju, ka šī negatīvā tendence, kas šobrīd iezīmējas, būs pamats produktīvām diskusijām, lai visas ieinteresētās puses censtos šo situāciju labot un panākt izmaiņas šajās prognozēs. Un tas, esmu pārliecināts, ir ne tikai ASV interesēs, tas ir arī Eiropas Savienības interesēs,” sacīja V. Valainis.
V. Valainis pagājušajā gada ekonomikas debatēs bija definējis mērķi 10 gados dubultot ekonomiku un tāpat arī pašlaik uzskata, ka tas ir iespējams.
“Ja mēs skatāmies pirms gada izvirzītos jautājumus, tie jau nav mainījušies, tie tieši tādi arī ir. Makrolīmeņa jautājumi attiecībā par ekonomikas attīstību, cilvēkkapitāla jautājumi, konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, sabalansēta reģionālā attīstība, moderna infrastruktūra, mājokļi, klimata pārmaiņas, ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā - mērķi nav mainījušies.”
“Ja mēs runājam par investīciju attīstību, tad pagājušā gada laikā tika reorganizēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tika uzlikts fokuss uz ārvalstu reģionālajām vizītēm, kas visas nesa rezultātu. Kolēģi, ja mēs skatāmies uz šīm vizītēm, tad, piemēram, tā pati Vācija. Bija milzīgs fokuss uzlikts uz Vāciju kā Eiropas lielāko ekonomiku. Pagājušā gada nogalē tas parādīja rezultātu skaitļos. Vācija no ceturtās vietas kļuva par pirmo vietu pēc investoru intereses par investīcijām Latvijā - izvirzījās pirmajā vietā.
Mēs stratēģiski kopā ar visām biznesa organizācijām uzlikām uzsvaru uz stratēģisko interesi par investīcijām no ASV. Šodien ASV investoru interese no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, ir absolūti pirmajā vietā, bet par investīcijām Latvijā - absolūti pirmajā vietā! Un tas ir šīs mērķtiecīgās darbības rezultāts - darbs uz investīcijām.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā trīskāršojām darbinieku skaitu, kas strādā ar investīcijām, trīs reizes palielinājām no tā, kas bija iepriekš,” ziņojumā pauda V. Valainis.
V. Valainis norādīja, ka galvenā problēma ir kapitāla pieejamība mūsu ekonomikai. Tie nav tikai struktūrfondi, kas attīstīs mūsu ekonomisko izaugsmi. Šis naudas paketes visām Baltijas valstīm ir aptuveni vienādas, taču lielā atšķirība ir pārāk mazas investīcijas, kas nāk no privātā sektora. Un tur tieši izsniegto kredītu apjoms parāda būtiskāko atšķirību starp Latviju, Lietuvu, Igauniju.
Viens no EM mērķiem ir palielināt Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14 procentiem IKP līdz 17 procentiem IKP, tāpat arī palielināt uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro.
Lietuvā, Igaunijā šis skaitlis šobrīd ir 35 un 34 miljardi eiro, Latvijā šis skaitlis ir 22,5 miljardi eiro. Ir potenciāls, uz ko tiekties, un jāveic mērķtiecīgas darbības, lai veicinātu kreditēšanas apjoma pieaugumu.
Pagājušajā gadā kopā ar budžeta likumu tika pieņemts Solidaritātes iemaksas likums. Viens no tā mērķiem bija motivēt kreditēšanas apjoma pieaugumu.
V. Valainis: “Šobrīd pēc šī, manuprāt, ļoti agresīvā piegājiena, ko valdība izvirzīja, likums ir iedevis pirmos rezultātus, un tie rezultāti ir pirmā ceturkšņa rādītāji, un tur var, kolēģi, strīdēties, var domāt, kā ir, bet fakts ir fakts: pirmo reizi ceturkšņa rādītāji parāda to, ka kreditēšanas apjoms Latvijā sāk pieaugt un nevis par vienu, diviem procentiem, bet par astoņiem procentiem. Mūsu mērķis bija sasniegt 10, bet gads vēl tikai sācies, lielo projektu attīstība vēl tikai priekšā, bet mēs esam uzrāvuši jau astoņus procentus jau pirmajā ceturksnī.
Banku aktivitāte ir būtiski pieaugusi, bankas sāk cīnīties par klientiem, risinājums hipotekārā kredīta pāriešanai no vienas bankas uz otru ir sācis strādāt. Ne tikai Eiropas Centrālās bankas procentu likmes samazinājušās, bet ir arī palielinājusies banku cīņa par klientiem, bankas sāk cīnīties par mājokļa kredītu finansēšanu, par uzņēmumu finansēšanu. No situācijas, ka uzņēmumi nāk un saka, ka viņiem nav neviena piedāvājuma, viņi šodien nāk un saka, ka viņiem ir divi, trīs un vairāk piedāvājumu. Un tas manā ieskatā ir tikai un vienīgi pateicoties tam, ka tā bija skaidra un mērķtiecīga valdības politika ar aicinājumu bankām sākt finansēt mūsu tautsaimniecību, un tas sāk dot pirmos rezultātus.”
Pēc LIAA reorganizācijas Ekonomikas ministrija redz, ka ir vēl daudz ko uzlabot, piemēram, Latvijas ekonomiskā profila un investīciju profila izveidē. Šajā gadā plānots radīt tiešām pievilcīgu investīciju profilu, lai ikviens investors redz gan nacionālā griezumā, gan reģionālā griezumā, kur ir investīciju iespējamības Latvijā. Ministrs te minēja tādas svarīgas jomas, kā “Fintech” un kripto nozare.
Tāpat esot jāturpina darbs pie privātās partnerības. Kā labu šādas partnerības piemēru viņš atzīmēja Ķekavas apvedceļa būvi.
V. Valainis atzīmēja nepieciešamību inovatīvi pieiet pensiju fondu naudas piesaistīšanai. Tā kā tiešā veidā ASV fondi neinvestē, šim nolūkam nepieciešams izveidot savu investīciju fondu, kuros ārvalstu fondi investēs naudu. “Piemēram, ASV fondi izvēlējušies kā partneri Eiropā Kopenhāgenas enerģētikas fondu, caur kuru viņi iegulda gan privātos partnerības projektos, mājokļu projektos - iegulda caur vienu konkrētu fondu. Arī mēs varam izveidot šādu fondu, sanākot kopā gan “Altum”, gan dažādām lielākajām valsts kapitālsabiedrībām. Šī pieredze ir jāapgūst un arī Latvijā jārealizē, ja mēs gribam runāt par lielu investīciju fondu ienākšanu Latvijā.”
V. Valainis norādīja, ka ostās jau ir noticis reāls faktiskais apjoma samazinājums par 30 procentiem. Šādai tendencei turpinoties un samazinoties vēl par 10 miljoniem tonnu, var nonākt pie situācijas, ka ostas būs nevis kā ekonomikas dzinējspēks, bet tās būs jāsāk dotēt. No vajadzētu izvairīties.
Lai to mainītu, viena no būtiskām lietām ir tirgus kravu pārorientācijas nepieciešamība. Lai negatīvo tendenci mainītu un pagrieztu pretējā virzienā, nepieciešami industrializācijas projekti un ostu infrastruktūras attīstība. Un ostu pārvaldības reformas diskusija esot jāizbeidz pēc iespējas ātrāk.
Pēc V. Valaiņa domām, ostu pārvaldības formā jāiekļauj arī pašvaldības.
Latvijā ir ļoti, ļoti attīstīta farmācijas nozare. EM kopā ar Veselības ministriju strādā pie tā, lai farmācijas apgrozījumu no pašreizējiem 400 miljoniem celtu līdz pusotram miljardam 10 gadu laikā. Bet tuvākos mērķus paredzēts sasniegt jau trīs gadu laikā, izveidojot 100 grūti atdarināmus produktus 100 jaunos tirgos.
V. Valainis uzskata, ka ekonomikā ir papildus nepieciešami 3,7 miljardi eiro naudas, lai sāktu runāt par ekonomisko attīstību.
LIAA jāspēj piesaistīt vairāk nekā vienu miljardu eiro investīcijās ik gadu, jācīnās par katru investīciju, lai no simtiem miljonu jau pārietu uz miljardu. Ministrs tic, ka LIAA pēc veiktās reformas un tām darbībām, kas tiks veiktas tuvākā gada laikā, šo mērķi sasniegs.
Jo pagājušajā gadā sasniegts mērķis par investoru interesi par Latviju - tā gandrīz trīskāršota no četriem pieciem miljardiem līdz 11 miljardiem. Tāpēc papildus piesaistīt 3,7 miljardus būšot reāli sasniedzams mērķis.
V. Valainis sniedza informāciju par pagājušajā otrdienā apstiprināto zaļo koridoru aizsardzības industrijas projektu attīstībai.
Šobrīd zaļā koridora iniciatīvā pieejams jauns regulējums vairāk nekā 500 Latvijas uzņēmumiem. Zaļā koridora kritērijiem atbilst aptuveni 550 uzņēmumu Latvijā, kuriem būs iespēja daudz straujāk iet uz priekšu ar būvniecības procesu, ar plānošanas procesu, visi procesi, kas attiecas uz administratīviem regulējumiem, šiem uzņēmumiem norisināsies straujāk.
Tāpat tiek plānots tuvākajā laikā izveidot aizsardzības industrijas fondu ar 50 miljonu investīciju apjomu, un šobrīd jau Ekonomikas ministrijai ir atvērtas programmas 130 miljonu eiro apmērā divējādās pielietojamības produktiem, kas ir primāri pieejami tieši aizsardzības jomai. EM kopā ar Aizsardzības ministriju strādā, lai šos projektus vērtētu. Ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka, šādā veidā virzoties, tiks panākts, ka aizsardzības industrijā būs papildus 200 miljoni eiro.
Pašlaik tādu uzņēmumu skaits, kuru eksporta apjoms ir virs 20 miljoniem eiro, ir 180. EM ir izvirzījusi mērķi šādu uzņēmu skaitu gada laikā palielināt līdz 250.
V. Valainis nosauca uzņēmumus, kuri pašlaik sāk nopietnu ceļu eksportā. Viens no tiem ir gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, kas līdz šim bijis uz iekšējo tirgu orientēts uzņēmums, bet paredzēts, ka tas dubultos ražošanas apjomus. Tāpat arī biezpiena sieriņu ražotājs “Kārums” iepriekš nebija daudz orientējies uz eksportu, bet pašlaik ir izlēmis iekarot jaunus tirgus..
Atzinīgi ministrs novērtēja uzņēmumu “Ludzas maize”, kurā uzņēmuma vadītājam ir 80 gadu, bet šis cienījamais vīrs spējis ļoti spēcīgu uzņēmumu pašā Latgales - Krievijas pierobežā un apņēmies iet eksportā. Viņš to dara šobrīd pats saviem spēkiem, bet, sniedzot viņam vajadzīgo atbalstu, ieslēdzot arī LIAA pārstāvniecības ārpus Latvijas, iespējams šim uzņēmumam pavērt daudz būtiskāku ceļu attīstībai.
Šobrīd ir uzbūvēti gan saules parki, gan tūlīt taps milzīgs vēja parks pie Jelgavas. Tā kopējās investīcijas ir 185 miljoni eiro, šī projekta attīstības realizācijas stadijās ir izdevies lokalizēt 90 miljonu eiro investīcijas. Un 90 miljonu investīciju lokalizācija ir ļoti būtisks stimuls ekonomikas attīstībai, paredz V. Valainis. Zaļās ražošanas attīstība Latvijā nodrošinās to, lai šie projekti pēc būtības iegūtu ekonomiski pievienoto vērtību. Runa ir ne tikai par reģionāliem projektiem, bet arī par nacionāliem projektiem, tādiem kā ELWIND un citi projekti.
Rīgas biroju ēkās strādā tehuzņēmumi un kriptoindustrijas uzņēmumi, kas darbojas starptautiskajā vidē. Rīgai ir visas priekšrocības, lai kļūtu par magnētu šādu starptautisku uzņēmumu piesaistei Latvijā. Izstrādāti normatīvie akti, kas atvieglo šiem uzņēmumiem licenču saņemšanu, un šajā virzienā Latvija esot absolūti labākajā vieta Eiropā.
Ārvalstu uzņēmēji neticot, vai tiešām regulējums ir tik labs, tomēr jau esot pirmie uzņēmumi, kas pieteikušies uz licencēm Latvijā. Atsevišķi uzņēmumi varot nodrošināt nevis 10 miljonus eiro valsts budžetam gadā, bet 10 miljonus mēnesī.
V. Valainis minēja veiksmes stāsta piemērus, kur attīstās industriālās zonas. Valmierā piesaistīto investīciju apjoms jau tuvojas vienam miljardam vienā ekonomiskajā zonā biznesa projektu attīstībai. Uzņēmums “Fibenol” ar 700 miljonu investīciju un arī citi uzņēmumi veido kopējo ekosistēmu un šo biznesa parku, un tas ir viens miljards eiro.
Šādas pašas zonas ir Liepājā - vairāk nekā 20 jaunu uzņēmumu pēdējo piecu gadu laikā, kas ir attīstījušies.
Tāda pati industriālā zona ir Ventspilī, tie ir 2000 jaunradītu darba vietu.
Tieši tāda pati zona attīstās šobrīd Jelgavā. Tie ir 300 hektāri, kur jau pirmās trīs rūpnīcas ir noslēgušas vienošanos par to, ka ies iekšā.
Tiek strādāts, lai atvērtu 500 hektāru investīciju teritoriju Rīgas brīvostā. V. Valainis nav apmierināts ar to, ka Rīgā gadiem ilgi milzīga pļava gaida savus investorus, bet tā muļķīgu iemeslu dēļ nav tikusi iepriekš atvērta. Ministram ir prieks, ka Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē premjeres vadībā šis jautājums izkustināts un šī teritorija tiks atvērta biznesam. “Tur nevajag nekādu valsts atbalstu, tur vajag pievest ceļu, elektrību, un uzņēmēji paši atnāks un sabūvēs tur rūpnīcas. Tur neko vairāk nevajag. Uzņēmēji cīnīsies par tām vietām, lai tur atvērtu rūpnīcas. Un mani izbrīna tas, ka gadiem tas nav noticis. Tik vienkāršas lietas, ko mēs neesam izmantojuši, lai attīstītu savu ekonomiku,” neizpratnē ir ekonomikas ministrs.
Pagājušā gada laikā pieteikts 60 pasākumu kopums, lai mazinātu būvniecības procesa birokrātiju. Šie 60 pasākumi bijuši specifiski mērķēti tieši uz jauno projektu attīstītājiem, lai jaunie projekti Latvijā kļūtu interesantāki attīstītājiem, lai attīstītāji sāk tos realizēt.
“Ja atnāk attīstītājs un saka: klausieties, man Igaunijā un Lietuvā no idejas, ka es gribu ieguldīt 50 miljonus mājokļu attīstībā, līdz realizācijai aiziet pusotrs gads, bet Latvijā tie ir trīs, četri un pat pieci gadi. Mēs nevaram cerēt, ka šeit nāks iekšā kaut kādi investori un kaut ko attīstīs šādos apstākļos,” pauda ekonomikas ministrs.
No 60 pasākumiem lielākā daļa jau izpildīta. Saeimā jau ir nodots Būvniecības likums un tūlīt nodos likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas ir fināla jautājumi, kas būtu jāsakārto. Bet jau pirms šo likumu pieņemšanas varot teikt, ka būvniecības izmaksas jauno projekta attīstītājiem pirms projekta īstenošanas ir samazinātas par 20 procentiem. Tas ir iegūtais laiks, samazinātās procedūras, ātrumi, kādā veidā var virzīt uz priekšu jaunu projektu attīstību.
V. Valainis kā pozitīvu lietu nosauca īres namu būvniecību vairākās Latvijas pilsētās - Valmierā, Jelgavā un citur.
Būtiska ir arī mājokļu siltināšana. Šajā gadā pieteikušās pirmās astoņas mājas jaunajā programmā māju siltināšanai ar koka paneļiem.
V. Valainis brīdināja, ka Saeimas darba kārtībā drīz nonāks Darba likums un diskusijās par cilvēkkapitāla jautājumiem nebūs nekā populāra. Ekonomikas ministrs aicināja Saeimas deputātus būt konstruktīviem un ieklausīties uzņēmēju aicinājumos, ārvalstu investoros. Ārvalstu investori šobrīd cilvēkkapitāla jautājumu definējuši kā pirmo jautājumu Latvijā, kas pārsit gan aizsardzības tēmu, gan investīciju vidi, tieši cilvēkkapitāla jautājumu. Tāpēc grozījumi likumā esot ārkārtīgi nepieciešami.
“Latvijai jākļūst par vietu, kur koncentrējas eksportspējīgi uzņēmumi, vienalga, vai tas ir pakalpojums vai tas ir kāds produkts, bet Latvijā ir viss potenciāls - gan ģeogrāfiski, gan no pieejamajiem resursiem -, lai šī kļūtu par mājvietu eksportspējīgiem uzņēmumiem, piesaistītu šeit talantus. Mums nevajag koncentrēties tikai uz vienu lietu, mums jākoncentrējas uz eksportu, un to atbalsta gan uzņēmēji, gan eksportētāji, tas ir virziens, kur mums būtu jāiet,” aicinot deputātus paust savas idejas, ziņojumu pabeidza V. Valainis.
