Vatikāns mēdz piedalīties pasaulē sāpīgu jautājumu risināšanā, nevairīdamies no aktīvās diplomātijas. Vai jaunievēlētais pāvests Leons XIV būs dedzīgs cīnītājs diplomātisko kauju laukos, un kur vērsīsies viņa skats karu un konfliktu krustugunīs? Skaidrojām, kā jaunā pāvesta pirmos soļus vērtē mūsu Baznīcas vīri.
Jaunajam pāvestam Leonam XIV nebūs viegls ceļš, tomēr viņa dzīvesprieks un humora izjūta viņam palīdzēs - tāds ir populārākais viedoklis par jauno Baznīcas tēvu, kurš stājies amatā drīz pēc pāvesta Franciska aiziešanas. Leons XIV (īstajā vārdā Roberts Prevosts) savā pirmajā homīlijā (Dieva vārda liturģijas daļa - E.V.) uzsvēra, ka laikmetā, kad strauji izplatās sekularizācija, pieaug nicinājums pret ticību un valda garīgs apjukums, ir jāsniedz drosmīga liecība - svētuma un mīlestības liecība.
Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: “Esmu personiski pazīstams ar jauno pāvestu Leonu XIV. Viņam ir plašs spektrs, ko viņš noklāj intelektuāli. Viņam ir itāļu, franču, spāņu saknes, dzimis Čikāgā, strādājis Peru. Roberts ir studējis matemātiku, un viņa eksaktā pieeja man ir tuva. Es gaidu no viņa pašu galveno: ka viņš būs garīgais līderis. Pasaulei nešaubīgi ir vajadzīgi spēcīgi garīgie līderi, jo tie, kuri patlaban ir politikā, mētājas no viena ekstrēma uz pretējo, bīdot cauri savas personiskās vai savas valsts intereses. Bet ir vajadzīgs tāds līderis, kuram ir vērtību vektors, kas ir saprotams visām pusēm, visai pasaulei. Un es ceru, ka jaunais pāvests tieši tāds arī būs.”
Stankevičs vērtē arī jaunā pāvesta izvēli par labu vārdam Leons: “Ja runājam par Leonu Lielo, viņš paglāba Romu no huņņu iebrukuma, izmantojot savu garīgo spēku pret fizisko pārspēku. Savukārt Leons XIII 1891. gadā izdeva pirmo encikliku, kas bija veltīta sociālajiem jautājumiem. Viņš redzēja, ka strādnieku šķira tiek apspiesta, tāpēc nāca klajā enciklika, kurā viņš aizstāvēja strādniekus pret apspiedējiem.”
Leons XIII, izrādās, arī filozofiju uzlika uz labām sliedēm: “Viņš uzstājās par neotomisma prioritāti (neotomisms - katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvīnas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi - E.V.). Patlaban gan ultraliberālie un ultrakonservatīvie katrs velk uz savu pusi, taču Stankevičs cer, ka Leons XIV spēs visus noturēt rāmjos.
“Leons XIV par karu izteicās gana stingri, arī par Krieviju viņš skarbi izteicās, vēl būdams kardināls. Ja ņem vērā to, ka viņš ilgu laiku pavadīja kā misionārs, kā priesteris un pēc tam kā bīskaps, viņu uzskata nevis par ASV, bet gan par Latīņamerikas kardinālu. Līdz ar to sociālie jautājumi un sociālais taisnīgums viņam vienmēr būs svarīgi. Divus termiņus viņš bija Augustīniešu ordeņa ģenerālpriekšnieks, un tas nozīmē, ka viņam ir pasaules mēroga apvāršņi: viņam noteikti vajadzēja risināt sarežģītus jautājumus, kur bez diplomātiskām prasmēm būtu grūti iztikt,” tā Zbigņevs Stankevičs.
Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs Krists Kalniņš: “Uz jauno pāvestu Leonu XIV skatos ļoti pozitīvi un cerīgi. Viņa konservatīvās nostādnes, ko viņš apliecina, ir ļoti vērtīgas. Arī viņa kritiskā attieksme pret Putinu mani ļoti iedrošina. No vienas puses, tas ir viņa personīgais viedoklis, taču, no otras puses - mēs zinām, ka pavēsta viedoklis ir ietekmīgs, un šī ietekme attiecas uz visu pasauli. Es nevaru runāt par visu katoļu Baznīcu, vienīgi - par to daļu, kas ir tuvāka man, proti, konservatīvākā daļa - pāvesta viedoklis liek man uzelpot. Lietas tiek skaidrotas, un tās saskan ar tām lietām, kam mēs ticam.”
Krists Kalniņš vēl piebilst arī dažus vārdus par mūžībā aizgājušo pāvestu Francisku: “Lai Dieva miers ir pāvestam Franciskam, bet viņa koķetēšana ar Krieviju bija absolūti nebaudāma. Es novēlu jaunajam pāvestam atgūt cilvēku uzticēšanos Baznīcai. Ikvienas Baznīcas rīcība - labā un ne tik labā - ietekmē cilvēku attieksmi pret to. Ietekme ir gan no ārienes, gan no iekšienes. Kopumā - esmu gandarīts par jaunā pāvesta pirmajiem soļiem augstajā amatā.”
Latviešu baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus Pēteris Sproģis: “Gribas ticēt, ka katoļu Baznīcā pārvaldība ir sakārtota, un, kā paši katoļi saka: aiz lēmuma stāv Svētā Gara vadība. Ticu, ka priekšplānā iet nevis ambīcijas un politika, bet Dieva griba un gudrības meklēšana.”
Sproģis teic, ka pirmais priekšstats par jauno pāvestu ir pozitīvs, viņš šķiet ļoti cilvēcisks: “Tādus secinājumus varam izteikt pēc ķermeņa valodas, pēc sejas mīmikas, pēc pirmajām uzrunām. Viņā ir jūtama pārliecība par savu aicinājumu, līdztekus jūtams viņa pazemīgums. Tā ir smalka kombinācija, kuras nereti trūkst augstu stāvošiem cilvēkiem - nav vai nu pārliecības, vai pazemības… Šī kombinācija ir tāda lieta, ko nevar iemācīties. To nevar notēlot. Bet tā piemīt cilvēkiem, kuri adekvāti lasa realitāti. Tā parasti piemīt cilvēkiem, kuri gājuši cauri dzīves ciešanām vai bijuši līdzās citu ciešanām.”
Sproģis spriež: “Jaunais pāvests nāk no Rietumiem, tas ir, no ASV, viņš saprot Rietumu kultūras izaicinājumus un maldus. Viņš ir arī kalpojis Peru, un šī kombinācija viņa pieredzi padara par unikālu un vērtīgu. Viņš ir bijis starp trūcīgajiem un nabadzīgajiem, bet Rietumos parasti ir lielāka iespēja atrasties kaut kādā garīdzniecības ziloņkaula tornī. Tas Leona XIV gadījumā, manuprāt, nedraud.”
Sproģis piebilst: “Ticīgajiem atliek lūgt, lai jaunais pāvests sevī apvieno gan pavesta Benedikta teoloģisko nosvērtību, dziļumu un konservatīvismu, gan pāvesta Franciska pastorālo dedzību un spēju uzrunāt tautu. Ja tas tiks apvienots, būs labs pāvests.”
Rīgas palīgbīskaps, Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis: “Jaunais pāvests sevi jau ir pierādījis kā dievbijīgu un atvērtu cilvēku, kā pāvesta līnijas turpinātāju. Viņš tika ātri ievēlēts, un tas nozīmē, ka bīskapos bija liela vienprātība. Viņš zina, kas ir vajadzīgs Baznīcai - pāri visam, protams, ir miers. Jaunais pāvests ir ļoti tuvs cilvēkiem, piezemēts. Kad viņš kalpoja Peru, viņu dēvēja par Latīņamerikas kardinālu.”
Kravalis piebilda, ka cilvēki visvairāk gaida mieru. “Domāju, ka no Leona XIV būs lielāka skaidrība šajā jautājumā, būs konkrēti diplomātiski soļi. Esmu pārliecināts, ka nebūs tādu manipulāciju, kādas bija ar pāvesta Franciska teikto.”
Kravalis atzīmē jaunā pāvesta starpkontinentālo nozīmi: “Viņš ir starp ASV, starp Eiropu - vienojošs elements. Tāds cilvēks kā jaunais pāvests saprot miera vērtību. Krievija Leonu jau kritizēja par viņa izteikumiem, kuros pāvests skaidri pateica, kurš ir agresors - protams, Krievija. Var saprast, ka viņš spēlēs ar atvērtām kārtīm. Viņš tomēr ir ASV pilsonis, un tas ir liels notikums Amerikai. Viņš ļoti labi zina vidi, no kuras ir nācis. Domāju, ka arī šis aspekts palīdzēs Baznīcai atrast lielāku vienotību, lai nebūtu dalīšanās konservatīvajos un “progresīvajos”.”
Kravalis atgādina, ka savā pirmajā uzrunā jaunais pāvests aicināja atgriezties pie dialoga ar pasauli un ienest Evaņģēliju pasaulē. “Tātad viņam tas ir svarīgi: īstenot uzdevumus, ko Dievs Tas Kungs viņam ir uzlicis.”
Konklāva noslēguma dievkalpojumā Leons XIV teica, ka kristīgā ticība nereti tiek uzskatīta par kaut ko absurdu. To arvien agresīvāk sludina dažādi “progresīvisti”, kuriem pašpietiekamības ilūzija ir kā dienišķā maize. Viņu iespaidā daudzi cilvēki izvēlas baudu, nevis patiesību, ignorē atbildību un balstās bezatbildībā. Tā visa rezultātā Baznīca nereti kļūst par izsmiekla objektu, bet ticīgos atstumj un nereti pat vajā.
Tāpēc jaunais pāvests atgādināja, ka ticīgie savā esībā nav vieni. Baznīca, lai arī to var uzskatīt par ievainotu, joprojām ir “glābšanas šķirsts, kas kuģo pa vēstures ūdeņiem”, un tās mērķis ir saglabāt uzticību Evaņģēlijam pat tad, kad to uzskata par “muļķību pagāniem”.
Iespējams, ka pāvests Francisks jau kādu laiku bija pievērsis uzmanību garīdzniekam Robertam Prevostam, novērtējot viņa līdzsvarotību un intelektu. 2023. gadā pāvests Francisks viņu uzaicināja uz Romu, ieceļot Pontifikālās komisijas Latīņamerikas jautājumos priekšsēdētāja amatā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem amatiem katoļu Baznīcā. Leons XIV bija atbildīgs par iestādi, kas izvērtē bīskapu kandidatūras visā pasaulē. Publiskajā telpā Prevosts gan parādījies reti, taču Baznīcas aprindās bija labi pazīstams. Interesanti, ka tieši Leona XIV vadībā tika īstenota viena no pāvesta Franciska vispamanāmākajām reformām — balsstiesīgajā padomē, kas lemj par bīskapu kandidatūrām, pirmo reizi tika iekļautas trīs sievietes.
2025. gada sākumā Francisks vēlreiz apliecināja savu uzticību, ieceļot Leonu XIV augstākajā kardinālu rangā, skaidri norādot, ka viņš būtu Franciska izvēle pāvesta vēlēšanās.
