Izpēte

“Ļoti ceru, ka uz valsts svētkiem vilcieni Latvijai būs,” “Neatkarīgajai” vakar teica Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktors Andris Dunskis.

Kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā aizsākušās diskusijas par nepieciešamību marķēt to starptautisko zīmolu produktus, kuru ražotāji turpina uzņēmējdarbību Krievijā. Diskusijas uzjundījis žurnālistu atklājums, ka ar Somiju saistītais saldumu ražotājs finanšu gada pārskatā Krievijas karu Ukrainā sauc par “ģeopolitisku notikumu”.

Saeima šonedēļ ķersies klāt nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai, un, lai arī tajā ir ieplānoti nepilni 15 miljoni eiro pensiju piemaksu piešķiršanai un, protams, būs arī nauda ikgadējai pensiju indeksācijai, kopumā būtiskas izmaiņas senioru makos jaunais budžets neatnesīs.

Uzvaras parkā bijušā pieminekļa nojaukšanu var pielīdzināt mākslīga, uz žoklī iedzītas skrūves uzlipināta zoba izraušanai ar cēlu mērķi tajā paša vietā ielikt daudz skaistāku, pareizāku, stiprāku, sabiedrības veselību veicinošu zobu.

Tikai daži latviešu autori rakstījuši par notikumiem Ukrainā pirms un pēc Eiromaidana revolūcijas, kara Donbasā un Krimas aneksijas. Vienlaikus strauji pieauga Serhija Žadana un citu ukraiņu rakstnieku darbu tulkojumu izdošana.

Nesot budžeta portfeli (likumprojektu par valsts 2024. gada budžetu) no Finanšu ministrijas uz Saeimu un tālāk Saeimā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens runāja par medicīnai ieplānoto izdevumu pieaugumu 275 miljonu eiro apmērā.

Lai gan latviešu strēlnieka mazdēls Pjotrs Avens šobrīd par savām mājām uzskata Latviju, Klauģu muižu Madonas novadā, Kremlim par to ir cits viedoklis, proti, oligarha vienīgās īstās mājas esot un paliekot Krievija.

Kaut arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strauji augošās izejvielu, piemēram, degvielas un minerālmēslu, cenas radīja bažas par to, cik veiksmīgi izdosies pastāvēt Latvijas lauksaimniecības nozarei, pašreizējā situācija nav vērtējama kā slikta, un daudzos segmentos ražošanas apjomi pieaug. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka nozare nonākusi krīzes situācijā, un šodien, 2. novembrī, biedrība "Zemnieku saeima" Slampes kultūras pilī rīko ārkārtas lauksaimnieku sapulci, lai vienotos par izmaiņām, kas nekavējoties jāveic Zemkopības ministrijai (ZM).

Saeimas budžeta komisija vakar vienbalsīgi nodeva pieņemšanai otrajā lasījumā likumprojektu par hipotekāro kredītprocentu likmju samazināšanu uz kreditētāju rēķina, pret kuru tikpat vienbalsīgi uzstājas uzņēmēju organizācijas.

7296 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neskaitot dažādas piemaksas un komandējumu naudas, kā arī milzu vara pār vairāk nekā četru tūkstošu lielo darba kolektīvu, visu Latvijas nodokļu maksāju un nemaksātāju likteņiem. Šādas iespējas paveras ikvienam censonim, kurš uzdrošināsies līdz 3. novembrim elektroniski pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam.

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība atstāja mantojumā nākamajām valdībām tādus līgumus ar šīs valdības izredzētiem autobusu pasažieru pārvadātājiem, pēc kuriem pārvadātājiem izdevīgāk autobusus reisos nesūtīt, bet valsts apsolītās pārvadājumu dotācijas tomēr saņemt.

Pagājušajā nedēļā stājās spēkā jaunais Krievijas Federācijas Pilsonības likums. Tas būtiski vienkāršo Krievijas pilsonības iegūšanu personām, kuras dzīvojušas PSRS, un norāda uz Krievijas robežu paplašināšanos. Pie Krievijas pilsonības itin viegli var tikt pat tie ārvalstnieki, kuru tuvākie radinieki dzīvo “Krievijas impērijai vai PSRS attiecināmajās teritorijās”. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) “Neatkarīgajai” sniedza skaidrojumu par to, vai kaimiņvalsts dāsnā pilsonības piešķiršanas politika nerada draudus mūsu valsts drošībai.

Lai arī visi ir vienisprātis, ka gan bērna kopšanas, gan bērna piedzimšanas pabalsts pašreizējā situācijā ir zaudējis savu pirktspēju un vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtība nav taisnīga, īpaši pret vecākiem, kuri vēlētos strādāt, valsts budžeta plānošanas ierobežojumu dēļ pabalstus palielināt varēs tikai 2025. gadā.

Latvija piešķīrusi kara bēgļiem no Ukrainas atvieglotas iespējas dabūt šeit darbu un sociālo palīdzību apmaiņā pret pienākumu maksāt ienākuma nodokli, sākot no divreiz mazāka ar nodokli neapliekamā minimuma nekā citiem nodokļa maksātājiem.

Īstenībā Rīga parādā Šteinhaueram tikai labus vārdus, jo Šteinhauera zemes īpašumus un visus citus labumus izšķērdējuši viņa mantinieki.

Lai arī kā to negribētos teikt, bet bēdīgā situācija ar Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu realizāciju vēl vienu reizi apliecina, ka Latvijas medicīnas nozarē ir ļoti lielas problēmas ar spēju pārvaldīt un apsaimniekot finanses, kā arī organizēt procesus. Tur nepalīdz ne valdes, ne padomes, ne visenerģiskākie, kā mūsdienās pieņemts teikt, augstākās raudzes, speciālisti. Bēdīgi – tas vispār būtu maigi teikts, jo situācija būs traģiska, ja patiešām valstij nāksies zaudēt vairāk nekā 70 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu pieejamā finansējuma apstākļos, kad ik dienu saskaramies ar stāstiem par nepieejamu un trūcīgu veselības aprūpi.

Lielā slepenība, apspriestā dokumenta nosaukums un izvairīšanās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem liek domāt, ka valdība perina plānus, kā komfortablāk aizmukt no valsts kara gadījumā. Satiksmes ministrija (SM) un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, atsaucoties uz slepenības režīmu, nesniedz komentārus par notikušajām sarunām.

Situācija, kad kāda iepirkuma konkursa rezultāti tiek apstrīdēti, nav nekas īpašs. Valstī ir izveidota par vesela institūcija šādu strīdu izskatīšanai – Valsts iepirkumu uzraudzības birojs. Pusei vai pusēm, kuras uzskata, ka kaut kas ir noticis nelikumīgi, ir arī iespējas vērsties tiesā, un nav nekāds brīnums, ka tas notiek arī šajā gandrīz četrus miljardus vērtajā darījumā.

Ir pagājuši gandrīz 20 gadi pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, taču dzīves līmenis Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm. Rus.nra.lv ieskatījās Eiropas Komisijas jaunākajā pētījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs nedēļas sēdē (attēlā) atzina kolektīvo iesniegumu “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” kā tautas mandātu tāda likuma pieņemšanai, kura anotācijā pati komisija ierakstījusi, ka “šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē, vienlaikus ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā.”

Kopš Latvijā ir spēkā likuma norma par kompensācijas piešķiršanu saistībā ar Covid-19 vakcinācijas radīto kaitējumu veselībai, Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 172 kompensācijas prasījuma iesniegumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsūtījusi 3 255 Krievijas pilsoņiem Latvijā brīdinājumus, ka viņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) derīgums jau beidzies 2. septembrī un Latvija viņiem jāatstāj līdz 30. novembrim.