Pirms neilga laika kļuva zināms, ka VAS "Latvijas pasts" plāno celt tarifu, kas ietver vēlmi privāto drukāto mediju izdevējiem paaugstināt arī preses piegādes tarifus, lai varētu turpināt nodrošināt abonētās preses piegādi. Tajā pašā laikā “Latvijas pasts” ir centies rast iespēju noturēt maksimāli zemu cenas pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Pakalpojuma cena 2026. gadā plānota 2,35 eiro.
Enerģētikas jomā apgriezienus uzņem diskusijas par mazo koģenerācijas staciju konkurētspēju un tās saistību ar izmaiņām siltumenerģijas tarifos. Vienlaikus sabiedrisko domu karsē Latvijā pazīstamu advokātu tautai sētās cerības uz naudas gūšanu no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) it kā radītajiem zaudējumiem.
Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš TV24 pauda viedokli, ka Latvijā ceļi kvalitātes ziņā izlīdzinājušies ar Lietuvas ceļiem, ja ne kļuvuši labāki. Taču bažas rada tas, ka valdība, noņemot naudu, mēģina “iešaut pati sev kājā”.
1. septembrī jāsāk darboties jaunai Latvijas robežas šķērsošanas sistēmai trešo valstu pilsoņiem, to vidū arī Ukrainas pilsoņiem, kas izbrauc no okupētajām teritorijām. Jaunajā kārtībā paredzēta iepriekšēja datu iesniegšana par sevi un iebraukšanas atļaujas vai atteikuma gaidīšana.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivrūpniecības uzņēmuma SIA “Karavela” valdes priekšsēdētājs, Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Andris Bite TV24 diskusijā “Preses klubs” politiķiem pārmeta aizraušanos ar aizdevumiem, kas valsti ievedīs bezizejā – jaunie parādus maksās paši, bet to vietā, kas vecāki, to darīs viņu bērni un mazbērni.
Partijas “Vienotība” valdes loceklis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars TV24 diskusijā “Kārtības rullis” uzsvēra, ka viņa vadītajā ministrijā nav paredzēts štatu samazinājums, bet gan izdevumu samazinājums.
Ministru kabinets 19. augustā apstiprināja likumprojektu, kas Latvijai ar Saūda Arābiju ļaus parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks radīts tiesisks pamats regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai maršrutā Rīga–Saūda Arābijas galvaspilsēta Rijāda.
Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis TV24 sacīja, ka domā, ka netiks iznīdēta amatu piemeklēšana “savējiem”. Viņaprāt, tas vairāk ir ētikas un morāles jautājums, jo mēs visu nevaram noregulēt ar likumu.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents, “Opera Hotel” ģenerāldirektors Jānis Jenzis TV24, raksturojot situāciju Latvijas tūrisma nozarē, to salīdzināja ar Lielbritānijas komiķu “Monty Python” projekta filmas “Braiena dzīve” galveno varoni Braienu, kurš ir piesists krustā un, gaidot lēnu nāvi, tomēr dzied. Viņaprāt, situāciju var labot, tikai Latvijai jābūt aktīvākai un agresīvākai tūrisma mārketingā.
“Finanšu ministrs Arvils Ašeradens bija sajūsmā, runājot par iespējām tikt pie lētākiem kredītiem,” diskusiju raidījumā “Naudas cena” sacīja raidījuma vadītājs, žurnālists Armands Puče.
Valsts kanceleja līdzekļu taupības nolūkā nākamā gada budžetā rosinās taupīt uz atalgojumu valsts sektorā, atsakoties no naudas balvām un prēmijām valsts pārvaldē. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" 9. jūlijā atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība"). Realitātē jūlijā prēmijās ministrijās un Valsts kancelejā izmaksāti 327 tūkstoši eiro, tas ir, trīs reizes vairāk nekā jūnijā, liecina Valsts kases atvērtie dati.
Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis TV24 pauda viedokli, ka sabiedrību tracina “likumīgais ārprāts” – amatu savienošana valsts pārvaldē ar vairākiem amatiem kapitālsabiedrībās. Turklāt šādi nodarbinātās amatpersonas nekaunas vēl sev aprēķināt virsstundas. Tajā pašā laikā nesamaksā publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem – vienkārša darba veicējiem naudas nepietiek.
Uzņēmējs Gatis Kokins, TV24 diskusijā "Kur tas suns aprakts?" komentējot lēmumu par uzņēmumiem LMT un "Tet", atzina, ka lēmums tāds, kāds tas ir tagad ir uz galda, nav optimāls.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga TV24 sacīja, ka šobrīd nevar pateikt, ka skolotājiem būs algas kāpums no janvāra vai nākamā gada septembra, jo patlaban nav algas paaugstināšanas grafika, tiek izstrādāts jauns, bet iepriekšējais jau izpildīts. Taču labā ziņa ir tā, ka pedagogi šogad jau laikus, sākoties jaunajam mācību gadam, zinās savu algu un slodzi.
Rakstnieks Pāvils Raudonis TV24 pauda viedokli, ka saskata sakarības, kā Krievijas likteni ir pareģojis gaišreģis Eižens Finks, dažreiz dēvēts arī par latviešu Nostradamu, un to, kas notiek pašlaik.
Multimākslinieks Horens Stalbe TV24 diskusijā “Preses klubs” pauda nožēlu, ka mēs no citām demokrātiskām valstīm nekopējam daudz ko labu. To, viņaprāt, vajadzētu darīt un vismaz ceļus salabot.
Datu pētnieks, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis TV24 sacīja, ka uzņēmēji problēmu identificē un risina, savukārt politiķi sākumā noliedz, ignorē, “mēģina noairēt”, cenšas izveidot darba grupas, bet virzības nav. Ja tomēr virzība ir, tad problēma netiek atrisināta pēc būtības, bet tikai uzlikts “ielāps”.
Ļoti toksisks augs, ūdensvelnarutks (Cicuta virosa), ir pamanīts populārās peldvietās visā Somijā, un varas iestādes ir brīdinājušas par tā bīstamību, ziņo Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.
Kas notiek ar mūsu transporta uzņēmumiem “Rail Baltica” un “airBaltic”? Uzņēmējs Ģirts Rungainis TV24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?” sacīja, ka šobrīd Satiksmes ministrijā cilvēki nesaprot, ko viņi dara. “Rail Baltica” un “airBaltic” ir Latvijai stratēģiski svarīgi uzņēmumi, no kuriem nevajadzētu atteikties, bet domāt, ko darīt, lai tie varētu pastāvēt.
Rakstnieks un politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks TV24 akcentēja faktu, ka pusotra gada laikā joprojām nav izveidota Baltijas aizsardzības līnija. Viņš ir sašutis par Latvijas vilcināšanos gan likumu pieņemšanā, gan citu svarīgu aizsardzības pasākumu risināšanā, to skaidrojot ar vienaldzību, paļaušanos, ka nekāda kara nebūs, un pat sabotāžu un tīšu vilkšanu garumā.
