Uz Saeimas Budžeta komisijas sēdi kuplā skaitā sanākušie pensiju otrā līmeņa fondu pārvaldnieki apliecināja, ka ir mieru saņemt mazāku atlīdzību par fondu pārvaldīšanu, ja vien tas palīdzētu saglabāt fondus tagadējā veidā.
Politiķi, ierēdņi un baņķieri apsveic paši sevi ar kārtējo darījumu, kas ārkārtīgi neizdevīgs valstij un tās iedzīvotājiem - topošajiem pensionāriem. Pensiju fondu pārvaldnieki gatavi atteikties no sešiem miljoniem eiro gadā, ja vien valsts turpinās viņiem dot simtus miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas. Pagājušajā gadā valsts atdevusi fondu pārvaldniekiem 847,7 miljonus no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Uz vēlāku apspriešanu rudenī atlikts Labklājības ministrijas priekšlikums patukšot šos fondus mazliet dūšīgāk un Latvijas Bankas kontrpiekšlikums, ka tieši otrādi - valsts varētu piemaksāt tiem pensionāriem, kuriem nelaimēsies fiksēt pensiju apmēru tad, kad pensiju fondos ieguldītie vērtspapīri piedzīvo kārtējo kritumu.
Saeimas Budžeta komisija apņēmās pacensties, lai jaunie fondu apkalpošanas tarifi tiktu noteikti līdz Jāņiem - līdz Saeimas vasaras atvaļinājumam.
Atbilstoši tagadējiem tarifiem, fondu pārvaldnieki drīkst izņemt 0,6% gadā no pārvaldītās naudas līdz 300 miljoniem eiro un 0,4% no katra nākamā eiro. Šāda takse tika ieviesta 2019. gada sākumā, kad aktīvu nominālā kopsumma bija 3,6 miljardi eiro. Šā gada 1. aprīlī fondu nominālvērtība bijusi divarpus reižu lielāka - 8,62 miljardi eiro. Attiecīgi, pārvaldnieki ienākumi absolūtā izteiksmē vairāk nekā dubultojušies. No fondu atskaitēm izrēķināts, ka fondu pārvaldnieki iekasējot vidēji 0,46% no viņiem iedotās naudas, kas nozīmē (8 620 000 000 / 100) x 0,46 = 39,6 miljoni eiro gadā. Jaunā takse būtu tikai no pirmajiem 100 miljoniem eiro joprojām 0,6% gadā, bet tālāk no katriem nākamajiem 100 miljoniem eiro iekasējamo summu samazinātu par 7,5%, bet ne zemāk par 0,2%, ja līdz tādai robežai var nonākt ar fondā ieliktās naudas daudzuma palielināšanu. Tā kā šie miljoni tiek skaitīti katrā fondā atsevišķi, bet fondu daudz, tad reālais ieturējumu samazinājums, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka sacītā komisijas sēdē, varētu būt 6 miljoni eiro gadā. Tādējādi samazināsies pensiju fondu pašu ieņēmumi, kas jāatšķir no pensiju fondu aktīvu pieauguma vai samazinājuma. Droši vien, ka fondu ofisu darbiniekiem būs jāsamierinās ar lēnāku atalgojuma pieaugumu.
Fondu pārvaldīšanai neatdotā nauda it kā paliktu to nodokļu maksātāju rīcībā, kuru vārdā veiktas iemaksas un kuri skaitās fondu līdzīpašnieki, bet reāli viņi šo naudu zaudēs tik un tā. Proti, laiks starp pirmajām iemaksām un izmaksu beigām stiepjas caurmērā 60 gadu garumā (40 darba + 20 pensijas gadi), kuru laikā ieguldīto naudas vienību pirktspēja kļūst praktiski neatšķirama no nulles. Par to gādā inflācija, kuras uzdevums ir atņemt uzkrājumus bez kariem, revolūcijām jeb kā savādāk noformētas vardarbības. Konkrētajā gadījumā nodokļu maksātāju nauda tiek atdota šīs naudas apsaimniekotājiem, kuru liktenis neatšķiras no viņu klientu likteņa. “Finanšpratīgo” fondu biroju darbinieku pensiju uzkrājumi izkūp tāpat kā jebkuri citi pensiju uzkrājumi.
It kā vienkāršā fondu ieņēmumu salāgošana ar inflācijas uzpūstajām naudas plūsmās aizķērās aiz spriedelēšanas par to, vai pie reizes nevar izdarīt tā, lai kaut cik pamanāma daļa no Latvijā iekasētajām sociālajām iemaksām tiktu ieguldīta Latvijā. Pensiju fondu pārstāvjiem taisnība, ka ārkārtīgi grūti atrast Latvijā vietu (projektu, pasākumu), par kuru topošie pensionāri savām acīm neredzētu, ka nebūs nekādas atdeves viņiem no šī ieguldījuma. Latvijā “airBaltic” sacenšas ar “Rail Baltica” par naudas ieguldījumu bezjēdzības etalona statusu. Tāpēc pensionāru naudu iegulda ārzemēs, lai cilvēki neredzētu, kā tā tiek izsaimniekota.
Šeit uzskaitītie un vēl citi apsvērumi noveduši pie nodoma tūlīt izdarīt tikai minimumu ar apsaimniekošanas tarifu maiņu, bet visas pārējās izmaiņas pensiju otrajā līmenī atlikt uz nenoteiktu laiku.
Šā gada aprīlī pasaule piedzīvoja satricinājumu kopumā un vērtspapīru tirgū jo īpaši. ASV prezidenta Donalda Trampa 2. aprīlī paziņotie aizsargmuitu tarifi lika nolaist pusmastā akciju tirgus karogu - Dow Jones indeksu, kura vērtība pazeminājās no 42 225 punktiem 2. aprīlī līdz 37 6647 punktiem 8. aprīlī (punktu desmitdaļas un simtdaļas šeit atmestas). Ja šādu pazeminājumu attiecinātu uz 1. aprīlī fiksēto Latvijas pensiju otrā līmeņa fondu kopvērtību, tad no tiem pāri palika paliktu 8 620 000 000 x 37 645 / 42 410 = 7,65 miljardi eiro. Pagaidām pasaule kopumā un pensiju fondi tajā skaitās tikuši cauri ar izbailēm, jo Dow Jones vērtība 12. maijā atgriezusies 42 225 punktu augstumā, taču tas neizslēdz nepatikšanas konkrētos pensiju fondos. Dow Jones vērtību attiecināšana uz akciju un vēl citu vērtspapīru tirgu ir apmēram tas pats, kas pieņēmums, ka no rokas ņemts asiņu paraugs parāda asiņu sastāvu visā organismā. Parasti tā arī ir, bet ne tad, ja kādam cilvēkam kājā gangrēna. Tāda kāja jāgriež nost, bet pensiju fondiem vispār jānoraksta ieguldījumi uzņēmumos, kuri bankrotējuši laikā, kamēr Dow Jones gājis uz augšu.
Pensiju fondi būvēti tā, lai kaut kādu uzkrājuma nominālvērtības daļu varētu atdod vienmēr, taču šīs daļas apjoms bija ļoti atšķirīgs 2. un 8. aprīlī un 12. maijā. Projicējot šīs atšķirības uz statistiski vidējam pensionāram atlikušajiem pārdesmit mūža gadiem, atšķirības iegūst kosmisku vērienu. Atkarībā no pensiju uzkrājuma konta slēgšanas dienas 2. vai 8. aprīlī, pensionāram turpmākajos gadu desmitos izmaksājamās pensijas apmērs var atšķirties par tūkstošiem eiro. Izmantojot pensiju otrā līmeņa likuma atvēršanu grozīšanai, Labklājības ministrija un Latvijas Banka pieteica atšķirīgus paņēmienus šādas netaisnības mazināšanai.
Labklājības ministrijas priekšlikums ir atļaut tiem pensiju klientiem, kuriem līdz pensijai palikuši pieci gadi, brīvprātīgi pārlikt savus otrā līmeņa pensiju uzkrājumus pensiju pirmajā, valsts uzturētajā un garantētajā līmenī. Valsts vilina cilvēkus uz pensiju pirmo līmeni ar to, ka pensiju nomināls tajā tikai un vienīgi pieaugs. Labklājības ministrija nelaida darām D. Trampa izdarību izraisītās bailes, lai ar topošo pensionāru rokām izņemtu no pensiju fondiem naudu, kas lieti noderēs valsts sociālā budžeta bilances uzlabošanai. Citiem vārdiem sakot, cilvēkiem jānotic, ka Latvijas valsts viņu uzkrājumus no trampveidīgajiem pasargās labāk nekā pensiju fondu pārvaldnieki. Latvijas politiķiem kaut kāda atbildība pret saviem vēlētājiem ir, bet pensiju fondu pārvaldniekiem pret saviem klientiem atbildības nav nekādas.
Latvijas Banka piedāvā rīkoties pretēji. Proti, nevis pasteidzināt, bet atlikt pensiju uzkrājumu konta slēgšanu, ja tai jānotiek nosacītajā 8. aprīlī, t.i., vērtspapīru tirgus nogāšanās brīžos. Diemžēl neviens nevar iepriekš pateikt, vai vērtspapīru cenas nākamajā dienā turpinās gāzties uz leju, jeb ir sasniegušas atsitiena punktu lidojumam uz augšu. Labklājības ministrija pamanīja, ka šāda gaidīšana, kas principā var vilkties gadiem un gadu desmitiem, palielinās valsts pienākumus uzturēt šos gaidītāju pie dzīvības ar valstī noteikto iztikas minimumu, kāds negaidītājiem tiktu izmaksāts kā pensiju pirmā un otrā līmeņa summa. Tāpēc sarunas par pensiju sistēmas grozīšanu tika atliktas uz šo rudeni, ziemu utt. Šo grozījumu saturu diktēs Latvijas valsts iespējas uzturēt pensionārus pie dzīvības atbilstoši tai ekonomiskajai un politiskajai konjunktūrai, kādu šobrīd neviens nevar paredzēt.
