Krievijas militārās izlūkošanas dienests (GRU) aktivizē speciālās operācijas ārvalstīs. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā reti kurš mēnesis paiet bez aizdomīgiem starpgadījumiem Eiropā. Tiek bojāta kritiskā infrastruktūra, traucēta gaisa satiksme, notiek spridzināšanas, ļaunprātīgas dedzināšanas un daudz kas cits.
Vairums incidentu ir GRU roku darbs. Pēc Krievijas (KF) iebrukuma Ukrainā GRU sāka darboties pēc kara laika likumiem, taču dienesta darbība tika apgrūtināta: pastiprinātais pretizlūkošanas režīms un masveida zem diplomātiskā piesega strādājošo KF specdienestu darbinieku neitralizācija vai izraidīšana no Eiropas valstīm motivēja GRU izmantot hibrīdkara metodes, galvenokārt diversijas un sabotāžu. Par to raksta arī bijušā politieslodzītā un Kremļa ilggadējā oponenta Mihaila Hodorkovska finansētais pētnieciskās žurnālistikas centrs “Dosje” (“Центр Досье”), kas 23. aprīlī nācis klajā ar publikāciju par Krievijas militārās izlūkošanas dienesta GRU operācijām Eiropā.
GRU darbības un uzdevumu spektrs gājis plašumā: no vienas puses, tie ir mērķtiecīgi triecieni militārajiem un infrastruktūras objektiem, īpaši Ukrainas atbalsta objektiem Eiropas valstīs, no otras puses - tiek praktizētas ilgtermiņa kompleksās ietekmēšanas metodes jeb tā dēvētie aktīvie pasākumi, kam jāpalielina spriedze Rietumu pasaulē.
Līdzīgi kā notika ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, karš nesākās pēkšņi 2022. gada 24. februārī: “ceturtdienas rītā” sākās vēl augstākas intensitātes Krievijas militārā agresija un tās koordinācija. Tāpat noticis ar Krievijas specdienestu darbībām “neredzamās frontes karā”: GRU pārgāja pie brutālākām un atklātākām, bet iedarbīgākām metodēm.
Kopš 2022. gada sākuma plašsaziņas līdzekļi gandrīz ik mēnesi ziņoja par jauniem incidentiem: sākot ar uzbrukumiem piemiņas zīmēm Baltijas valstīs, līdz pat zemūdens kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā un GPS sakaru traucējumiem, incidentiem ar sprādzienbīstamu ierīču ievietošanu civilās aviācijas kravas lidmašīnās un DHL noliktavās un daudz ko citu. Negadījumu izmeklēšana vairumā gadījumu ir noslepenota, bet Eiropas varas iestādes arvien biežāk atklāj, ka šis incidentu vilnis ir Kremļa koordinēts uzbrukums “aktīvo pasākumu” un hibrīdkara ietvaros, kas bieži ir GRU roku darbs. Par Kremļa hibrīdo karu ar Eiropu un ASV sāka runāt vēl vismaz 2014. gadā. Krievijas specdienestu diversijas kļūst atklātākas un agresīvākas. Notikuši regulāri kiberuzbrukumi infrastruktūrai, mēģinājumi iejaukties citu valstu vēlēšanās un pat valsts apvērsuma organizēšanas mēģinājums Melnkalnē - ar to visu Krievijas specdienesti aktīvi nodarbojas kopš 2010. gadu sākuma.
“Aktīvie pasākumi" - tā ir Krievijas specdienestu iecienīta un vēl no PSRS VDK laikiem pārmantota psiholoģiskā kara taktika nolūkā šķelt jebkura veida rietumvalstu alianses. To mērķis šobrīd ir realizēt Kremļa ārpolitikas uzdevumus, veicot slepenas noziedzīgas darbības. Specdienestu terminoloģijā aktīvo pasākumu jēdziens ir visai plašs un grūti definējams darbības metožu kopums, kas mainās atbilstoši uzstādītajiem mērķiem. Par GRU darbības visplašāk izmantotajām metodēm ārvalstīs šobrīd var uzskatīt tieši diversijas un sabotāžu.
Termini "sabotāža" un "diversija" parasti tiek izmantoti kā sinonīmi, taču tas nav īsti korekti. Sabotāžas mērķis ir izraisīt kādas sistēmas, visbiežāk tās iekšējas darbības traucējumus. Militārās izlūkošanas kontekstā sabotāža nozīmē arī darbības, kuru galvenais mērķis ir kaitēt ienaidnieka loģistikai vai militāriem manevriem ar mērķi traucēt vai izjaukt pretinieka plānus. Termins "diversija” sākotnēji, gluži pretēji, nozīmēja uzmanības novēršanu no kā svarīgāka. Piemēram, kaujas manevri vai operācijas, kas paredzētas ienaidnieka dezorientācijai, lai to maldinātu par trieciena galveno virzienu. Vēlāk terminu “diversija” sāka attiecināt uz kaitējumu ienaidnieka stratēģiskas nozīmes objektiem vai to likvidāciju. Izrādās, kamēr nav precīzi formulēti GRU uzbrukumu mērķi Eiropā, nav arī iespējams definēt - tā ir diversija vai sabotāža. Acīmredzot, līdzīgi kā lielākā daļa Kremļa hibrīdo operāciju, tas ir abu sajaukums.
GRU speciālo operāciju kontroles struktūra daudz neatšķiras no citiem Kremļa ietekmes un iejaukšanās projektiem citu valstu politikā. Hierarhijas virsotnē ir Vladimirs Putins un Krievijas Drošības padome. Visticamāk, pirmās personas neiedziļinās dažādu operāciju detaļās, bet nosaka darbības virzienus un agresijas līmeni - pašdarbība Kremlim tik nozīmīgā jomā nav iespējama. Speciālos pasākumus realizē ne tikai GRU, bet arī Krievijas Federālais drošības dienests FSB (ФСБ РФ).
2024. gada vasarā Centrs "Dosje" rakstīja, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sabotāžas un diversiju organizēšanai rietumvalstīs GRU struktūrā tika izveidota jauna struktūrvienība SSD (ССД - Служба специальной деятельности), ko vada GRU ģenerālmajors Andrejs Averjanovs. SSD darbības mērķis - Eiropas aizsardzības spēju sabotāža, mēģinājumi provocēt strīdus un nesaskaņas starp NATO dalībvalstīm. Daži SSD uzdevumi ir diezgan specifiski un tieši saistīti ar militārām operācijām. Piemēram, GRU mēģina izsekot un sabotēt ieroču piegādes Ukrainai, Ukrainas militāro spēku apmācību un kareivju rehabilitāciju Eiropas valstīs.
Kremļa agresijai Eiropā ir arī plašāki politiski mērķi. Lietuvas valsts drošības departamenta direktors Darjus Jaunišķis intervijā “Suddeutsche Zeitung” komentēja: “Ar uzbrukumiem Krievija mēģina ietekmēt sabiedrības viedokli un lēmumu pieņemšanu Eiropā par atbalstu Ukrainai.”
2024. gada 3. maijā bruņojuma ražošanas uzņēmuma “Diehl Defence” meitasuzņēmuma “Diehl Metal Application” rūpnīcā Berlīnē, kur ražo tai skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, izcēlās ugunsgrēks, kas turpinājās vairāk nekā trīs dienas, - rūpnīcas produkciju saņem arī Ukraina. Vācu pretizlūkošanas dienests uzskata, ka rūpnīcu Krievijas uzdevumā aizdedzināja pieredzējuši speciālisti. Čehijas un Polijas valdības apsūdzēja Maskavu par sabotāžas aktiem dzelzceļā: to mērķis bija traucēt ieroču piegādes Ukrainai. Čehijas transporta ministrs Martins Kupka minēja, ka “pēdējo divu gadu laikā Kremlis veicis tūkstošiem mēģinājumu traucēt dzelzceļa satiksmi Eiropā”. Šādas darbības vairs nav sabotāža, bet terorisms, kas tikai apstākļu sakritības dēļ pagaidām nav prasījis daudzus upurus.
2025. gada martā aģentūra “Associated Press” rakstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Eiropā fiksēti 59 dažādi gadījumi, kurus tiesībaizsardzības iestādes kvalificēja kā Kremļa diversijas. Starp tām ir ne tikai ļaunprātīga dedzināšana, sprādzieni un vandalisma akti, bet arī kiberuzbrukumi, propagandas izplatīšana un pat mēģinājumi organizēt slepkavības.
Viens no redzamākajiem gadījumiem bija atklāta sazvērestība - vācu militārās rūpniecības koncerna “Rheinmetall” vadītāja Armīna Papergera slepkavības mēģinājums. CNN avoti komentēja, ka slepkavībai bija jākļūst tikai par aizsākumu GRU plānotai rietumvalstu aizsardzības nozares uzņēmumu vadītāju slepkavību sērijai. GRU “likvidējamo saraksts” acīmredzot bijis diezgan garš. Kļūt par slepkavām tika piedāvāts arī OCCRP (Organized Crime and Corruption Reporting Project) žurnālistiem, kuri pētījuma gaitā sazinājās ar GRU pārstāvi ziņapmaiņas lietotnes “Telegram” aģentu vervēšanas robotprogrammatūrā (botā) “Privet bot”.
Pēc sabotāžas un diversijas akciju neveiksmju sērijas Eiropas valstīs GRU ieviesa jaunu taktiku: dienesta štata virsnieku vietā sabotāžas un diversiju veikšanai tiek izmantoti savervētie “koordinatori un operatoru tīkla” aģenti ārzemēs, bet operāciju vadība tiek veikta no Krievijas. Par koordinatoru parasti kļūst persona, kas cieši saistīta ar specdienestu, piemēram, veterāns vai profilējošas sabiedriskās organizācijas loceklis. Koordinators atrod “operatorus” konkrētu uzdevumu veikšanai. Operatori var vervēt izpildītājus sabotāžai tiešsaistē - soctīklos un ziņapmaiņas lietotnēs. GRU virsnieki paši vairs nekļūst par diversiju izpildītājiem, bet izmanto caur starpniekiem tiešsaistē savervētas personas. Plašā “vienreizējās lietošanas aģentu” tīkla izmantošana Eiropā ir kļuvusi par vienu no GRU pamatdarbības metodēm. GRU arī tādā veidā pasargā no aizturēšanas riska savus štata darbiniekus un aģentus, bet “vienreiz izmantojams sabotieris” neveiksmes gadījumā nav tik liels ķēriens vietējai pretizlūkošanai. Diversiju un sabotāžas gadījumā tie var būt kriminālās pasaules pārstāvji vai atklāti prokremliskie aktīvisti, kuri dzīvo Eiropā vai citur, bet ir saglabājuši tur aktīvu kontaktu tīklu.
Jaunā aģentūra realizē diversijas par samaksu un bieži vien nenojauš, kā labā darbojas, - GRU kuratori tos kontrolē caur garu starpnieku ķēdi. Izpildītājus un to darbības koordinatorus vervē kriminālās pasaules vidē vai “Privet bot”, kur ievieto tiem domātas instrukcijas - sākot no uzlīmju un stikeru izplatīšanas līdz pat slepkavību mēģinājumiem. Šī prakse nav jauna - GRU iepriekš to izmēģināja Afganistānā. Ļaunprātīgas dedzināšanas, spridzināšanas un citas diversijas koordinē GRU pulkvedis Deniss Smoļjaņinovs un viņa padotie. GRU virsnieki koordinē un vada operācijas no Krievijas teritorijas, lai samazinātu riskus. Iepriekš GRU diversiju apakšvienības Nr. 29155 virsnieki SSD sastāvā regulāri devās uz operācijām Eiropā paši, bet tas beidzās ar desmitiem GRU štata virsnieku “caurkrišanu” - atmaskošanu un neitralizāciju.
Izmantojot “Privet Bot”, GRU sabotāžas un diversiju operācijām piesaistīja personas dažādās valstīs. Piemēram, Latvijā izpildītāji fotografēja NATO bāzi un gatavoja tās dedzināšanu. Polijā aizturēto grupa mēģināja sabojāt vilcienu ar militāro palīdzību Ukrainai. Vācijā tika aizturētas divas personas ar dubultpilsonību, kuru uzbrukumus amerikāņu objektiem GRU koordinēja tieši caur “Privet Bot”. Šī shēma pārvērš “Telegram” platformu par specdienestu rīku un sniedz iespēju kļūt par diversantu ikvienam. 2024. gadā Eiropā tika aizturēti vairāk nekā 50 cilvēku, kas saistīti ar šo shēmu.
Bots tiek izplatīts prokrieviskajos “Telegram” kanālos, ieskaitot “Grey Zone”, kas saistīts ar militāro grupu “Vagner”. OCCRP žurnālisti, pārbaudot to darbībā, uzzināja, ka par uzdevumu izpildi tiek piedāvāta samaksa līdz 10 000 USD. Bots sūta detalizētas instrukcijas: kā uztaisīt “Molotova kokteili”, kur ievietot sprāgstvielas, kā falsificēt pierādījumus, lai maldinātu izmeklēšanu. Potenciālie upuri GRU neuztrauc - 2024. gadā sabotāžas operācijas kļuva arvien bīstamākas. Piemēram, 2024. gada jūlijā Birmingemā (Lielbritānijā), Jablonovā (Polijā) un Leipcigā (Vācijā) notika ugunsgrēki DHL noliktavās. Šādai taktikai ir daudz priekšrocību: pieredzējis diversants ir zelta vērtē. Lai tādu sagatavotu, apmācībai jāvelta daudzi gadi, jānodrošina leģendēšana, kontrole, piesegs, jāplāno atkāpšanās operācijas, citi drošības pasākumi. Tas ir riskanti un dārgi. Savukārt tiešsaistē savervētie tiek uztverti kā vienreiz lietojamie aģenti - “viendienīši”. Turklāt, pat ja tiek pieķerti, viņi nevarēs nosaukt operācijas organizatorus, jo paši tos nepazīst. Viņi sazinās ar anonīmu botu operatoru, kurš viņiem nosūta ziņojumus - to nav iespējams izsekot bez piekļuves “Telegram” iekšējiem datiem (un arī tos būs grūti atšifrēt). Turklāt tas ir lēti.
Izpildītājus bīstamākām akcijām parasti meklē, izmantojot sociālos tīklus un sakarus noziedzīgajā pasaulē. Viens no pulkveža Smoļjaņinova kolēģiem Vladimirs Lipčenko nodarbojās ar Latvijas Okupācijas muzeja ļaunprātīgas dedzināšanas organizēšanu Rīgā: divi vīrieši muzeja ēkā iemeta Molotova kokteili. Viņi saņēma instrukcijas “Telegram” platformā no personas, kas atradās ieslodzījumā. Ne GRU, ne FSB nerūp izpildītāju drošība, bet pasūtītāji tiek rūpīgi konspirēti un pazūd starpnieku ķēdē. Aģentūras operatīvās iespējas un sakari organizētās noziedzības grupās palīdz GRU sameklēt dažādu tautību “izpildītājus - viendienīšus”, kas palīdz jaukt diversiju pēdas. Krievijas specdienestu labi zināmajās operācijās piedalījušies Polijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Bulgārijas un citu valstu pilsoņi. Šādus izpildītājus parasti motivē nevis ideoloģija, bet nauda. Bieži vien viņiem jau ir sodāmība par sīkiem noziegumiem vai kontaktiem ar organizēto noziedzību, bet viņi neapzinās, ka tiesībaizsardzības iestādes klasificē sabotāžu kā noziegumu pret valsts drošību, par ko piemēro krietni bargākus sodus.
“Dosje” dokumentācijas centra dati liecina, ka 2025. gada sākumā GRU aģenti saņēma pavēli vākt personas datus un kontaktinformāciju, ieskaitot darba un dzīvesvietu adreses - par politiķiem, žurnālistiem, blogeriem, kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem, citiem sabiedriskās domas līderiem, kuri publicē atmaskojošus materiālus par Putina režīmu vai atklāti to kritizē. GRU interesē arī šo personu finansēšanas avoti un iespējamie sponsori. Pret šīm mērķa personām var tikt plānota un lietota vardarbība, par izpildītājiem piesaistot noziedzīgo struktūru un radikālo grupējumu dalībniekus, kas savervēti “viena uzdevuma izpildei”.
Opozīcijas mediji no Lukašenko režīmam nelojāliem anonīmiem avotiem Baltkrievijas specdienestos saņēmuši informāciju, ka Baltkrievijas GRU (Krievijas GRU analogs) darbinieki iesnieguši pieprasījumus Baltkrievijas VDK un IeM operatīvajām struktūrvienībām par pieejamo aģentūru kriminālajās aprindās ar mērķi atlasīt to vidū personas no profesionālo kabatzagļu vidus - ar zādzību iemaņām un pieredzi iekļūšanai telpās un automašīnās. Atlase tikusi veikta arī zagļu vidū, kas atrodas ieslodzījumā. Viena no svarīgajām īpašībām veiksmīgai atlasei ir spēja izpildīt vardarbīgas darbības, laupīšanas. Dzimumam un vecumam nav nozīmes. Vienīgais kritērijs - fiziskā forma un izskats. GRU veica kandidātu izvēli turpmākai speciālai apmācībai, lai šīs personas pēc tam nosūtītu uz ES valstīm zādzībām un laupīšanām pret mērķa personām un to īpašumiem. Pasākumu uzdevums ir iekļūt interesējošo personu dzīvojamās mājās, birojos un automašīnās. Pasākumu mērķis - iegūt datus no elektroniskām ierīcēm, uzstādīt noklausīšanās un novērošanas ierīces, veikt mobilo ierīču, datoru u.c. elektronisko datu nesēju, dokumentu zādzības. Pieļaujama fiziska spēka lietošana, vandalisma akti, laupīšana, iebiedēšana, ļaunprātīgs huligānisms.
Tikusi gatavota arī Krievijas žurnālista Latvijā slepkavība. “Dosje” publikācijā tiek atzīmēts, ka 2024. gadā GRU gatavoja uzbrukumu “Telegram” kanāla “ВЧК-ОГПУ” administratoram Aleksandram Švarevam, kurš dzīvoja “vienā no Baltijas valstīm”. “ВЧК-ОГПУ” pirms bloķēšanas bija anonīms kanāls ar vairāk nekā vienu miljonu abonentu, kas pludināja informāciju par Krievijas “silovikiem”. Pēc Krievijas opozīcijas izdevuma “Agentstvo. Novosti” (“Агентство. Новости”) datiem, Švarevs ir bijis ziņu aģentūras “Rosbalt” žurnālists Latvijā. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) aprīļa sākumā savā paziņojumā apstiprināja, ka ir informēts par šo incidentu: “Pieejamā informācija nenorāda, ka lieta ir saistīta ar ļaunprātīgām ārvalstu darbībām.” Latvijas pretizlūki atbildē izdevumam “Agentstvo” paskaidroja, ka zinājuši tikai par “ВЧК-ОГПУ” dibinātāja hospitalizāciju.
Viens no BBC aptaujātiem anonīmiem avotiem pirms tam gan izteica pieņēmumu, ka uzbrukums žurnālistam Aleksandram Švarevam varētu būt saistīts ar “Telegram” kanāla “ВЧК-ОГПУ” likvidāciju. Pēc avota teiktā, pirms dažiem mēnešiem Švarevs, iespējams, ticis izsaukts uz Latvijas VDD, kur tika brīdināts par iespējamu Krievijas specdienestu mēģinājumu veikt viņam uzbrukumu. Pats Švarevs aprīļa beigās intervijā “Dosje” stāstīja par Krievijas specdienestu mēģinājumiem viņu noindēt, aprakstījis saindēšanās simptomus, sekas un apgalvojis, ka “ВЧК ОГПУ” likvidēts pēc “Telegram” platformas dibinātāja Pāvela Durova norādes: “Mēģinājumu likvidēt viena no populārākajiem krievvalodīgiem “Telegram” kanāliem “ВЧК ОГПУ” autoru Aleksandru Švarevu veica GRU.”
Švarevs intervijā “Dosje” arī sacīja, ka kopš 2024. gada pavasara veselības un dzīvības apdraudējuma dēļ bija jāpastiprina drošības pasākumi. Vasarā viņš nonāca slimnīcā ar noslēpumainiem simptomiem: "Kad jau biju hospitalizēts, līdz tam nevarēju staigāt. Rokas un citi ķermeņa orgāni pārstāja darboties." Pēc tam ārstiem izdevās diagnosticēt Švarevam toksiskus ķermeņa bojājumus. 2025. gada 7. aprīlī notika jauns uzbrukums Švarevam, bet “ВЧК ОГПУ” kanāls ar vairāk nekā miljonu abonentu no “Telegram” pazuda. Pretēji “Telegram” administrācijas apgalvojumiem, ka kanālu pēc draudu saņemšanas likvidēja paši īpašnieki, Švarevs ir pārliecināts, ka tieši Pāvels Durovs vienpersoniski pieņēmis lēmumu ierobežot piekļuvi vietnei. Tālāk Švarevs intervijā "Dosje" stāsta par kanāla likvidēšanu un kriminālvajāšanu Krievijā pēc oligarha Ališera Usmanova iniciatīvas.
Līdztekus konkrētu militāro uzdevumu risināšanai ar diversijām un sabotāžu Kremlis panāk sev vēlamo efektu: cilvēki pagurst no nestabilitātes un nedrošības, zaudē uzticību savām valdībām, tiek iebiedēti, sāk atbalstīt marginālus politiķus, kuri parasti ir labvēlīgāk noskaņoti pret Putina režīmu. Protams, šos “nopelnus” nevar piedēvēt tikai GRU un FSB - specdienesti realizē tikai daļu no “aktīvo pasākumu” kompleksa arsenāla, kurā ietilpst arī informācijas karš, ekonomiskais spiediens, šantāža, politisko procesu ietekmēšana un iejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, ieskaitot politiķu kompromitēšanu un uzpirkšanu, un daudz kas cits. Kremļa stratēģijas mērķis ir nepārtraukta “eļļas liešana ugunī”, izmantojot pretinieka vājības, ar slēptu agresiju panākot maksimālu kaitējumu, ko tad arī mēdz saukt par hibrīdkaru. GRU šajā ēnu karā ir svarīga loma: tā darbība spēj radīt reālus zaudējumus un fiziskus postījumus Eiropas iedzīvotājiem, kamēr Kremlis jebkuru Rietumu atbildes reakciju turpinās izmantot propagandas nolūkā.
