Tūrisma un viesmīlības nozarei gads iesācies ar mērenu pieaugumu pret pagājušo gadu un sāpīgām atmiņām par labajiem laikiem pirms Covid-19.
Tūrisma un vēl daudzu citu nozaru, uzņēmumu un cilvēku dzīvēs nozīmīgs datums ir 2020. gada 11. februāris ar Latviju sasniegušo ziņu, ka iesnas turpmāk sauksies par Covid-19. Tikpat pēkšņi kā parādījies, šādi nosauktais vīruss pazuda, līdzko Krievija 2022. gada 24. februārī iebruka Ukrainā. Proti, pazuda no sabiedrības un tās pārvaldes orgānu redzesloka, paliekot to speciālistu pārziņā, kuri pēta vīrusu mutācijas pilsētu notekūdeņos. Kad jau pagājis ilgāks laiks kopš Covid-19 pazušanas, nekā Covid-19 tika izmantots sabiedrības pārkārtošanai ar karantīnas noteikumu lozungiem, apstiprinās šīs pārkārtošanas tālejošās sekmes pēc tam, kad Covid-19 vairs netiek pieminēts.
Viens no kovidlaika jaunievedumiem bija mājsēde, kas turpinās arī tad, kad vairs nav tiešu aizliegumu un sodu par iziešanu no mājokļa un izbraukšanu no valsts. Šīs dresūras sekmes var izskaidrot ne tikai ar to, cik stingri visās mums zināmajās valstīs varas iestādes prasīja un uzraudzīja cilvēku atrašanos mājokļos. Covid-19 deva ieganstu naudas drukāšanai un tālāk inflācijai, kas patukšoja potenciālo ceļotāju uzkrājumus. Tagad šo uzkrājumu atjaunošanai cilvēki novirza to naudu, ko iepriekš būtu iztērējuši ceļojumiem.
Ja runa par ceļojumiem tieši uz Latviju, tad Covid-19 iesākto turpina karš Ukrainā. No tālām pasaules vietām raugoties, Latvija šķiet atrodamies kara darbības zonā, kas nebūt nepievelk masu tūristu jeb tūristu masas. Rietumeiropieši droši vien atšķir Latviju no Ukrainas, bet nervozē un dusmojas uz Austrumeiropu. Tur, lūk, dažu zemes pleķu dēļ izcēlies karš, kas mazina rietumeiropiešu labklājību un apdraud mierīgu dzīvi. Tāds noskaņojums neveicina tūristu nonākšanu Latvijā.
Tūrisma nozare ar uzņemošā tūrisma sastāvdaļu ir izdzīvojusi Covid-19 krīzē un uzrāda tajā laikā zaudētā darbības apjoma atgūšanas tendences. Centrālā statistikas pārvalde ir nākusi klajā ar uzņemošā tūrisma rādītājiem par šā gada 1. ceturksni. Lūk, kā mainījies tūristu mītnēs Latvijā uzskaitītais ārvalstu viesu daudzums salīdzinājumiem vajadzīgo gadu pirmajos ceturkšņos:
| 2019 | 2021 | 2024 | 2025 | |
| Kopā | 459 913 | 131 226 | 422 568 | 460 736 |
| Ārzemnieki | 301 776 | 22 485 | 228 507 | 265 784 |
2019. gads Latvijas tūrisma nozarei joprojām ir mērķis, uz kuru tiekties. 2021. gadā kovidierobežojumu efekts ir redzams pilnā apjomā. Pagājušajā gadā nozare bija atguvusi savai pastāvēšanai daudz maz atbilstošu līmeni un izaugsmi turpina.
Procentuālā izteiksmē 460 736 viesi ir par 9% vairāk nekā 2024. gada pirmajos trijos mēnešos. Tajā skaitā 265 784 ārzemnieku izradījies par 16,3% nekā pirms gada, bet viesnīcās apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits praktiski palicis iepriekšējais (+0,5%).
Kopējais viesnīcu un tām līdzīgu mītņu vidējais numuru noslogojums marta mēnesī bijis 35% ar pieaugumu par 0,9 procentpunktiem pret 2024. gada martu. Rīgā mēnesī caurmērā aizņemti mazliet mazāk nekā puse numuru - 43,6%, kas par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas - 16 224, no Igaunijas - 12 042 un no Lielbritānijas - 9 281. Vācija devusi 6 863, Somija - 5 528, Zviedrija - 3 419 un Amerikas Savienotās Valstis - 3 189 tūristus. Saspīlētās starpvalstu attiecības nav bijušas šķērslis, lai Latvju apceļotu 1 003 cilvēki no Krievijas un 722 - no Baltkrievijas.
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti tūristu mītnēs Rīgā - 80,8%, Jūrmalā - 5,3%, Mārupes novadā - 3,8% un Liepājā - 2,2%.
Ārzemju tūristu piesaistīšanas spēja izraisa lielāku interesi jeb materiālo ieinteresētību, jo ārzemnieki atstāj šeit naudu, kas pēc tam izkliedējas starp tūristus uzņemošās valsts iedzīvotājiem. No viesnīcu un visu pārējo tūristu apkalpošanas uzņēmumu un darbinieku viedokļa lielas atšķirības starp ārvalstu un vietējiem tūristiem nav. Varbūt tas var kādu pārsteigt, ka mazās Latvijas iedzīvotāji Latvijā dod nozīmīgu klientu skaitu tūristu mītnēm pat pēc atrunām, kāpēc vietējiem iedzīvotājiem dīvaini reģistrēties kā viesiem. Pirmkārt, Latviju var turp un atpakaļ izbraukāt vienā dienā. Otrkārt, vairāku dienu braucienus var rīkot ar apmešanos pie radiem un draugiem, kādi Latvijā ik uz soļa, ja salīdzina ar plašo pasauli. Tomēr tūristu izmitināšanas un citu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi caurmērā nespētu uzdzīvot un sniegt pakalpojumus ārzemniekiem, ja pakalpojumus nāktos sniegt tikai ārzemniekiem. Centrālā statistikas pārvalde vietējā tūrisma vērienu izskaidro pavisam vienkārši, ka tas ir lētākais ceļošanas veids.
CSP saskaitījusi, ka šā gada marta beigās viesus gaidījušas 995 tūristu mītnes ar 44 245 gultām 17 802 istabās (numuros). No tām Rīgā 112 tūristu mītnes ar 15 326 gultām 7 552 numuros, Jūrmalā 52 mītnes 3 530 gultām 1 520 numuros utt. līdz Varakļānu novadam, kurā divas tūristu mītnes ar kopā 14 gultām 15 numuros.
Tūristu mītņu darbības radītāji neaptver visu viesu uzņemšanas nozari. Lidosta “Rīga” informē, ka šogad pirmajos četros mēnešos apkalpojusi vairāk nekā divus miljonus pasažieru, no kuriem 19% izmantojuši lidostu kā pārsēšanās punktu un viesnīcu statistikā nevar iekļūt nekādi.
Rīgas brīvosta apņēmusies šogad apkalpot 85 kruīza kuģa vizītes, no kurām pirmā notikusi jau februārī. Šie atbraucēji ik pa laikam piepilda Vecrīgas kafejnīcas, bet nakšņo uz kuģa arī tad, ja kuģis, kā tas retu reizi notiek, paliek Rīgā ilgāk nekā tikai dažas stundas vienā dienā.
Viens no kovidefektiem bija prāmju satiksmes izbeigšana Rīgas ostā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Rīgas viesnīcu piepildījumu. Tagad ostas pārvalde, Rīgas pašvaldība un ik pa laikam arī valsts amatpersonas spiestas stāstīt, ka tās dara, ko vien var, lai prāmju satiksmi atjaunotu. Pirmajos pēckovida gados tika solīts, ka prāmis tūlīt, tūlīt būs, bet gadu gaitā amatpersonas iemācījušās, ka drošāk ir izsacīties pēc iespējas miglaināk.
