Ekonomika

Pasaules ekonomikai aizvien vairāk dodoties deflācijas virzienā, vieni no pirmajiem, kas spiesti saskarties ar realizācijas cenu kritumu, ir ražotāji. Arī Latvija šajā sakarā nav izņēmums, un vairums rūpniecības apakšnozaru saskaras ar to, ka pa ceha vārtiem izbraukusī produkcija kļūst aizvien lētāka, un gadījumā, ja šis process ieilgs, cietīs tautsaimniecība un algotais darbaspēks.

Pagājušajā gadā sankciju žogā aizķērušies 9,4 miljoni tonnu jeb 19,6% no tā kravu daudzuma, kāds līdz Latvijas ostām vēl tika 2022. gadā.

Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.

Pasaules ekonomiskā situācija ir padrūma, un tas atspoguļosies šā gada Latvijas eksporta un kopējās ekonomiskās izaugsmes datos. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka ārējos tirgos situācija vairs nepasliktināsies un veiksmes gadījumā ir pat cerība uz lielākām pārdošanas aktivitātēm gada otrajā pusē.

Runas par Krievijas aktīvu konfiskāciju dažādiem šīs un citu kriminogēnā ziņā līdzīgu valstu darboņiem varētu likt savus skatus vairāk vērst kriptovalūtu tirgus virzienā. Tomēr investēt šajā finanšu tirgus segmentā tāpēc, ka tur ienāk Krievijas vai kādas citas apšaubāmas valsts nauda, ir ārkārtīgi bīstami, un gaidītās peļņas vietā visai ātri var iedzīvoties zaudējumos.

Pilnīgā vienprātībā starp valdību un Saeimu, pozīciju un opozīciju, valsts iestādēm un komercbankām tiek taisīti likumi, pēc kuriem hipotekārie kredītņēmēji drīkstēs mainīt kreditējošās bankas, kā arī gaidīt un prasīt kredītu atmaksas atlaides no viņus kreditējošajām bankām, lai tik viņi neatdotu savas kredītsaistības citām bankām.

Atsevišķi dati vedina domāt, ka diezgan drīz Latvijas ekonomika varētu būt vairāk pakļauta cenu krituma, nevis pieauguma procesiem, kā tas noticis divus iepriekšējos gadus. No vienas puses, tas sola zināmus ieguvumus patērētājiem, taču, no otras – liek domāt par uzņēmējdarbības apsīkumu, tādējādi diezgan ticamu ienākumu samazināšanos, kas no korporatīvā sektora likumsakarīgi pāries uz mājsaimniecībām, bet valstij var kavēt ieplānoto nodokļu iekasēšanu budžeta pildīšanai.

Baltijas uzņēmumu vērtība atkal ir sākusi pieaugt par spīti ekonomikas lejupslīdei un agresīviem kaimiņiem. Acīmredzams ir tas, ka Baltijas atrašanās NATO tiek uztverta kā pietiekami nozīmīgs faktors, lai būtu vēlme ieguldīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos.

Lai gan atsevišķu faktoru ietekmē kopš gada sākuma patēriņa cenu līkne tiek nedaudz “paspiesta uz augšu”, šis gads varētu būt ar nelielu inflācijas pieaugumu, un, visdrīzāk, gada beigās tā nepārsniegs 5% robežu. Ir pat pamats domāt, ka tā būs tuvāka nullei nekā minētajiem pieciem procentiem.

Kredītu sadārdzināšanās un patēriņa mazināšanās Rietumeiropas valstīs iepriekš lika samazināties mūsu valsts preču eksportam. Tagad ir cerības, ka līdz ar lētākiem kredītresursiem eksports var atgūties.

Augstās aizdevuma likmes un rūkošais pieprasījums atspoguļojas uzņēmēju noskaņojumā un nākotnes perspektīvu vērtējumos, kas tādās nozarēs kā rūpniecība un būvniecība šobrīd nav sevišķi augsti.

Neskatoties uz vairāk nekā gadu ilgušo un straujo procentu likmju kāpumu, jau šobrīd finanšu tirgū ir redzama tendencei naudai kļūt lētākai. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, bet slikta tiem, kas vēlas krāt, izmantojot konservatīvas metodes, veicot banku termiņnoguldījumus vai iegādājoties valsts krājobligācijas. Ir ļoti ticams, ka šis ir gandrīz pēdējais brīdis, lai kaut cik ienesīgi ieguldītu šajos samērā konservatīvajos uzkrājumu veidos.

Pusotru gadu ilgstošajām negācijām, kas saistītas ar aizdevuma procentu likmju pieaugumu un straujāku kredīta ņēmēju maku iztukšošanos, jau patlaban varētu būt pienācis gals. Tas nozīmē, ka aizdevuma likmes pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros vairs nepieaugs. Tās šogad pat varētu piedzīvot kritumu. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tā, cik veselīgas būs ekonomikas tendences.

Kvalitatīvas reģionālās attīstības politikas trūkums Latvijā ir vērojams jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču ir vēl virkne faktoru, kādēļ labklājības līmenis radikāli atšķiras starp Rīgu un tā dēvēto perifēriju. Šeit runa ir gan par vietējo uzņēmību, nelojalitāti pret valsti, gan arī par tautsaimniecības struktūru kā tādu.

A/s “Balticovo” top pirmā un Baltijā pagaidām vienīgā biometāna ražotne. Kāds sakars Baltijā lielākajam vistu olu ražotājam ar biometāna ražotni; kāda saikne vistām ar biometānu; vai vistu vērtība ir tikai izdētajās olās – par šīm un citām tēmām saruna ar a/s “Balticovo” valdes locekli, komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

Neraugoties uz dažādiem satraukumiem, kas gan ekonomiku, gan finanšu tirgus, gan vienkāršas mājsaimniecības vajāja pagājušā gada lielāko daļu, “naudas dievs” pērngad bijis labvēlīgs pensiju krājējiem. Viņiem ir izdevies tikt pie visai solīdas peļņas. Vai tas turpināsies visu jauno gadu, pagaidām ir pāragri spriest. Sākotnējā konjunktūra nākotnes sirmgalvju kapitāla vairošanai šobrīd šķiet labvēlīga.

Pasaules ekonomiskās nenoteiktības apstākļos pagājušais gads Latvijas rūpniecībai, visticamāk, ir noslēdzies ar kritumu, un tās galvenā sfēra, apstrādes rūpniecība, ir zaudējusi savu vadošās nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr ir vairākas pazīmes iespējamajam konjunktūras uzlabojumam, tādējādi šogad mūsu ražošanas sektoram kopumā ir iespēja tikt pie produkcijas izlaides kāpuma. Cik būtiskam, to šobrīd vēl ir grūti lēst, jo pasaules ekonomikā dažādu nezināmo un riska faktoru ir ļoti daudz.

Finanšu ministrija rēķinās ar to, ka valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts pieaugs no 265,2 miljoniem eiro 2023. gada novembra beigās līdz 1,3 miljardiem eiro visa gada beigās.

Inflācija un cilvēku skaita samazināšanās aizvien turpina deldēt Latvijas tirdzniecības nozares apmērus. Var izteikt pieļāvumu, ka tuvākajā laikā pārdoto preču apjoma kritums beigsies, kaut gan naudas izteiksmē tirdzniecība vēl varētu sarukt saistībā ar potenciāli sagaidāmo deflāciju.

Neraugoties uz visai nepārliecinošo ekonomisko fonu šobrīd, nākamais gads varētu solīt izaugsmi lielākajai daļai Latvijas tautsaimniecības nozaru. Pieauguma procenti, visticamāk, būs diezgan neizteiksmīgi. Turklāt ar atrunu, ka pasauli nepāršalks kāda šobrīd neparedzēta un liela krīze.

Latvijā joprojām ir radošas personības, kuras dibina jaunus uzņēmumus, attīsta uzņēmējdarbību, rada augstu pievienoto vērtību, eksportē savus produktus un savai uzņēmējdarbībai piesaista jaunus cilvēkus – kuri ir šie mūsdienu varoņi. Par to TV raidījumā "Nra.lv sarunas" intervijā ar rakstnieku un publicistu Jurģi Liepnieku stāsta uzņēmējs, investors, viens no Latvijas jaunuzņēmumu zvaigznēm Jēkabs Endziņš.

Cenu izmaiņas Latvijā pēdējo divu gadu laikā pircējus nav lutinājušas. Cenu kāpums jo īpaši skāris pārtikas produktus. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir, vai pārtikas cenu tendences arī nākamgad būs vērstas augšupejošā virzienā un vai pārtikas produktu relatīvā dārdzība salīdzinājumā ar iedzīvotāju ienākumiem arī nākamgad būs pieaugoša.