Mazāk nekā 10% Latvijas uzņēmumu izmanto banku kredītus. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
"No kopējā uzņēmumu skaita, kas ir vairāk nekā 112 tūkstoši, tikai 21 tūkstotis uzņēmumu, pēc komercbanku vērtējuma, ir kredītspējīgi. Savukārt no šiem kredītspējīgajiem uzņēmumiem tikai 10 tūkstoši saņem finansējumu no bankām," “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Finanšu asociācija. Līdz ar to Latvijā tikai 8,9% uzņēmumu šobrīd izmanto banku kredītus.
Latvijas Banka, atsaucoties uz aptaujas rezultātiem, vēsta, ka no 1000 aptaujātajiem uzņēmumiem aptuveni 75% izmanto tikai savus līdzekļus vai nav ieinteresēti veicināt izaugsmi. “Tas atspoguļo pašreizējo noskaņojumu Latvijas uzņēmējdarbības segmentā," skaidro Latvijas Finanšu asociācija. Salīdzinājumam, saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas datiem, vairāk nekā 60% uzņēmumu Polijā izmanto banku kredītus. Somijā šis rādītājs ir aptuveni 30%. Ungārijā aptuveni 40% mazo un vidējo uzņēmumu ir ņēmuši kredītus, tostarp valsts programmu ietvaros, norāda Ungārijas Centrālā banka. Vācijā banku finansējumu saņem 75% mazo un vidējo uzņēmumu. Kopumā eirozonā no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 27% iesniedz kredītu pieteikumus, un tikai 4% gadījumu tie tiek atteikti, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.
"Neviens no Latvijas ekonomikas sektoriem nav pietiekami kreditēts. Kopējais kredītportfelis ir tāds pats kā pirms desmit gadiem," “Neatkarīgajai” iepriekš norādījis ekonomikas ministrs Viktors Valainis, atsaucoties uz NRA veikto pētījumu par kreditēšanu Latvijā. Kā rakstīja NRA, viens no bankām pievilcīgākajiem sektoriem ar lielāko piešķirto kredītu apjomu ir nekustamā īpašuma nozare, būvniecība un īpašuma pārvaldīšana. Paradoksāli, bet šajās nozarēs tāpat ir augsts uzņēmumu īpatsvars, kuri iztiek vai kuriem nākas iztikt bez kredītiem dažādu iemeslu dēļ. "Starp tradicionāli kapitālietilpīgiem sektoriem, kuros darbojas daudz uzņēmumu un strādājošo, izceļas būvniecības nozare, kurā 84% uzņēmumu, tostarp lielie uzņēmumi, nav kredītspējīgi. Tie ir aptuveni 1600 uzņēmumu ar kopējo bilanci virs viena miljarda eiro un kopējo apgrozījumu virs diviem miljardiem eiro," “Neatkarīgajai” norāda SEB banka. "Mēs nevaram apgalvot, ka bankas mērķtiecīgi nepietiekami finansētu kādus Latvijas ekonomikas sektorus. Bankas ir gatavas kreditēt visus uzņēmumus un sektorus, kuros tās saredz drošu ieguldījumu. Pieprasījums pēc kredītiem un kredītrisku faktori ir galvenie elementi, kas ietekmē dažādu sektoru finansējumu," “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Banka. Tāpat tiek minēts zems finansējuma līmenis uzņēmumiem ar apgrozījumu zem viena miljona eiro. "Latvijā šādu uzņēmumu ir 15,5 tūkstoši jeb 73% no kopējā uzņēmumu skaita. Tiem nākas saskarties ar daudzām grūtībām, piemēram, nepietiekamu rentabilitāti investīcijām, ēnu ekonomiku un nodokļu parādiem," skaidro SEB banka.
Bankā “Citadele” norāda, ka, izsniedzot kredītus, bankas pievērš uzmanību tādiem potenciālo klientu rādītājiem kā parāda slogs, likviditātes līmenis, pašu kapitāls (kam nevajadzētu būt zemākam par 20%), kavēti maksājumi (pēdējo divu līdz trīs gadu laikā) un rentabilitātes līmenis. Vaids Žagunis, bankas “Citadele” valdes loceklis un korporatīvās komercdarbības vadītājs, “Neatkarīgajai” norāda uz izplatītākajiem banku finansējuma atteikuma iemesliem: "Tie ir saistīti ar vājiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, zemu peļņu vai nepietiekamu maksātspēju, kā arī nepietiekamu vai zemu pašu kapitālu. Finansējuma iegūšanu bieži ierobežo kavēti uzņēmuma iekšējie un ārējie maksājumi, bloķēti bankas konti, slikta kredītvēsture vai reputācija, kā arī biznesa modelis, kas saistīts ar augsta riska valstīm. Dažos gadījumos bankas pilnībā neatsaka kredītu, bet piedāvā alternatīvas finansēšanas iespējas. Banku konsultanti ir gatavi palīdzēt šajā jautājumā." Vēl viens kredītu atteikuma iemesls ir augsts ēnu ekonomikas līmenis. Augsts ēnu ekonomikas līmenis — 34,5%, pēc Rīgas SSE datiem — iespējams, veicina vājo kreditēšanas situāciju, secina SEB banka. Par to runā arī Latvijas Banka: "Uzticams uzņēmumu finansiālais stāvoklis ir svarīgs. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir jābūt labai reputācijai. Cīņa ar ēnu ekonomiku var kļūt par daļu no sarežģītāku pasākumu kopuma, kas nepieciešams, lai palielinātu ekonomikas konkurētspēju." Secināms, ka augsti ēnu ekonomikas rādītāji ir raksturīgi Austrumeiropas valstīm. Piemēram, Bulgārijā ēnu ekonomika ir 30% no IKP, Rumānijā — 27%, Horvātijā — 27%. Savukārt Rietumeiropā, piemēram, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē, ēnu ekonomika veido ap 10% no IKP. Vidējais ēnu ekonomikas līmenis ES ir aptuveni 15-20% no IKP.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem, uzņēmumu nespēju saņemt kredītus ES bieži vien izraisa uzņēmumu zemie finanšu rādītāji, kā arī augstais nodokļu slogs. Pie šķēršļiem tiek minētas arī birokrātiskās prasības, it īpaši kredītu pieteikumu iesniegšanas procesā, uzņēmējdarbības vides nepārskatāmība un nestabilitāte, kā arī ēnu ekonomika.
