Maksātnespējīgās “PNB bankas” (PNB) administrators Vigo Krastiņš publicējis 12. septembrī parakstītu atskaiti, ka piecu gadu laikā atguvis 207 243 000 eiro, neskaitot to naudu, ko vienkārši atradis bankas kasē, PNB kontos Latvijas Bankā un komercbankās.
Atskaites parakstīšanas datums pieskaņots pieciem gadiem, kopš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gada 12. septembrī pasludināja PNB par maksātnespējīgu un Vigo Krastiņu - par bankas maksātnespējas administratoru. Savukārt 547 miljoni eiro tika uzrādīti bankas 2019. gada 2. ceturkšņa pārskatā, kas kļuva par pēdējo, ko parakstījuši bankas īpašnieka Grigorija Guseļņikova ieceltie bankas vadītāji. Runas par lielu iztrūkumu bankas bilancē toreiz izklausījās ticamākas par runām, ka G. Guseļņikovs esot atradis bankai pircējus, kuri iemaksāšot bankas pamatkapitālā 146 miljonus eiro, ar kuriem it kā pietikšot bankas uzturēšanai pie dzīvības. Protams, ka nekādi ieguldītāji PNB neuzradās. PNB kļuva par kārtējo Latvijas mērogā pamanāmi lielo bankrotējušo banku.
PNB bankrota sekas mīkstināja divi apstākļi. Pirmais, ka Latvijā tad jau darbojās obligātā noguldījumu apdrošināšanas sistēma. Pastāvēja un pastāv Noguldījumu garantiju fonds (NGF), kas apņēmies izmaksāt par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā), ja kredītiestāde nespēj ar saviem noguldītājiem norēķināties pati. Otrais, ka šajā fondā naudas pietika PNB klientiem solītajā apjomā. Otrā nosacījuma izpildīšanos var izteikt arī ar tādiem vārdiem, ka sistēmā atkal bija nauda, jo bija pagājis pietiekami ilgs laiks kopš Krājbankas bankrota 2011. gada novembrī. PNB klientiem fonds izmaksāja 271 miljonu eiro un iztukšojās, bet tagad tajā ir 257 miljoni eiro. NGF ieņēmumus veido noguldījumu piesaistītāju maksājumi procenta desmitdaļās no piesaistīto noguldījumu apjoma un iepriekšējo izdevumu atgūšana. Maksājumu lielumu regulē Latvijas Banka, vadoties no tā, cik daudz naudas fondā jau uzkrāts un kādi ir riski, ka uzkrājumus vajadzēs izmantot.
NGF esamība, kas veido vienu no komponentēm banku pakalpojumu dārdzībai, nenovērš visas nepatikšanas, kādas rada bankas bankrots.
Par PNB bankrota skaļāko cietēju kļuva pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, kam PNB bija palikuši seši miljoni eiro. Namu pārvaldnieks centās pierādīt, ka bankā palikusi ne uzņēmuma, bet katra šī uzņēmuma klienta iemaksātā nauda, ko NGF vajadzētu kompensēt iemaksu veicējiem, lai viņi var bez problēmām norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem caur jēdzīgāku banku, bet NGF norādīja, ka namu apsaimniekotāja klienti nav bankas klienti, uz kuriem attiektos noguldījumu garantijas. Bankā zaudēto naudu pašvaldību uzņēmumam nācās segt uz rīdzinieku kopējo maksājumu rēķina, ko pilsētas domē izmantoja skandālu celšanai un amatu pārdalīšanai. Pamanāmas sekas pilsētas komunālajā saimniecībā PNB dēļ neiestājās.
Par cietējiem no vairāku simtu miljonu PNB uzticēto eiro pazušanas dzirdēts mazāk, nekā varētu gaidīt. Jāiztiek ar vispārīgiem spriedumiem, ka kārtējiem izdevumiem pazudusī nauda kompensēta uz ieguldījumu un attīstības rēķina. PNB noteikti ir sava vaina par Latvijas atpalicību no citām valstīm dažādos starptautiskos salīdzinājumos, kuru rezultāti dažkārt iekustina savstarpēju pārmetumu virkni starp amatpersonām un sabiedrības aktīvistiem.
Naudas apriti bez ekonomiskās attīstības pārstāv laikā gandrīz neierobežotā līdzekļu pārdalīšana tiesāšanās veidā. PNB V. Krastiņa personā ir iesaistīta tiesu procesos gan kā prasītāja, gan kā atbildētāja. PNB pārskatā par pagājušo PNB kā prasītāja uzrādīta
Savukārt kā atbildētājai PNB jāpiedalās četrās tiesvedībās, kuru atslēgvārds ir “Winergy", kā arī vienā procesā Krievijā, kur PNB parādnieki cenšas izvairīties no parādu atdošanas ar pretprasību izvirzīšanu.
“Winergy” vajadzēja būt vēja turbīnu parciņam atbilstoši gadus divdesmit veciem, ļoti pieticīgiem priekšstatiem par šādām būvēm un to būvēšanu: Latvijas valsts kādreizējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā sponsorēs, PNB (kad tai bija cits nosaukums, bet īpašnieks jau G. Guseļņikovs) finansēs un kaut kāda Igaunijas firma būvēs vai pēc tam ekspluatēs. Rezultātā nauda pazudusi un turpina pazust, jo visas puses viena otru iesūdzējušas dažādās tiesās, sarakstījušas fantastiskas prasības par neiegūtās peļņas kompensācijām desmitiem miljonu eiro apmērā un turpina tērēt reālus miljonus eiro, lai vai nu tiktu pie iedomātajiem desmitiem miljonu, vai pretējā pusē atkratītos no šādām prasībām.
Reālas saimnieciskas darbības aizvietošana ar tiesāšanos par to, kurš vainīgs par šīs saimniekošanas nestajiem zaudējumiem vai neiegūto peļņu, var notikt arī starp normālā režīmā pastāvošiem uzņēmumiem un iestādēm, bet maksātnespējas procesi ir šādu tiesāšanos inkubators. PNB administrēšanas (faktiski likvidēšanas) bilancē tiesvedības atspoguļojas arī tā, ka no 220 miljoniem V. Krastiņa apgrozīto eiro 38 miljoni izlietoti administrēšanai, 165 miljoni atdoto NGF un vēl daži miljoni uzkrājumos gaida pielietojumu.
Bankai vēl atlikušo aktīvu bilances vērtība noteikta kopā ap 80 miljoniem eiro, bet atgūstamā vērtība noteikti būs zemāka. V. Krastiņš apliecināja “Neatkarīgajai” pašsaprotamo, ka pēc piecu gadu ilgas administrēšanas neatgūta palikusi tā aktīvu daļa, līdz kurai tikt visgrūtāk. PNB aktīvu atgūšanu vispirms traucēja Covid-19 apkarošanai ieviestie satiksmes un saziņas ierobežojumi un tagad traucē Krievijas sāktais karš Ukrainā, kura laikā nevar gaidīt, ka Krievija parastā saimniecisko darījumu kārtībā atdos parādus prasītājiem no Latvijas, kas skaļi pozicionējas kā Ukrainas sabiedrotā. Pie tam parādu atdošana Krievijas rubļos nebūtu nekāda parādu atgūšana, bet rubļus pārvēršana valūtā būtu apgrūtināta pat tad, ja PNB būtu Ķīnas banka.
No uzskaitītā izriet, ka PNB administrēšanai ir izredzes sagaidīt vismaz 10 gadu jubileju, ko jau sen nosvinējusi Krājbankas administrēšana un tās administrators Jānis Ozoliņš. Vēl drošāk paredzēt, ka atgūto parādu summa nepārsniegs NGF prasījuma apmēru.
Atgādināsim, ka fonds sedzis bankas saistības pret mazajiem noguldītājiem kopā 271 miljona eiro apmērā, bet pagaidām atpakaļ saņēmis tikai 165 miljonus eiro. Starpība lielāka nekā 80 miljonu eiro novērtējums bankai atlikušajiem aktīviem. To atgūšana ar uzcenojumu būtu tikpat fantastiska kā tikai PNB labvēlīgi rezultāti (visi PNB prasījumi tiesās apmierināti un dzīvē izpildīti, bet visas prasības pret PNB noraidītas) tiem tiesu procesiem, kuros banka iesaistīta. Visticamāk, PNB kreditori to jau ir sapratuši un zaudēto naudu pacentušies aizmirst, lai sevi lieki nesāpinātu.
