Turpinās dzērienu trauku depozīta sadārdzināšana

© Foto kolāža/Arnis Kluinis

Pagājušajā gadā nopelnītie 1,68 miljoni eiro netraucē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai projektu par dzērienu pudeļu savākšanas tarifu paaugstināšanu.

Oficiālās statistika uzrāda 12 mēnešu inflāciju ap 2%, bet DIO savu izdevumu pieaugumu novērtē ar 42%. Tik daudz procentuālā izteiksmē ir maksas pieaugums no 0,0164 eiro līdz 0,0234 eiro par katru caurspīdīgās plastmasas pudeli ar dzērienu, kas tiek nopirkts Latvijas teritorijā. Jāatgādina, ka viens no priekšnoteikumiem, lai DIO saņemtu tiesības apsaimniekot dzērienu trauku depozīta sistēmu, bija apņemšanās strādāt bez peļņas. Depozīta iepakotājiem - dzērienu ražotājiem un importētājiem - jānosedz tikai iztrūkums starp depozīta sistēmas uzturēšanas izdevumiem un ienākumiem no savākto materiālu pārdošanas un neatdotās depozīta maksas par sistēmā neatgriezto iepakojumu. DIO peļņa parādās tāpēc, ka uzņēmums labticīgi krājis naudu depozīta trauku atpirkšanai, bet šie trauki palikuši pie to pircējiem un atpirkšanas nauda - pie atpircējiem.

Negrib vai nevar savākt 10 miljonus zemē nomestu eiro

Par depozītmaksu noteiktie 10 eirocenti paliek līdzšinējie un pudeles cenu neietekmē tādā nozīmē, ka šos 10 centus samērā viegli dabūt atpakaļ. Tomēr no 142,98 miljoniem kopš depozīta sistēmas ieviešanas 2022. gada 2. februārī pārdoto dzērienu pudeļu caurspīdīgās plastmasas iepakojumā pircēji atpakaļ atdevuši tikai 117,6 miljonus pudeļu. Tātad kaut kur mētājas (vai aprakti, vai sadedzināti) 25,29 miljoni šādu pudeļu. Par katru no šīm pudelēm patērētāji samaksājuši 10 eirocentus un 25,29 x 0,1 = 2,529 miljoni eiro. Turklāt īstie pudeļu pircēji izvēlējušies neatgūt vēl daudz vairāk naudas. Daļu no viņu nopirktajām un izmestajām pudelēm savākuši un līdz depozīta taras savācējiem aizgādājuši citi, kas pelna iztikas līdzekļus, meklējot depozīta traukus atkritumu konteineros un līdzīgās viņiem zināmās vietās, kur pudeļu vākšanai izlietotais laiks un pūles atmaksājas.

Kopsummā Latvijā izmētātas pudeles, kuru depozīta vērtība tuvojas 10 miljoniem eiro:

Trauka materiāla veids

Miljoni

pārdoto pudeļu

Miljoni

atpirkto pudeļu

Depozīts eiro
Caurspīdīga plastmasa 142,89 117,6 2 529 000
Krāsaina plastmasa 102,17 90,0 1 217 000
Alumīnijs 148,92 111,2 3 772 000
Metāls 0,46 0,25 21 000
Stikls 48,72 40,40 832 000
Atkārtoti lietojami trauki:
-ar universālu dizainu 59,71 52,4 731 000
-ar individuālu dizainu 16,16 14,7 146 000
Kopā naudā 9 270 00

Avots: DIO

Depozīta lielums paliks 10 eirocenti

Atgūto trauku daudzumu varbūt varētu palielināt pat par kārtu, bet tad par kārtu jāpalielina arī depozītmaksa vismaz līdz vienam eiro par trauku. No atkritumu savākšanas viedokļa lieliski būtu depozīta lielumu noteikt ne 10 eirocentu, bet 10 pašreizējās vērtības eiro apmērā, taču sabiedrību pārāk satracinātu tas, ja pie nepilna eiro par pudeli ar dzērienu, cik pašreizējā cenu līmenī maksā vairums šādu pudeļu, būtu jāpiemaksā vēl eiro vai pat 10 eiro. Tik tiešām būtu daudz cilvēku, kuri šādu pirkumu nevarētu atļauties, jo viņiem nav tik daudz eiro pa rokai vai nav vispār.

Depozītmaksas celšanai tādā tempā, lai šis ieguldījums pilnīgi nepazaudētu savu vērtību inflācijas dēļ, būs jānotiek vienoti vismaz Baltijā vai - ideālā gadījumā - visā Eiropas Savienībā vai eirozonā. Tiklīdz radīsies iespēja vai vismaz vilinājums nodot par augstāku depozītmaksu traukus, kas iegādāti par zemāku depozītmaksu, atradīsies daudz interesentu vest traukus uz augstā depozīta valsti. Depozīta sistēmas operatoriem nāktos ieguldīt naudu un pūles, lai trauku pieņemšanas automāti spētu atpazīt pudeles, kas laistas vai nav laistas apgrozībā teritorijā, kurā par šo trauku iemaksāts augstāks depozīts nekā citās teritorijās.

Vienādo depozītu lieluma priekšrocība Baltijā ir tāda, ka par daudzām dzēriena pudelēm jau tagad var iemaksāt depozītu vienā, bet atgūt - citā valstī. Vairums iedzīvotāju par šo jaunievedumu nav informēti. Proti, ka viņiem jāaplūko pudeles etiķete, uz kuras var atrasties vairāk nekā vienas valsts depozīta sistēmas emblēmas. DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis rādīja “Neatkarīgajai” etiķeti, uz kuras izvietotas jau četras - triju Baltijas valstu un Īrijas - depozīta sistēmu emblēmas, kas ļauj depozīta naudu atgūt jebkurā no šīm valstīm. Cilvēku motivēšana meklēt, iegaumēt un atpazīt līdzīgās, bet ne vienādās dažādu valstu depozīta sistēmas zīmes atduras pret jau minēto depozīta apmēra celšanu, kas šobrīd nav darba kārtībā. Jāsamierinās, ka cilvēki daudzos gadījumos nepētīs depozīta sistēmu zīmes 10 eirocentu dēļ, ko darītu par 10 eiro.

Viens cents uz augšu, puscents uz leju

Divu pozīciju sadārdzināšana par 42% un pat par 50% DIO darbības izmaksu segšanai kārtējo reizi izraisa jautājumus, kā šo sadārdzinājumu saskaņot ar tagad oficiāli daudzkārt zemāko inflāciju. Uzņēmuma atbilde vispirms ir bilde - tabula, kurā dažādās pozīcijās uzrādīti gan sadārdzinājumi, gan palētinājumi (bez PVN):

Trauka materiāla veids Maksa par pudeli eiro tagad

Maksa par pudeli eiro nākamgad (projekts)

+/-procentos
Caurspīdīga plastmasa 0,0164 0,0234 +42
Krāsaina plastmasa 0,0256 0,0273 +7
Alumīnijs 0 -0,0085 -
Metāls 0 0 -
Stikls 0,0332 0,0501 +50
Atkārtoti lietojami trauki:
-ar universālu dizainu 0,0660 0,0621 -6%
-ar individuālu dizainu 0,0160 0,0140 -13

Avots: DIO

Vārdiskais paskaidrojums tāds, ka izmaksu izmaiņas izrēķinātas ļoti precīzi (ar ceturto zīmi aiz komata!) katram materiāla veidam, lai nepieļautu nekādas šķērsrsubsīdijas, ko viena veida produkcijas ražotājs vai izplatītājs maksātu cita veida produkcijas ražotājam vai izplatītājam. Precīzās izmaksas izrēķinātas, vadoties no attiecīgo pārstrādājamo materiālu pārdošanas cenām, materiāla apsaimniekošanas izmaksām un iepakojuma atgriešanas īpatsvara. SPRK to visu pārbaudīs, bet ļoti maza varbūtība, ka neapstiprinās.

Tirgotāji prasa savu daļu

Viena no depozīta sistēmas dzimumzīmēm Latvijā ir konflikts starp DIO un vismaz daļu no mazumtirgotājiem, kam ar likumu uzdots pieņemt atpakaļ tādus depozīta traukus, kādos viņi paši tirgo dzērienus. Konkrētais trauks nav piesaistīts savai pārdošanas vietai un var tikt nodots gandrīz jebkur, kur šādus dzērienus tirgo. DIO maksā tirgotājiem par darbu, bet atlīdzība par šo darbu ir smagas kaulēšanās priekšmets. DIO maksā veikalniekiem par katru pieņemto pudeli, kas izdevīgi lielākiem veikaliem, kur pudeļu aprite liela, bet varbūt nav izdevīgi mazajiem lauku veikaliņiem, kur pudeļu samērā maz, bet darbošanās ar tām tikpat liela: tāpat jāatrod vieta taromātam un caur to uzskaitīto pudeļu glabāšanai, sargājot tukšos traukus, kuros palikušo dzērienu atliekas pievilinot tarakānus un peles, kas pievilinot čūskas utt.

Kaulēšanās jau ir devusi mazajiem veikaliem paaugstinātu atlīdzību par katru pieņemto pudeli, taču tirgotāju iebildumi turpinās un 24. septembrī tika izskatīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē. Tirgotāju pārstāvju prasība ir palielināt no tagadējiem 60 kvadrātmetriem līdz vairākiem simtiem kvadrātmetru minimālo platību, kuru sasniegušiem veikaliem obligāti jāsāk pieņemt tukšie trauki. No tukšo pudeļu pieņemšanas tikt vaļā grib arī benzīntanki, kas apauguši ar pārtikas mazumtirdzniecību.

Izpildvaras līmenī šādas problēmas tagad jārisina Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), kas pārņēmusi Vides aizsardzības departamentu no bijušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. KEM valsts sekretāre Līga Kurevska pagaidām iztika ar iejūtīgiem vārdiem par lauku veikaliņiem kā ekonomiskās asinsrites paveidu, kas visvisādi jāstimulē. Tajā pašā laikā valstij jārēķinās ar Eiropas Savienība prasībām aizvien palielināt savākto atkritumu īpatsvaru. Lai prasības izpildītu, tukšo trauku nodošanai jābūt ērtai. Tas prasa vai nu saglabāt trauku pieņemšanu tuvu dzīves vietai, vai būtiski celt depozīta maksu, lai ieinteresētu traukus vest uz tāliem savākšanas punktiem. DIO plāno no nākamā gada ieņēmumiem tirgotājiem izmaksāt 9,4 miljonus eiro. Visticamāk, ka dzērienu pircējiem nāksies katru gadu piemest pudeles cenai pa eirocentam, lai aizvien lielākas naudas pārdalīšana apmierinātu tirgotājus un citus pudeļu aprites dalībniekus.

Ekonomika

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija palielinājusi savas iemaksas pensiju otrajā līmenī par vairāk nekā divsimt miljoniem eiro gadā, turpretī Latvijas pensionāriem atdodamās naudas daudzums palicis iepriekšējais.