Veselības ministrijas apkopotie dati par Latvijas iedzīvotāju mirstību no ārējiem nāves cēloņiem ir vēl viens dokuments 14. Saeimas atstātā mantojuma aprakstā.
Veselības ministrijas prezentācija Ministru kabinetā tika pamests kā kauls, ko sabiedrībai grauzt un likties mierā par kaut ko citu. Proti, par to, kā dzimstība Latvijā tuvojas nullei. Virzība uz to sākās līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pirms 36 gadiem, un birokrātija uz procesu reaģēja pirms 15 gadiem.
Jā, nodibināja Demogrāfisko lietu padomi. Formāli tā ir ievērības cienīgs veidojums, kurā Ministru prezidenta vadībā sasēdināti tik daudzi ministri, ka viņu skaits sasniedz valdības sēžu kvorumu. Taču padomei tāda vaina, ka tās darbības rezultātus iespējams izteikt ar jaundzimušo skaita izmaiņām. Un rezultāti ir šī skaita samazinājums no 1 618 līdz 1 035 (samazinājums par 35% jeb vairāk nekā par trešo daļu) no 2011. gada augusta līdz šā gada augustam.
Tāpēc padome dara visu iespējamo un neiespējamo, lai atrastu tēmas, par ko parunāt tā, lai par dzimstības samazināšanos jārunā nebūtu. Labāk pašausmināties par to, ka "Latvijai 2023. gadā bija augstākais ārējo nāves cēloņu mirstības rādītājs Eiropas Savienībā", kā rādīts un rakstīts vienā no Veselības ministrijas prezentācijas lapām. Ministru prezidents Andris Kulbergs pareizi darīja, ka pasākumā nepiedalījās.
2026.gada otrajā pusē izdarīta norāde uz 2023. gadu jāpieņem bez nekādiem iebildumiem, jo savākt un salīdzināšanas formā sakārtot datus no daudzām valstīm ātrāk tik tiešām nav iespējams. Tāpēc uz 14. Saeimas pilnvaru laiku šie dati attiecas ne tik daudz ar savu saturu, cik ar vajadzību runāt un rādīt jebko, bet tikai ne iedzīvotāju kopskaita un jaundzimušo skaita samazināšanos. Ja runa tieši par dzimstību, tad 14. Saeimas darbības rādītāju fiksēšana vēl ir priekšā.
Cik nu vispār politiskie procesi spēj ietekmēt cilvēku lēmumus radīt vai neradīt pēcnācējus, tik 14. Saeimas ievēlēšanas kaislību un tās pilnvarotās valdības 100 dienu saudzēšanas ietekme sāka izpausties tikai 2023. gada septembrī vai oktobrī.
Te jāsaskaita deviņi mēneši, cik ilgi cilvēka auglis tiek iznēsāta mātes ķermenī, ar trijiem mēnešiem, cik ilgā laikā cilvēku psihe pagūst vispirms ar novēlošanos uztvert un pēc tam aizmirst to, kas ar šiem cilvēkiem noticis. Attiecīgi, 14. Saeimas inerce izbeigsies tikai nākamā gada rudenī. Statistiķi 2027. gada rudens dzimstības sākotnējos datus sniegs 2028. gada sākumā un datu apstrādi pilnībā pabeigs 2028. gada vidū.
Lai nu būtu tā, ka pārvaldes aparātam ērtāk iztirzāt cilvēku miršanu nekā piedzimšanu, kas Latvijas gadījumā nozīmē skaitīt katrā pārskata periodā nepiedzimušos attiecībā pret visiem iespējamiem salīdzināšanas periodiem kopš Ziemeļu kara. Tādam nolūkam jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par mirstību attiecas uz 2025. gadu. Tiek dots mirušo skaita sadalījums pa piecus gadus ilgiem vecuma posmiem (0-4 gadi, 5-9 gadi utt.) gan kopumā, gan tieši tiem gadījumiem, kuros uzrādīts ārējs nāves cēlonis.
Vārdiskā izklāstījumā grafiku saturs rāda, ka no 11 931 bērna, kuri 2025. gadā reģistrēti kā dzīvi dzimušie, līdz gada jubilejai nav nodzīvojuši 35 bērni, bet vecuma grupā 0-4 gadi kopā pērn nomiruši 45 bērni. Trijos no šiem 45 gadījumiem noteikts ārējs nāves cēlonis. Šādu gadījumu īpatsvaru izsaka 6,7%.
Vairākās turpmākajās vecuma grupās aina pavisam cita, jo ārējie nāves cēloņi dod apmēram pusi no mirušo kopskaita:
| Vecuma grupa | 5-9 | 10-14 | 15-19 | 20-24 | 25-29 |
| Miruši kopā | 13 | 14 | 44 | 56 | 59 |
| No ārēja cēloņa | |||||
| pēc skaita | 6 | 7 | 28 | 33 | 22 |
| procentos | 46 | 50 | 64 | 59 | 37 |
Te redzams, kā 15-19 gadu vecumā jauniešu ātrums un spēks pārsniedz prātu, dodot maksimumu no ārējo nāves cēloņu īpatsvara, bet 25-29 gadu vecumā prātīgāka uzvedība vairāk pasargā no ārējiem nāves cēloņiem, taču tad jau sāk izpausties vainas, ko nespēj pārvarēt ne prātīgāka uzvedība, ne medicīna.
Gan kopā, gan no ārējiem cēloņiem mirušo bērnu un jauniešu skaits ir skaitliskā ziņā niecība pret dzimstības samazināšanos, taču racionāli un emocionāli pamatotas ir rūpes, lai no tā mazumiņa, kas tomēr piedzimuši, bojā neaizietu tie, kuru nāves vairāk atkarīgas no cilvēkiem nekā no dabas.
Ārējo nāves cēloņu īpatsvars strauji sarūk apgriezti proporcionāli tam, kā pieaug kopējais miršanas gadījumu skaits. To ļoti uzskatāmi parāda šādu gadījumu īpatsvara samazināšanās mirušajiem tajās vecuma grupās, kurās mirušo skaits pirmo reizi pārsniedz tūkstoti, divus tūkstošus un trīs tūkstošus, bet maksimumu sasniedz 80-84 gadu vecuma grupā:
Vecuma grupa virs 85 gadiem stiepjas 20 un vairāk gadu garumā. No 26 109 pērn mirušajiem 104 cilvēki nodzīvojuši vairāk nekā 100 gadus. Ārējo nāves cēloņu īpatsvars cilvēkiem vecumā virs 85 gadiem vēl par pāris procenta desmitdaļām mazāks nekā iepriekšējā vecuma grupā.
Kā jaunākā analīze par Latvijas iedzīvotāju nāves ārējiem cēloņiem jāpieņem Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) "Kopsavilkums par mirstību ārējo nāves cēloņu dēļ 2020.-2024. gadā". Uz socioloģiskiem vai filozofiskiem vispārinājumiem tas nepretendē un ieteikumu sadaļu mirstības mazināšanai neietver. Uzrādītos skaitļus katrs var izmantot uz savu roku un atbildību.
Pirmajā piegājienā pārlūkosim, ko tad īsti sauc par "ārējiem nāves cēloņiem" un kā tie sarindojušies pēc skaita dilstošā secībā 2024. gadā:
Ja starptautiskā sabiedrība vienojusies par šādu ārējo nāves cēloņu sarakstu, tad atliek to pieņemt, lai gan tas prasa atrunas, sākot no pirmās rindiņas par pašnāvībām. Varētu pierādīt ilgi un kaismīgi, ka tieši šādai rīcībai pats cilvēks ir cēlonis daudz lielākā mērā nekā tad, ja viņš nejauši vai nabadzības dēļ (kad jāstrādā sliktos apstākļos, kad nav piemērota apģērba) caurvējā saaukstējās, ieelpoja putekļus, lietoja sliktu pārtiku utt., iegūstot nāvējošu slimību. Citā versijā pašnāvība tiek uzskatīta par galējo apliecinājumu neārstējamai psihiskai slimībai.
Varam ticēt vai arī neticēt mediķu, policistu u.tml. speciālistu gribai un spējām sadalīt, sacīsim, tīšus kritienus kā pašnāvības, kritienus pēc tīšas pagrūšanas kā vardarbības un nejaušus kritienus. Tas pats par saindēšanos atbilstoši skarbajām anekdotēm, kāpēc no suņusēnēm mirušam cilvēkam tik daudz zilumu uz sejas. Atbilde, ka negribēja viņš ēst šīs sēnes. Vēl jo grūtāk noskaidrot, kādos apstākļos cilvēks noslīcis vai sadedzis, ja viņš pats par to liecināt nevar, bet pēc viņa ķermeņa stāvokļa grūti (neiespējami?) atšķirt, kas uz šo ķermeni iedarbojies pirms, bet kas - pēc nāves.
Objektīvās grūtības ārējo nāves cēloņu noteikšanā izpaužas arī nesakritībā starp CSP un SPKC datiem par šo gadījumu kopskaitu. SPKC sniegtā ārējo nāves cēloņu sadalījuma summa ir 1 131, bet CSP datu bāzē 2024. gada rādītāja ar pilno nosaukumu "Ārēji slimību un nāves cēloņi" vērtība ir 1 444.
SPKC pārskatā atzīmēts, ka kopumā un ilgākā laika periodā mirstībai ārējo nāves cēloņu dēļ bija novērojama stabila samazināšanās tendence, taču pēdējos gados samazinājums pārgājis svārstībās bez būtiskām izmaiņām. CSP parāda to pašu, pat ja abu iestāžu sniegtie skaitļi nav identiski. Salīdzināmo datu rindu CSP sāk ar 2 108 nāvēm no ārējiem nāves cēloņiem 2010. gadā un pabeidz ar 1 331 nāvēm 2025. gadā. Šis skaitlis rindas beigās uzskatāmi mazāks par skaitli rindas sākumā, bet skaitlis gandrīz tāds pats, kāds tas jau bijis 2019. gadā ar 1 397 nāvēm no ārējiem cēloņiem.
Mirstība no ārējiem nāves cēloņiem nesamazinās tā, kā varētu gaidīt atbilstoši sabiedrības novecošanai, kuras saistība ar šādu nāvju skaita samazināšanos šeit jau tika parādīta.
Uzmanības pievēršanai noderīgais vērtējums "Latvijai 2023. gadā bija augstākais ārējo nāves cēloņu mirstības rādītājs Eiropas Savienībā" tika dots ar paskaidrojumu, ka izmantotais "vecumstandartizēts rādītājs ļauj salīdzināt valstis neatkarīgi no iedzīvotāju vecumstruktūras".
Satraucošā formulējuma izvēli noteica Demogrāfisko lietu padomes sēdes rīkošana Ministru kabineta galvenajā (publiski zināmajā) sēžu zālē, kuru nepieklājīgi izmantot nebūtisku jautājumu apspriešanai. Pasākuma statuss un vieta prasīja arī imitēt lemšanu. Tāpat kā īstajās valdības sēdēs, kurās lielu daļu lēmumu sāk ar vārdiem "pieņemt zināšanai", arī Demogrāfisko lietu padome piekrita standartfrāzēm Veselības ministrijas prezentācijas noslēguma sadaļā "Turpmāk stiprināmie pasākumi ārējo nāves cēloņu mazināšanai".
Tā tas iegājies, ka prezentāciju sniedzēji izmanto gadījumu, lai prasītu naudu viņu parādīto problēmu risināšanai. Konkrētajā gadījumā Veselības ministrija prasīja "nodrošināt efektīvu profilakses programmu iekļaušanu bāzes finansējumā, lai tās tiktu īstenotas ilgtermiņā, ne tikai projektu ietvaros". Ja būs nauda, tad būšot arī "ilgtspējīga pierādījumos balstīta profilakse", par kuras realizāciju varēs pasludināt jebko, kas iešāvies prātā vai gadījies pa rokai.
Nebūt ne pirmā svaiguma idejas ir "virzīt stingrākus alkohola reklāmas ierobežojumus", "ierobežot alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās" un "paaugstināt minimālo alkoholisko dzērienu iegādes vecumu līdz 20 gadiem".
Pēdējais priekšlikums amizants tagadējā kontekstā divu iemeslu dēļ. Pirmais, ka tiek stiprināts valsts aizsardzības dienests, kas pēc likuma attiecas uz Latvijas pilsoņiem - vīriešiem viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Otrais, ka 15. Saeimas vēlēšanas deva ieganstu kārtējo reizi parunāt par vēlētāju tiesību vecuma sliekšņa pazemināšanu līdz 16 gadiem. Nav loģiski piedēvēt spējas izvēlēties politiķus un šaut ar lielgabaliem jauniešiem tādā vecumā, kādā viņi pēc valsts iestāžu sprieduma neesot spējīgi tikt galā ar savu ķermeni, ierobežojot alkohola lietošanu sev un apkārtējiem pieņemamā veidā.
