Veselības ministrijas apkopotie dati par Latvijas iedzīvotāju mirstību no ārējiem nāves cēloņiem ir vēl viens dokuments 14. Saeimas atstātā mantojuma aprakstā.
Ārējie nāves cēloņi Latvijā ik gadu vidēji prasa apmēram 1400 cilvēku dzīvības, tai skaitā aptuveni 900 cilvēku no tiem darbspējas vecumā, liecina piektdien Demogrāfisko lietu padomes sēdē prezentētie Valsts kancelejas un Veselības ministrijas dati.
Neraugoties uz gadiem ilgām kampaņām un sodu bardzības palielināšanu, situācija uz Latvijas ceļiem saglabājas kritiska. Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika prezentēti dati, kas liecina par negatīvu tendenci – bojāgājušo skaits pieaug, un pērn avārijās dzīvību zaudējuši 118 cilvēki, vēsta 360TV Ziņas.
Eiropā, kur temperatūra paaugstinās ātrāk nekā pārējā pasaulē, ārkārtējs karstums ik gadu nogalina vairāk nekā 175 000 cilvēku, atsaucoties uz Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas nodaļas paziņojumu, raksta "phys.org".
Neiroloģiskie stāvokļi, sākot no migrēnas līdz insultam, Parkinsona slimībai un demencei, tagad ir galvenais sliktas veselības cēlonis visā pasaulē, izraisot 11,1 miljonu nāves gadījumu 2021. gadā, atklājuši pētījumi.