Latvijā, Rīgā, Bolderājā, Matrožu ielā, reģistrētam investīciju fondam “Flycap” izdevies no valstij piederošās finanšu institūcijas “Altum” iegūt 24,8 miljonus eiro ar 6% likmi gadā uz 10 gadiem. Fonds vērsies pie uzņēmējiem ar piedāvājumu kļūt pār līdzinvestoriem.
Uzņēmēji neizpratnē: kādēļ vienam izredzētām privātajam investīciju fondam pieejami 24,8 miljoni eiro ar 6% gada likmi un kādēļ “Altum” pati neizsniedz uzņēmējiem kredītus? Vai patiešām valstī kārtējā nelikumība?
“Altum” vadība “nra.lv” skaidro: investoru darbība ir likumīga un atbilstoša Eiropas programmai. “Flycap” šā gada vasarā uzvarējis “Altum” izsludinātājā konkursā. To, ka līdzekļu piešķiršana konkursā uzvarējušajam investīciju fondam notikusi Eiropas savienības projekta ietvaros, apstiprina arī “Altum” akciju turētāji - Finanšu un Ekonomikas ministrija.
“Flycap” potenciāliem klientiem izplatītā prospektā skaidro, kādā veidā privāto investoru labā strādās “Altum” un fonda rīcībā esošā pārējo privāto investoru nauda.
No “Altum” iegūtā nauda, 24,8 miljoni, fondam ir neapšaubāms veiksmes stāsts, jo teorētiski pēc būtības no viņiem nevar pieprasīt īpašu atbildību par darbību sekām ar šiem līdzekļiem.
Minētais kapitāla piesaistes veiksmes stāsts uzņēmējos rada divus lielus jautājumus: kā “Flycap” komandai izdevies tikt pie 24,8 miljoniem “Altum” naudas, un kādēļ pati “Altum” nevar nolīgt komandu, kura šos 24,8 miljonus izdala kredītos un tos pēc tam apkalpo? Tā kā Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kuri arī vēlētos tikt pie 24,8 miljoniem eiro “Altum” naudas ar 6% likmi uz desmit gadiem, aktuāls arī trešais jautājums - kā rīkoties, lai iegūtu šādu summu ar tādiem pašiem noteikumiem. Visai līdzīgas ir atbildes no “Altum” un “Altum” akciju turētājiem: līdzekļu piešķiršana notikusi konkursa kārtībā Eiropas Savienības programmas ietvaros.
Potenciāliem klientiem izplatītajā prospektā “Flycap” norāda, ka investīciju fondu 2013. gadā dibinājuši trīs partneri: Jānis Skutelis - Stokholmas Ekonomikas un biznesa augstskolas maģistrs, guvis darba pieredzi, strādājot par investīciju direktoru uzņēmumā “BaltCap”, Jānis Liepiņš - arī Stokholmas Ekonomikas un biznesa augstskolas maģistrs, daba pieredzi guvis, strādājot vadošos amatos SEB bankā, un Ģirts Mīlgrāvis - Rīgas biznesa skolas maģistrs, darba pieredzi investīciju jomā guvis uzņēmumā “Auctus Capital”. Pirms trim gadiem komandai pievienojusies Latvijas banku augstskolas absolvente ar darba pieredzi kredīta risku analīzes un biznesa vērtības noteikšanas jomā uzņēmumā “Mintos” Laima Staune.
“FlyCap” prospektā lasāms, ka fonda rīcībā šobrīd ir 37 miljoni eiro, no kuriem pirmajā investīciju fondā - pašu kapitāls un aizdevumi - apgrozās 15,75 miljoni eiro un otrajā fondā aizdevumos ieguldīti 21,3 miljoni. “Flycap” četrinieks norāda, ka gala rezultātā kopējā fonda nauda pieaugs līdz 50 miljoniem eiro, no kuriem “Altum” daļa būs 49,6%, “Flycap” komandas līdzekļi 1% un privātie investoru līdzekļi 49,4%.
“Flycap” saviem potenciālajiem klientiem uzsver, ka par “Altum” līdzekļu daļu fonds maksā vien 6% gadā.
“Flycap” četrinieks skaidro, ka gada peļņas likme IRR privātajiem investoriem ir 16,68%, bet “Altum” IRR tikai 6%. Četrinieks īpaši uzsver trīs punktus: “IRR (“Altum” iekšējās atdeves likmes) griesti 6% apmērā nodrošinās investoriem pieklājīgu peļņu. Jo mazāk naudas plūsmas būs piesaistītas, jo ienākumi no ieguldījuma tiks saņemti agrāk. Faktiski būs nepieciešami tikai 60-70% no kopējās saistību summas.”
“Nra.lv” nosūtīja jautājumus gan “Altum” vadībai, gan “Altum” valsts kapitāla daļu turētājiem - Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijai. No kapitāla daļu turētājiem saņēmām līdzīgas atbildes
- nekādu nelikumību!
No “Altum” saņēmām šādu skaidrojumu: “Finansējums, par kuru interesējaties, ir jaunā ES fondu perioda iespējkapitāla programmas īstenošanai. Programma izveidota, lai sekmētu jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu uzņēmumu izveidi un attīstību Latvijā. Tā tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (Nr. 463), un fonda pārvaldnieks “FlyCap” ir atlasīts publiskā iepirkuma procedūrā, par kuru informācija lasāma publiski pieejamā Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Atbilstoši valdības lēmumam tiek veidots iespējkapitāla fonds vismaz 41,3 miljonu eiro apmērā, kur “Altum” investēs 24,8 milj. eiro jeb 60% no kopējā fonda kapitāla (no ERAF un publiskiem resursiem), savukārt fonda pārvaldniekam jāpiesaista vismaz 40% jeb 16,5 milj. eiro no citiem investoriem. Jāpiebilst, ka 24,8 milj. eiro ir “Altum” parakstītais kapitāls (nevis aizdevums) un tiks izsniegts pakāpeniski piecu gadu periodā, fonda pārvaldniekam to pieprasot un izmaksājot konkrētu ieguldījumu veikšanai kopā ar privāto investoru naudu. Visām investīcijām jāatbilst MK 463. noteikumu prasībām. Pēc fonda darbības sākšanas tas turpmākos piecus gadus veiks investīcijas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Fondam, realizējot investīcijas, saņemtie līdzekļi tiek atgriezti investoriem, tai skaitā “Altum”, kopā ar peļņu. Šī būs jau piektā ES fondu finansējuma paaudze iespējkapitāla ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums varēs pieteikties šim finansējumam, ja tas atbilst MK 463. noteikumu prasībām un izraudzītā fonda pārvaldnieka investīciju stratēģijai.”
Līdzīgi augšminētās naudas sadales lietas mums skaidroja Finanšu ministrija: “Finansējums, par kuru interesējaties, ir jaunā ES fondu perioda iespējkapitāla programmas īstenošanai. Programma izveidota, lai sekmētu jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu uzņēmumu izveidi un attīstību Latvijā. Tā tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 463 "Programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi" (Nr. 463), un fonda pārvaldnieks “FlyCap” ir atlasīts publiskā iepirkuma procedūrā, par kuru informācija lasāma publiski pieejamā Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Atbilstoši valdības lēmumam tiek veidots iespējkapitāla fonds vismaz 41,3 miljonu eiro apmērā, kur “Altum” investēs 24,8 milj. eiro jeb 60% no kopējā fonda kapitāla (no ERAF un publiskiem resursiem), savukārt fonda pārvaldniekam jāpiesaista vismaz 40% jeb 16,5 milj. eiro no citiem investoriem. Jāpiebilst, ka 24,8 milj. eiro ir “Altum” parakstītais kapitāls (nevis aizdevums) un tiks izsniegts pakāpeniski piecu gadu periodā, fonda pārvaldniekam to pieprasot un izmaksājot konkrētu ieguldījumu veikšanai kopā ar privāto investoru naudu. Visām investīcijām jāatbilst MK 463. noteikumu prasībām. Pēc fonda darbības sākšanas tas turpmākos piecus gadus veiks investīcijas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Fondam, realizējot investīcijas, saņemtie līdzekļi tiek atgriezti investoriem, tai skaitā “Altum”, kopā ar peļņu.
Šī būs jau piektā ES fondu finansējuma paaudze iespējkapitāla ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums varēs pieteikties šim finansējumam, ja tas atbilst MK 463. noteikumu prasībām un izraudzītā fonda pārvaldnieka investīciju stratēģijai.
Vairāk informācija par “Altum” sniegto atbalstu un programmu pieejama https://www.altum.lv/ ; https://www.altum.lv/darbu-sak-jauna-planosanas-perioda-izaugsmes-stadijas-iespejkapitala-fonda-parvaldnieks-flycap/.”
Faktiski identiska atbilde pienāca arī no Ekonomikas ministrijas: “Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vārdā informējam, ka finansējums, par kuru interesējaties, ir jaunā ES fondu perioda iespējkapitāla programmas īstenošanai. Programma izveidota, lai sekmētu jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu uzņēmumu izveidi un attīstību Latvijā. Tā tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (Nr. 463), un fonda pārvaldnieks “FlyCap” ir atlasīts publiskā iepirkuma procedūrā, par kuru informācija lasāma publiski pieejamā Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Atbilstoši valdības lēmumam tiek veidots iespējkapitāla fonds vismaz 41,3 miljonu eiro apmērā, kur “Altum” investēs 24,8 milj. eiro jeb 60% no kopējā fonda kapitāla (no ERAF un publiskiem resursiem), savukārt fonda pārvaldniekam jāpiesaista vismaz 40% jeb 16,5 milj. eiro no citiem investoriem. Jāpiebilst, ka 24,8 milj. eiro ir “Altum” parakstītais kapitāls (nevis aizdevums) un tiks izsniegts pakāpeniski piecu gadu periodā, fonda pārvaldniekam to pieprasot un izmaksājot konkrētu ieguldījumu veikšanai kopā ar privāto investoru naudu. Visām investīcijām jāatbilst MK 463. noteikumu prasībām. Pēc fonda darbības sākšanas tas turpmākos piecus gadus veiks investīcijas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Fondam, realizējot investīcijas, saņemtie līdzekļi tiek atgriezti investoriem, tai skaitā “Altum”, kopā ar peļņu. Šī būs jau piektā ES fondu finansējuma paaudze iespējkapitāla ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums varēs pieteikties šim finansējumam, ja tas atbilst MK 463. noteikumu prasībām un izraudzītā fonda pārvaldnieka investīciju stratēģijai.”
Tomēr no visa šī garā stāsta un gandrīz identiskajām atbildēm tā arī nav īsti skaidrs, vai šie 24,8 miljoni eiro no “Altum” naudas - tas ir aizdevums vai tomēr riska ieguldījums fondā? Ja aizdevums, tad kurš nodrošinās aizdevuma atdošanu, ja ieguldījums izrādīsies neveiksmīgs? Pagaidām nav īstas skaidrības arī par to, kas patiesībā slēpjas zem vārdiem "jaunā ES fondu perioda iespējkapitāla programma", vai tur ir kādi norādījumi, ka nauda netiek dota projektiem, bet gan projektu uzraudzītājiem, bet varbūt projektu uzraudzīšana tagad jau pati par sevi tiek dēvēta par projektu? Turpināsim meklēt atbildes.
Flycap piedāvājums uzņēmējiem un stāsts par Altum naudu lasāms, piemēram, šajos slaidos:
