Līdz ar pagājušajā nedēļā Jaunciemā atvērto saules elektrostaciju (SES) valsts a/s “Latvenergo” SES kopējā jauda sasniegusi 98,54 MW, kas praktiski ļauj nosvinēt projekta SES 100 MW izpildi.
“Latvenergo” šobrīd darbina 15 SES visās Baltijas valstīs: Latvijā sešus ar kopējo jaudu 44,2 MW, Lietuvā - sešus ar kopējo jaudu 29,6 MW un Igaunijā - trīs ar kopējo jaudu 24,7 MW jaudu. Jaunciema SES ar jauda ir 13,44 MW - šī ir lielākā saules elektrostacija Rīgā, kas reāli uzsāk darbu. Prognozētais gada ražošanas apjoms ir 12 477 MWh, kas nodrošinās būtisku zaļās enerģijas apjomu elektroenerģijas tirgū. Jaunciema SES atklāšana kļuva par loģisku iemeslu rezumēt “Latvenergo” pēdējā laikā paveikto ražošanas un ilgtspējas mērķu realizācijai, Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un ilgtspējīgai nākotnei.
“2024.gads ir nozīmīgs “Latvenergo”, jo esam ne tikai sekmīgs pelnītājs valstij, bet arī tālredzīgi saimniekojam kā jau lielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs. Šogad pārkāpsim 1000 MW atjaunīgo resursu projektu slieksni Baltijā, kas saražos 1,7 GWh elektroenerģijas jeb apmēram 1/4 no Latvijas patēriņa. Tas ir likumsakarīgi, jo maināmies laikam līdzi - šajā SES teritorijā savulaik glabāja kūdru TEC-1 darbībai, bet tagad mūsdienīgās, efektīvās un videi draudzīgās tehnoloģijas ražo zaļo elektrību. Visticamāk, sekojot pārmaiņām, arī turpmāk mūsu ražošanas jaudas demonstrēs jaunākās tehnoloģijas,” atzīmēja “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
““Latvenergo” rāda labo praksi - spēju pielāgoties tām vajadzībām un pieprasījumam, kas šobrīd ir aktuāls. Jo, ja 2021.gadā, strādājot pie Rīgas klimata plāna, mērķis bija sasniegt 10 MW saules enerģijas ražošanas jaudas līdz 2030. gadam, tad šobrīd ar vienu pašu staciju plānotais saražotais apjoms jau ir pārsniegts. Man arī prieks, ka ir sakopta Rīgas teritorija, - tādēļ ar prieku turpinu tradīciju - tiem uzņēmumiem, kuri iegulda mūsu galvaspilsētas sakopšanā, dāvināt Rīgas karogu," Jaunciema SES saimniekus apsveica un apdāvināja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Melņa padomnieks enerģētikas jautājumos Jānis Dinevičs prieku par jebkurām ģenerējošajām jaudām, jo tās ietekmē kopējo bilanci un var ietekmēt arī cenu, apvienoja ar novēlējumu “Latvenergo” savlaicīgi domāt par garantētām ģenerējošām jaudām, piemēram, modulārajiem atomreaktoriem. Tad nu gan varētu panākt zemu elektroenerģijas cenu un Latvijas enerģētisko neatkarību.
Asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš pārstāvēja viedokli, ka ne tikai lielu daudzumu, bet arī nepārtrauktu elektrības piegādi var nodrošināt no saules un vēja iegūtā enerģija, ja pietiekami jaudīgi ir pārvades tīkli starp vietām, kur attiecīgajā momentā elektrībai ir pārpalikums vai iztrūkums. Ar šādiem savienojumiem apgādājusies Dānija iztiek bez atomelektrostacijas, bet var iebilst, ka atomenerģiju tā saņem no Zviedrijas un Somijas AES.
Par nepieciešamību papildināt saules enerģiju ar vēja enerģiju šaubu nav, taču “vēja parku projektiem Latvijā jāpārvar daudzi šķēršļi”, uz ko “Neatkarīgā” jau ir norādījusi. M. Čakste dalījās ar plāniem līdz 2026.gada beigām izbūvēt atjaunojamās enerģijas parkus ar 1000 MW jaudu, kas sadalīsies starp 300 MW vēja parkiem 700 MW SES. Šis plāns attiecas uz visu Baltiju. Aptuveni puse no paredzētajām jaudām tiek plānota Latvijā. No 1000 MW jaudas būs iegūstamas 1,7 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīgs TEC saražotajam apjomam gadā. Tā ir ceturtā daļa no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma.
M. Čakste uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi sasniegt 90% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, kas nebūs tikai “Latvenergo” saražotā elektroenerģija: “Prieks par visiem, kas pieliek roku, lai Latvija sasniegtu savu energoneatkarību, kas ir būtiski, ņemot vērā nākamā gada atvienošanos no BRELL.” Atvienošanās no maiņstrāvas frekvences sinhronizācijas ar Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes tīklu plānota ne vispār nākamgad, bet konkrēti 8. februāri, kas tagad jau pavisam tuvs datums.
Ja SES un vēja parku celtniecības pieteikti plāni tiks izpildīti, tad 90% robežlīnija atjaunojamās enerģijas izmantošanas īpatsvarā jāsasniedz pārskatāmā nākotnē. Pagājusī nedēļa sākās ar 9. septembrī datētu līgumu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Lietuvas uzņēmumu “SNG Solar” par zemes nomu Rīgas ostā Spilves pļavu teritorijā. “SNG Solar” apņēmās tur piecu gadu laikā 177 ha platībā uzbūvēt saules enerģijas ražotni ar nominālo jaudu 100 MW. 11. septembrī banka “Citadele” deva ziņu, ka piešķir 13 miljonus eiro saules parku būvniecībai Latvijā Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājam “Evecon”. Kā jau tika minēts, “Latvenergo”, savukārt, izvēršas Latvijas kaimiņvalstīs, pieļauj sava SES kopējā parka jaudas palielināšanu līdz 120 MW vēl šajā gadā un apliecinās kā atjaunīgās enerģijas līderis Baltijā.
