Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēces intelektuālās attīstības labākie laiki, iespējams, jau ir aiz muguras. Pētījumi rāda, ka pasliktinās uzmanības noturība, loģiskās domāšanas spējas un prasme risināt problēmas, raksta “Your Tango”.
Izdevums norāda, ka labā ziņa ir tāda, ka pie šīm pārmaiņām nav vainojams viens konkrēts cilvēks un tās nenozīmē, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Sliktā ziņa — intelektuālo spēju pasliktināšanās tendence patiešām ir novērojama.
Turklāt runa nav tikai par vienu pētījumu, kurā konstatēts neliels cilvēku intelekta kritums. Laikraksta “Financial Times” apkopotie dati iegūti no vairākiem dažādās institūcijās veiktiem pētījumiem, kuros analizēti dažādi intelektuālo spēju rādītāji.
Pētījumi liecina, ka šī tendence skar gan amerikāņus, gan eiropiešus. Pasliktinās ne tikai uzmanības noturība un spēja risināt uzdevumus, bet arī matemātiskā pratība — prasme izprast skaitļus, matemātiskus jēdzienus un ar tiem strādāt.
Problēma skar ne tikai bērnus un jauniešus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieaugušo prasmju novērtēšanas programmas dati liecina, ka rezultāti pasliktinās dažādās vecuma grupās.
Dažās jomās situācija ASV ir sliktāka nekā citviet pasaulē. Piemēram, OECD dati liecina, ka pasaulē par 25% pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri nespēj izmantot matemātisko domāšanu, lai analizētu un izvērtētu apgalvojumu pamatotību. ASV šis rādītājs sasniedz 35%.
Pandēmija nav vienīgais iemesls
Izglītības līmeņa pazemināšanos bieži skaidro ar Covid-19 pandēmiju un tās radītajiem traucējumiem mācību procesā, taču šis skaidrojums neizskaidro visu.
Lai gan pandēmijai bija nopietnas sekas un tās ilgtermiņa ietekmes izpratnei vēl būs nepieciešams laiks, intelektuālo spēju rādītāju pasliktināšanās, iespējams, sākusies jau 2012. gadā.
Atsevišķi novērtējumi liecina, ka laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam intelektuālo spēju rādītāji samazinājušies vairāk nekā pandēmijas laikā un pēc tās.
Arī vidusskolu absolventi, kuriem ir 18 gadu, arvien biežāk sūdzas par grūtībām koncentrēties. Šādu jauniešu skaits pieaudzis pēc vairākiem gadu desmitiem, kuros situācija bijusi samērā stabila.
Viedtālruņi un bezgalīgā satura ritināšana
Kā viens no iespējamajiem problēmas cēloņiem tiek minēta viedtālruņu plašā izplatība un veids, kā cilvēki patērē digitālo saturu.
Pēdējos gados būtiski pasliktinājušies lasīšanas prasmju rādītāji, īpaši jauniešu vidū. Eksperti norāda, ka mūsdienu tehnoloģiju lietošanas paradumi un pasīva satura patērēšana, bezgalīgi ritinot sociālo tīklu ierakstus, var negatīvi ietekmēt cilvēku kognitīvās spējas.
Šādu digitālā satura lietošanu salīdzina ar spēļu automātiem, kas mudina turpināt spēli. Līdztekus atkarību veicinošajiem mehānismiem tiek apspriesta arī saikne ar garīgās veselības pasliktināšanos un satraucošu lasītprasmes krīzi ASV bērnu un jauniešu vidū.
Situāciju varot pasliktināt arī sabiedrības un valdības attieksme pret izglītību un skolotājiem. Ja šīs tendences turpināsies, nav pamata cerēt, ka problēma drīzumā atrisināsies pati no sevis.
Tomēr jāņem vērā, ka rakstā aplūkotie dati atspoguļo dažādu kognitīvo un izglītības prasmju rādītāju pārmaiņas, un tie paši par sevi nepierāda, ka visu cilvēku vispārējais intelekts visā pasaulē samazinās vienādā tempā.
