Latvijas teritorijā ielidojušais, ar sprāgstvielām apgādātais Krievijas drons kļuvis par ērtāko attaisnojumu Latvijas 2025. gada un turpmāko gadu budžeta deficītam.
Budžeta projekta publiskā nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu kļuvusi par patiešām veiksmīgu paņēmienu sabiedrības iepazīstināšanai ar katra nākamā gada budžeta būtiskākajiem raksturojumiem. Vispirms finanšu ministrs saka sev un apkārtējiem dažus uzmundrinošus vārdus par sekmīgi pabeigto darbu pie budžeta projekta, pēc tam viņš, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētājs uzstājas gan ar iepriekš apdomātām, gan uzdoto jautājumu stimulētām formulām, kurām jāizsaka aktuālā budžeta projekta būtība salīdzinājumā ar iepriekš pieņemto budžetu un vēl citu gadu budžetiem, ja ar tiem saskatāmas izteiksmīgas līdzības vai kontrasti.
Nosaukto amatpersonu triāde šogad tāda pati kā pērn: finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs un Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (attēlā).
No pagājušā gada pārmantots arī lozungs, ka šis ir aizsardzības budžets. Te gan tūlīt jāizdara atruna, ka ar nemitīgām atsaucēm uz Krievijas iebrukumu Ukrainā sagatavotais budžeta projekts, tāpat kā esošais 2024. gada budžets, armijai atvēl niecīgu daļu no tā resursu apjoma, kādu karam jeb aizsardzībai izmanto Krievija un Ukraina.
Atšķirība starp pērno un šo gadu Latvijā tāda, ka pērnais budžeta projekts, t.i., šī gada budžets tika sagatavots un pieņemts neilgi pēc valdību maiņas Latvijā. Tehniski tas izpaudās kā budžeta projekta iesniegšana Saeimā mazliet vēlāk nekā tagad: šogad to iesniedza 15. oktobrī, bet pērn - 3. novembrī. Valdošo koalīciju un valdību nomaiņa deva vēl vienu pieturas punktu toreizējā projekta jeb tagadējā budžeta raksturošanai. Tāpat kā iepriekš līdzīgos gadījumos, budžeta projekts tika iesniegts ar atrunām, ka jaunā valdība daudz ko pārņēmusi no vecās valdības gribot negribot, lai valsts dabūtu nākamā gada budžetu pirms gadu mijas. Bet nākamā, t.i. 2025. gada budžets gan būšot vēl neredzēts labklājības un attīstības veicinātājs. Tagad 2025. gada budžets ir klāt kaut vai sava projekta statusā. Nav domājams, ka projekta pieņemšanas procedūrās tas piedzīvos milzīgas pārvērtības.
Gada budžeta likumprojekts ir patiešām apjomīgs dokuments, kura saturs pa īstam atklāsies tad, kad daudzas darbības nāksies pakārtot tam, cik daudz, maz vai nemaz naudas budžetā piešķirts dažādām nozarēm un iestādēm, programmām un projektiem. Šajā reizē tikai par to, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,08 miljardu eiro apmērā un izdevumi - 17,09 miljardu eiro apmērā. Tātad budžeta deficīts divi miljardi un vēl kāds nieks eiro. Ieņēmumu pieaugums plānots 583,2 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu pieaugums - 876,5 miljonu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānoti ieņēmumu un izdevumu attiecība ir 10,2 miljardi pret 12,7 miljardiem eiro, bet šo deficītu mazinās pārpalikums speciālajā (sociālajā, pārsvarā pensiju) budžetā, kur ieņēmumu un izdevumu attiecība noteikta 5,2 miljardi pret 4,7 miljardiem eiro.
Valsts izdevumu pieaugums tiek pamatots ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu tādā nozīmē, ka lielāks IKP dod valstij lielākus ieņēmumus, no kuriem atmaksāt parādus vai vismaz procentus par parādiem. Parādi tiek attaisnoti kā ieguldījumi, kuru atdeve nākotnē ļaušot parādus pat samazināt. Jautājums, cik lieli ieguldījumi un ilgi gadi vajadzīgi, lai šāda atdeve parādītos. Latvijai 34 aizņemšanās gadi un nepilni 20 miljardi eiro parāda devuši tikai iespējas aizņēmties vēl vairāk, lai pietiktu gan parādu pamatsummu un procentu nomaksai, gan citu izdevumu iztrūkuma segšanai.
Pirms gada budžeta projekts tika iesniegts Saeimā un pasniegts sabiedrībai ar mājieniem par budžeta deficīta samazināšanas iespējām pārskatāmā nākotnē. Budžeta plānošanai Latvijā bija noteikts trīs gadu periods, no kuriem pirmā gada budžetu izstrādāja un pieņēma kā likumu, bet nākamos divus gadus piepina kā valsts jau uzņemto saistību turpinājumu un kā solījumus tiem, kuri ar nākamā gada budžeti palikuši ļoti neapmierināti. Viņiem dotie solījumi izklausījās ticamāki, ja tos ietvēra aiznākamā un aizaiznākamā gada budžetu plānos. Pērn šādu manipulāciju rezultātā tika izrēķināti kaut nesaistoši solījumi budžeta deficītu turpmāk samazināt, bet šogad aizņemšanās tiek deklarēta kā dzīves norma.
Šogad budžeta projekts un tā turpinājumi aptver četrus gadus. To prasa Eiropas Savienības iestādes ar mērķi aizvien stingrāk kontrolēt savas dalībvalstis. Latvija ar noskaņojumu aizņemties, aizņemties un aizņemties, cik un kamēr dod, nebūt nav oriģināla. Tāpēc Eiropas Komisija mēģina pasargāt ES dalībvalstis no iekļūšanas tik lielos parādos, kādus tām pašām atmaksāt pat teorētiski neiespējami un uz citu ES valstu (Kuru valstu, ja parādos lien visas valstis?) rēķina atmaksāt grūti. Kontroles konstrukciju sauc par Latvijas Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028. gadam. Latvija to iesniegs Eiropas Komisijā kā lūgumu atļaut tai palielināt valsts parādu gan eiro, gan procentos no IKP. Lūk, kāds ir pērnais un tagadējais parādu audzēšanas plāns procentos no IKP:
2024 | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
Šā gada budžeta dokumenti | 2,8 | 2,3 | 0,9 | - | - |
Fiskāli strukturālais plāns | ? | 2,99 | 2,75 | 2,53 | 2,23 |
Finanšu ministrija pieļauj, ka šajā gadā Latvija budžeta deficīta pieaugumu nobremzēs pie 2,6% no IKP, bet nākamgad budžeta deficīts eiro un procentos no IKP būs lielāks jeb “ļoti nospriegots”, kā izsacījās A. Ašeradens. “"Tas ir valdības risks, novadīt valsts budžeta gadu tādā veidā, lai mēs iekļautos” 3% deficītā no IKP. T.i., noturētos pie robežas, pie kādas Eiropas Komisija mēģina noturēt visas ES dalībvalstis, draudot tām ar finansiāliem sodiem. Valdība šo risku uzņēmusies, izmantojot priekšrocības, kādu daudzām citām ES dalībvalstīm nav. Tām nav robežu ar Krieviju un tās pielikumu Baltkrieviju kā tiešiem draudiem, kādus simbolizē no šāda viedokļa kā pēc pasūtījuma Latvijas teritorijā ielidojušais un Saeimā notikušajā budžeta projekta prezentācijā tik tiešām pieminētais Krievijas drons.