Bankas, kas nav gatavas aktīvi kreditēt, būs spiestas maksāt virspeļņas nodokli Latvijas aizsardzības labā. 2022.–2023. gadā virspeļņas nodoklis tika ieviests vairākās ES valstīs. Latvijā šā nodokļa ieviešana tiek apspriesta jau vairākus gadus, bet banku lobijs aktīvi iebilda. Galvenais varas iestāžu arguments ir Lietuvas piemērs, kur šis nodoklis tika ieviests ar mērķi aizsargāt valsti.
NRA rīcībā ir ekskluzīva informācija par nākotnes virspeļņas nodokli bankām. Valsts plāno ieviest šo nodokli, lai stimulētu kreditēšanu valstī. Kā NRA pavēstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Pašlaik Latvijas banku kreditēšanas portfelis rezidentiem ir nedaudz zem 14 miljardiem eiro, kas ir aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms desmit gadiem. Tas nozīmē, ka finanšu iestādes nevēlas kreditēt Latvijas iedzīvotājus un ekonomiku kopumā. Šāda situācija nav pieņemama, īpaši ņemot vērā, ka abās kaimiņvalstīs Baltijā ar kreditēšanu problēmu nav un tās attīstās un virzās uz priekšu." Pēc Viktora Valaiņa teiktā, “jaunais nodoklis tiek izskatīts kā stimulējošs mehānisms, lai bankas sāktu aktīvāk kreditēt. Paredzēts, ka bankas varēs izvairīties no nodokļa, ja izpildīs noteiktus nosacījumus attiecībā uz kreditēšanu. Likumprojekta detaļas vēl tiek izstrādātas, bet nodokli plānots ieviest uz trim gadiem un savākt aptuveni 220 miljonus eiro”. Virspeļņas nodokļa ieviešanu kā kreditēšanas veicināšanas mehānismu atbalsta gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka. “Attiecībā uz plāniem ieviest solidaritātes iemaksas, jo īpaši banku sektorā, diskusijas pašlaik turpinās, tostarp par iespējamām iemaksu formām. Iespējamā risinājuma mērķis ir panākt aktīvāku banku kreditēšanu, vienlaikus meklējot risinājumus nacionālās drošības vajadzību nodrošināšanai,” “nra.lv” informēja Finanšu ministrija. “Visiem būtu izdevīgāk, ja komercbankas aktīvāk iesaistītos kreditēšanā un vairāk veicinātu ekonomikas izaugsmi. Tas ir kritiski svarīgi Latvijai un nākotnē palielinātu budžeta ieņēmumus,” “nra.lv” skaidro Latvijas Banka. “Ja šis scenārijs nebūs iespējams, virspeļņas nodokļa ieviešana var kļūt par vēl vienu soli, ko valdība var veikt, lai palielinātu nozares ieguldījumu budžetā. Ekonomikas ministra piedāvātā ideja apvieno abus piegājienus. Konkrēti, tā paredz nodokļu atvieglojumus nodokļu maksātājiem, kuri spēj palielināt kreditēšanas apjomus.” Jāatgādina, ka 2024. gada sākumā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atbalstīja šī nodokļa ieviešanu jau 2024. gadā, lai iegūtos līdzekļus novirzītu aizsardzības mērķiem. Līdzīgi darbojas solidaritātes nodoklis Lietuvā.
Protams, nē. Nodoklis ir zināms visā pasaulē kā "windfall tax" jeb solidaritātes nodoklis. To ievieš uz noteiktu laiku, parasti uz dažiem gadiem, korporācijām, kuras gūst paaugstinātu peļņu. Iegūtie līdzekļi tiek novirzīti sociālajām vajadzībām, aizsardzībai, valsts budžeta atbalstam utt. Aplūkosim dažus piemērus. 2011. gadā Austrijā tika ieviesta solidaritātes iemaksa bankām, lai kompensētu valsts atbalstu bankām 2008. gada krīzes laikā. Nodokļa likme bija 0% bankām ar bilanci līdz vienam miljardam eiro, 0,055% ar bilanci līdz 20 miljardiem eiro, un 0,085% bankām ar lielāku bilanci.
https://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2011/pdf/ee-2011-5_en.pdf
Tajā pašā gadā virspeļņas nodoklis tika ieviests arī Lielbritānijas bankām, lai ierobežotu augstos bonusus šajā nozarē. 2023. gadā Lietuvā tika ieviests 60% nodoklis banku papildu peļņai, kas gūta procentu likmju pieauguma dēļ. Iegūtie līdzekļi tiek novirzīti aizsardzībai. 2022.-2023. gadā virspeļņas nodoklis degvielas un enerģētikas uzņēmumiem tika ieviests Beļģijā, Norvēģijā un vairākās citās Eiropas valstīs. Banku virspeļņas nodoklis tika ieviests arī Itālijā, Spānijā, Portugālē, Čehijā un citur.
Banku sektors pretojas virspeļņas nodokļa ieviešanai. Banku pārstāvji uzskata, ka šāds nodoklis jau pastāv patērētājiem piedāvāto hipotekāro kredītu veidā. “nra.lv” par šo nodokli ir informējusi lasītājus.
“Ieviešot hipotekāro kredītu atvieglojumus, Latvijā faktiski jau ir ieviests virspeļņas nodoklis, lai gan citā formā nekā citās valstīs. Tas tika ieviests steidzīgi, bez skaidra mērķa un nozares līdzdalības,” saka SEB bankas vadītāja Ieva Tetere. “Turklāt pagājušajā gadā tika ieviests tā dēvētais banku nodoklis, kas uzliek pienākumu bankām maksāt papildu uzņēmumu ienākuma nodokli 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek sadalīta dividendēs." Ieva Tetere izsaka asu kritiku par iespējamo jauno nodokli: “Es uzskatu, ka valsts vadība saprot, ka virspeļņas nodokļa ieviešana var nopietni ietekmēt Latvijas uzticamību starptautiskajā investoru sabiedrībā un tās pievilcību turpmākām investīcijām.” Ar viņu vienisprātis ir Renāts Lokomets, stratēģiskais partneris uzņēmumā “Venture Faculty”. “Jebkuras izmaiņas nodokļu sistēmā ir sarežģītas un bieži rada pretrunas. Šajā gadījumā banku sektora sociālie partneri un politiskās partijas kategoriski iebilst pret virspeļņas nodokļa ieviešanu, jo agrāk banku nozare cieta zaudējumus bez valsts kompensācijām. Starptautisko investoru acīs virspeļņas nodokļa ieviešana var radīt negatīvu signālu, kas varētu samazināt investīciju apjomus, nevis palielināt budžeta ieņēmumus,” saka Lokomets.
“Swedbank” uzskata, ka “Latvijai nepieciešama paredzama nodokļu politika, kas veicina investīciju piesaisti, uzņēmējdarbības attīstību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. Mēs esam konsekventi atvērti konstruktīvām sarunām par kvalitatīvām izmaiņām Latvijas ekonomikā. Šīs problēmas nevar atrisināt, uzliekot papildu nodokļus vienai nozarei. Īstermiņa risinājumi neveicina uzņēmumu spēju aizņemties līdzekļus, nelegālās ekonomikas samazināšanu vai citu izaicinājumu risināšanu”. Ieva Tetere uzskata, ka Latvijai vajadzētu ņemt piemēru no Igaunijas: “Igaunijā jautājums par virspeļņas nodokļa ieviešanu nav aktuāls, jo vispārējā fiskālā politika ir noregulēta ar jaunu nodokļu reformu. Turklāt, ja Latvijas banku iestādes maksā stabilitātes nodevu un sedz vispārējās uzraudzības izmaksas, tad Igaunijā daļa no šīm izmaksām tiek segta no valsts budžeta.” Pēc viņas teiktā, šī gada pētījumā "2023. gada investīciju vides indekss" Latvijas investīciju klimats tika novērtēts ar vēsturiski zemu līmeni — 1,9 balles no 5. Viens no iemesliem, pēc investoru domām, ir nepārdomāta regulējuma politika. Latvijas Banka uzsver nepieciešamību pieņemt ilgtermiņa lēmumus un izvairīties no īstermiņa pasākumiem, kas “satricina” nodokļu sistēmu. Sistēmai jābūt paredzamai un jāskatās tālāk par nākamo budžeta gadu. Valdība jauno nodokli redz kā vienu no galvenajiem mehānismiem, kas palīdzēs veicināt kreditēšanu. "Latvijai ir ievērojams neizmantots kreditēšanas potenciāls. Kredītu atlikums uzņēmumiem kā procentuālā daļa no IKP tuvojas 2004. gada līmenim. Hipotekārās kreditēšanas apjomi ir zemākie kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Šie rādītāji vairāk atbilst valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieder visas eirozonas valstis,” tā Latvijas Banka skaidro solidaritātes nodokļa nepieciešamību. “Jebkurā gadījumā tas būs politisks lēmums,” rezumē Finanšu ministrija.
