Vairāk nekā pusgadu Latvijā ir spēkā kompensācijas hipotekārajiem kredītņēmējiem. Lielākā daļa atvieglojuma saņēmēju naudu novirza kredītu dzēšanai.
Hipotēkas kompensācijas tika ieviestas no 2024. gada sākuma līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pretendēt uz kompensācijām var klienti ar nefiksētu kredīta likmi, kuru parāda summa nepārsniedz 250 tūkstošus eiro.
“SEB banka valstij pārskaitījusi 5,13 miljonus eiro kā nodevu gan pirmajā, gan otrajā ceturksnī. Vienlaikus kā SEB atlīdzību klientiem Valsts ieņēmumu dienests pirmajā ceturksnī izmaksājis 4,28 miljonus eiro, bet otrajā ceturksnī - 4,26 miljonus eiro,” informēja Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs.
Pēc viņa teiktā, 2024. gada otrajā ceturksnī vidējā SEB klientu saņemtā kompensācijas summa bija 188 eiro. SEB bankas klienta saņemtā minimālā kompensācijas summa bija 0,01 eiro, bet maksimālā - 1227 eiro.
Jānis Mūrnieks, bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas nodaļas vadītājs, “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka no bankas “Citadele” kredītportfeļa 98% klientu kompensāciju saņēmuši pirmajā ceturksnī un 96% otrajā ceturksnī. “Kompensāciju izmaksu mēnešos vērojams niecīgs kredītu pirmstermiņa atmaksas pieaugums. Mūsu pavasarī veiktā aptauja liecina, ka 42% hipotekāro kredītu procentu kompensācijas saņēmēju plāno šos līdzekļus izmantot mājokļa kredīta dzēšanai. 27% respondentu saņemto kompensāciju izmanto ikdienas izdevumiem, bet 19% to novirza ietaupījumiem,” saka Jānis Mūrnieks.
“Venture Faculty” stratēģiskais partneris Renāts Lokomets stāsta, ka “2024. gada pirmajā ceturksnī valsts no bankām paņēma papildus 25 miljonus eiro peļņas un nodeva šo naudu aizņēmējiem. Var pieļaut, ka šogad hipotēkas kompensāciju apjoms, ko saņems aizņēmēji, būs aptuveni 100 miljoni eiro”.
Viss izsniegto hipotekāro kredītu tirgus 2023. gadā kopumā veidoja virs pieciem miljardiem eiro. Gandrīz visus šos kredītus bija izsniegusi “Swedbank”, “SEB Bank”, “Luminor Bank” un banka “Citadele”.
Latvijas tirgus īpatnība bija peldošā likme, ko daļa valstu ierobežo likumdošanā augsto risku dēļ.
Latvijā likme tika piesaistīta Eiropas rādītājam EURIBOR. Likmes pieaugums bija viens no iemesliem, kāpēc tika pieņemti grozījumi Patērētāja tiesību likumā. Ilgu laiku EURIBOR praktiski nemainījās: no 2016. gada aprīļa līdz 2022. gada jūlijam. Likme tobrīd bija -0,5%, pēc kā sākās strauja izaugsme. Līdz 2023. gada oktobrim tās apmērs bija 3,8%. (https://www.euribor-rates.eu/en/euribor-charts/)
Latvijas baņķieri apliecināja, ka EURIBOR likmes pieaugums neietekmē klientu maksātspēju. “Sākoties straujam EURIBOR likmju kāpumam 2022. gadā, mēs, protams, esam novērojuši, ka vairāk klientu vēršas bankā,” atzīst Māris Opincāns no “SEB Bank”. Viņš stāsta, ka cilvēki visbiežāk interesējušies par iespējām ātrāk atmaksāt kredītu vai samazināt ikmēneša maksājumu, kā arī iespēju mainīt kredītlikmes piesaistes veidu. Lielākoties šīs atrunas nebija saistītas ar grūtībām saistību izpildē.
Latvijas Banka atgādina: “Eiropas Komisija ir secinājusi, ka tikai 2% no tiem, kas varētu gūt labumu no refinansēšanas Latvijā, patiesībā to dara. Citās ES valstīs šis rādītājs variē no 13% līdz pat 35%. Runa nav par pāris kredītiem. Mūsu vērtējumi rāda, ka teorētiski vairāk nekā trešā daļa Latvijas hipotekāro kredītu turētāju varētu finansiāli vinnēt no refinansēšanas.” (https://www.macroeconomics.lv/articles/it-worth-refinancing-housing-loan)
Latvijas Banka vērš uzmanību uz to, ka nesen pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz atlīdzināt 30% no kopējās kredīta procentu summas, attiecas tikai uz kredītlīgumiem, kas noslēgti līdz 2023. gada 31. oktobrim. “Tā kā, refinansējot kredītu, tiek parakstīts jauns līgums, aizņēmējam vairs nebūs tiesību uz kompensāciju. Tas ir svarīgi pašreizējiem kredītņēmējiem, kuriem jāseko šim aspektam, lai izvairītos no finansiāliem zaudējumiem,” brīdina Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dace Jansone.
Kā “Neatkarīgo” informēja Māris Opincāns no “SEB Bank”, “esam vērsušies Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt ieviestās hipotekārās nodevas likumību. Mūsu galvenais motīvs ir biznesa vides ilgtermiņa prognozējamība”.
Pēc baņķiera teiktā, tiesvedība nekādā veidā neietekmēs atbalstu saņēmušo banku klientus. “Atbalsts nebūs jāatmaksā, un turpmākās izmaksas notiks pēc plāna. Mūsu vienīgais mērķis ir aizstāvēt principu un tiesības uz paredzamu biznesa vidi. Mēs vēlamies, lai šīs izmaiņas tiktu atzītas par neatbilstošām Satversmei, lai nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē,” saka Māris Opincāns.
“Iepriekš bankas brīdināja, ka ir gatavas tiesāties ar Latvijas valsti. Bankas ir neapmierinātas, jo šāda politika nozīmē iejaukšanos privātajā biznesā,” skaidro Renāts Lokomets.
Jebkurā gadījumā bankas ir atkarīgas no Eiropas Centrālās bankas politikas. “Tā kā vērojama pozitīva tendence turpmākai EURIBOR likmes samazināšanai, uzskatām, ka maksājumu tēma kredītņēmējiem kļūs mazāk aktuāla,” papildina Normunds Dūcis, “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas atbalsta menedžeris.
Vienlaikus aptaujātās bankas norāda uz hipotēkas aizdevumu pieprasījuma pieaugumu. “Šogad mēs esam izsnieguši par 60% vairāk hipotekāro kredītu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn,” saka banka “Citadele”.
"Ja salīdzina hipotekāro kredītu portfeli 2024. gada 1. ceturksnī, tad tas ir pieaudzis par 4%, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo periodu,” saka Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas atbalsta menedžeris.
