Cik labi, ka mums ir KEM un Melnis!
Ironija!
Ast tabula vēsta ,ka elektroenerģiju Latvijā tirgo 25 tirgotāji ! Ja ielūkojamies pat tikai 4-5 šo tirgotāju elektroenerģijas piedāvājuma lapās , jākonstatē , ka patērētājam piedāvātie nosacījumi līgumcenām ir ļoti dažādi . Ir ministrijas dokuments kura teikts ,ka Latvijas Hesu pašizmaksa tiek lēsta kā 3 centi par kwh . Bet Hesi pie mums tieši netirgo ,viņi elektrību nododot tirgotājiem Oslo biržā ,tā nosaka rītdienas cenu un pārdod mūsu tirgotajiem kā nu kuru dienu sanāk , skatiet Nordpool biržas cenu lapas . Mūsu tirgotāji tad skaita klāt tīklu tarifu ,savas izmaksas un peļņu un neviens neaizmirst PVN . Par citiem neizteikšos ,manas mājsaimniecības rēķins no mēneša uz mēnesi veido vidēji 173,3 eiro par MWh ! Tas ir krietni vairāk par šī rīta ziņoto 139 e. biržas cenu. Pēdējā laikā sekoju cenām adresē Nordpool prices ,tur teikts ,ka šodien no pl . 16 - 17.00 cena būšot šodien visaugstākā - 0.30 centi par kwh , šobrīd - 0.11 c/kwh . Saimniecei mājā sestdienās pēc pl.11.00 parasti saku ,ieslēdz veļas mašīnu ,jo cena parasti ir viszemākā . Tā ap 8 - 9 centi par kwh . Lūk cik dīvains ir ,tā dēvētais , tirgus.
Tavā rēķinā elektrības cena ir kopā ar piegādes, resp. Sadales tīkla pakalpojuma, cenu. Attiecīgi, var lēst ka tīri par elektrību Tu maksā 100 -110 EUR par MWh. Tas tā, skaidrībai. Citādi piekrītu, ka elektrības cena Latvijā un Baltijā ir nekonkurētspējīga un Meļņa skaidrojumi tur nekādu optimismu nevieš. Var celtu cik uziet saules un vēja parkus, taču elektrības pārpilnība laikā kad tā nav vajadzīga nekādu labumu nedos. Savukārt, kad šie parki stāvēs dīkā un elektrība būs pieprasīta, tad pat 1 MW jaudas iztrūkums uzraus elektrības cenu debesīs. Tā pat nav biržas tirdzniecības problēma - lielākā daļa elektrības tāpat nemaz netiek tirgota caur biržu. Tā ir energoresuru un ražošanas jaudas problēma ko mēģina lāpīt ar neadekvātiem līdzekļiem. Akumulācijas sistēmas, teorētiski, protams izlīdzina saules un vēja ražotņu nestabilitāti, taču pievieno elektrības ražošanas izmaksām akumulācijas izmaksas. Tādējādi nekāds lētums tur nespīd. It kā vienkārši un saprotami, taču mūsu enerģētikas korifejiem tomēr nesasniedzami :)
Tirgū cenas vienmēr mainās. Dīvaini, bet nevienu neizbrīna, ka visu laiku mainās kafijas un kartupeļu cenas atkarībā no tā vai raža bija laba vai slikta. Tā pat ar elektrību, kad daudz ražo elektrību un maz patērē, tad cenas ir zemākas, kad otrādi, tad cenas augstākas.
Hesi nekādu elektrību tirgotājiem Oslo nepārdot. Un Oslo neko citiem nepārdot. Oslo ir birža, kas apkopo pārdevēju un pircēju piedāvājumus un nosaka elektrības cenu. Hesi par biržas cenu iepludina elektrību kopējā "katlā" un pircēji no šī "katla" paņem elektrību maksājot biržā noteikto cenu.
Elektrības akumulatoru būtība ir nevis nodrošināt lētas cenas, bet gan mazāk mainīgas cenas. Piemēram, ja uzglabāšanas cena ir 1 cents par kWh, tad saulainas dienas laikā viņi pirks elektrību un cels tās cenu, bet naktī pārdos elektrību un mazinās elektrības cenu naktī. Rezultātā diennakts laikā elektrības cena svārstīsies nedaudz vairāk kā par 1 centu uz kWh. Parādoties tehnoloģijām, kas spēs uzglabāt elektrību nedēļām un mēnešiem ilgi cenas svārstības tiks mazinātas arī ilgākā laika posmā.
Tekstā teikts ,ka tiks nodota ekspluatācijā Tārgales ( Ventspils novads) vēja parka akumulatoru bloks ar 20 megavatu jaudas baterijām . Jautājums, par cik centiem palielinās kilovata cenu elektrības glabāšana šāda blokā ? Cik šādu bloku ir nepieciešami Latvijai turpmākajos gados un kā citādāk ir domāts uzkrāt elektroenerģiju ,kad nepūš vējš un nespīd saule ?
20 MW ir maza jauda, līdz ar to gan maz palielinās elektrības cenu, kad akumulatoru lādēs, gan arī maz samazinās elektrības cenu, kad akumulators izlādēsies.
Latvijā noteiktā apjomā akumulatora lomu pilda HES, kas uzkrāj ūdeni, kad elektrības cenas ir zemas un strādā, kad elektrības cenas ir augstas.
Kādas uzkrāšanas sistēmas un cik lielā apjomā tiks attīstītas atkarīgs no elektrības cenas atšķirībām diennakts un dienu laikā.
Esošo situāciju var aprakstīt ļoti vienkārši. Pēc Putistānas sāktā kara pret Ukrainu ES un Latvijas enerģijas tirgus tika izsists no līdzsvara, jo līdz tam būtiska loma tajā bija Putistānas gāzei, kuru tā pārstāja piegādāt. Rezultātā gāzes TEC, kas nodrošināja zemas elektrības cenas būtiski ierobežoja savu darbību.
Šobrīd esam jauna līdzsvara meklējumos. Būvējot jaunas vēja un saules elektrostacijas. Akumulatoru parkus, lai mazinātu cenu svārstības. Vienlaicīgi acīmredzama kļuva nepietiekamas jaudas savienojumi ar Skandināviju, jo zemas cenas elektrība nevar nonākt Baltijā nepieciešamā apjomā. Tāpēc arī ir situācija, ka Skandināvijā ir zemākas cenas nekā Baltijā.
Visu to nevar atrisināt vienas dienas laikā. Tomēr pamazām tas tiek risināts.
Nekur nevaru atrast , vai var kāds izskaidrot par saules baterijām.
Investors iegulda saules parkā, piemēram, 20 ļimonus ar domu, ka 10 gados atmaksāsies un nākamos 10 gados atpelnīs. Bet kā, ja mums sludina, ka tad kad vasarā strādā saules paneļi cena ir tuvu nullei, tātad peļņas nav, naktī un ziemā arī nepelna, jo ir tumšs, var atpelnīt, rupji rēķinot, strādājot dažas stundas vasaras mēnešos pie cenas 0 ?! Kaut kāds nereāls pasākums vai kārtējā zagšana?
Situācijas skaidrojumu pieņemu kā labu kopainas veidojumu . Savukārt tirgu regulējošos faktorus redzu ka ministra paustu pretrunu blāķi ,jo raksta ievads ar nedēļas nogales situācijas skaitļiem faktiski atklāj ,ka nekāda tirgus regulējuma nav. Steidzīgi atvēru šī rīta Nordpool biržas karti un aina ir izaicinoši savdabīga . Latvijai cena ir noteikta 139.92 eiro/MWh , Zviedrijā , no kurienes mūsu importa pamatmasa - 129,69 e/MWh , pilnīgi pieņemami , bet interesanti kur un kā viņi šo cenu ir dabūjuši ,jo ražoja 18707 MWh , eksportēja - 2634 MWh (14%) , viņu HESi ražoja 47% elektroenerģijas . Ja HESu elektrības pašizmaksa ir ap 3 centi kwh , tad kur un kā viņi pacēla eksporta cenu uz šiem 129 eiro ? Rakstā minētā cena tur bija tikai - 19.71 e/MWh !!! Tās taču ir 6,7 REIZES ! Izrādās , tirgus nevis regulē ,bet strauji lēkā . Faktiski mēs redzam Latvijas un Baltijas patērētāju maksājumus Skandināvijai , viņu peļņas interešu nodrošinājumu .
Nepieciešams saprast cenas veidošanās mehānismu biržā un tad liela daļas jautājumu nebūs.
Biržā atnāk pircēji, kas pasaka, cik daudz elektrības un par kādu cenu tie būs gatavi pirkt. No otrs puses atnāk pārdevēji un pasaka, cik daudz elektrības un par kādu cenu tie gatavi pārdot. Biržas cenu nosaka atrodot cenu, pie kuras pircēji gatavi pirkt un ražotāji ražot noteiktu apjomu elektrības. Šajā gadījumā to nosaka elektrības ražotājs, ar augstāko cenu, kuram jāražo, lai nosegtu patēriņu. Piemēram, ja vajag 1000 MW un HES gatavs ražot 300 MW par 3 centiem, AES 600 MW par 6 centiem un gāzes TEC 100 MW par 15 centiem un ogļu stacija 100 MW par 20 centiem. Tad biržas cena būs 15 centi, jo pie šis cenas tiks nosegti visi 1000 MW. Savukārt ogļu stacija neražos neko, jo tās pakalpojums nebūs nepieciešam.
Savukārt elektrības cena starp Skandināviju un Baltiju atšķiras tik būtiski, jo starpsavienojumu jaudas ir nepietiekamas. Baltija varētu nopirkt lētāku Skandināvijas elektrību, bet to nogādāt uz Baltiju nav iespējams, nav starpsavienojumu.
Ļoti teorētisks skaidrojums. Uzmanīgi lasot Nordpool biržas dokumentus ieraugām citu pieeju cenu noteikšanā nākamajai dienai .