Ir precīzi redzamas noteiktas ekonomikas nozares, kuras no bankām saņem vislielāko kredītu apjomu, noskaidroja “Neatkarīgā”.
Vislielāko kredītiestāžu finansējumu saņem nekustamo īpašumu sektors. Līdz 2024. gada augustam šīs nozares kredītportfelis bija aptuveni 2,1 miljards eiro. Salīdzinājumam - 2021. gada augustā šis rādītājs bija 1,8 miljardi eiro, bet pagājušā gada augustā - 2,04 miljardi eiro. Gandrīz viens miljards eiro (0,97 miljardi eiro) līdz 2024. gada augustam tika piešķirts uzņēmumiem no lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektora. Tas ir par 300 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada augustā. “Nekustamais īpašums tradicionāli tiek labi kreditēts. Pirmkārt, šajā segmentā nepieciešami lieli līdzekļi, un, otrkārt, riski ir salīdzinoši zemi. Arī lauksaimniecība ir mazāk riskanta. Uzņēmumi šajā nozarē vienmēr iegūst ražu vai kompensācijas par tās trūkumu. Bankas izvēlas kreditēt šos sektorus, jo nevēlas uzņemties liekus riskus,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Trešajā vietā pēc kredītu saņemšanas Latvijā ir tirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts. Šīs nozares uzņēmumi saņēma no bankām aptuveni 880 miljonu eiro kredītu. Aptuveni 790 miljoni eiro, 410 miljoni eiro un 390 miljoni eiro tika piešķirti attiecīgi apstrādes rūpniecībai, elektroenerģijas, gāzes apgādes un gaisa kondicionēšanas sektoram, kā arī transporta un noliktavu nozarei. Kredītu portfeļa pieaugums šajās nozarēs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir neliels. “Nekustamais īpašums, enerģētika, apstrādes rūpniecība un zemes iegāde lauksaimniecības uzņēmumiem prasa ievērojamas sākotnējās kapitāla investīcijas, kuras var amortizēt ilgtermiņā,” skaidro Latvijas Banka. Vienlaikus enerģētikas, transporta un lauksaimniecības uzņēmumi var izvēlēties līzingu vai apgrozāmā kapitāla finansējumu, kur kredīta atmaksas termiņi ir īsāki un līdz ar to arī kredīta summa var būt mazāka nekā kapitālietilpīgiem uzņēmumiem. Latvijas Banka arī norāda, ka IT uzņēmumi vai projektuzņēmumi ne vienmēr prasa ievērojamu finanšu vai kapitāla resursu ieguldījumu. “Piemēram, IT uzņēmumi vairāk paļaujas uz nemateriālajiem aktīviem, personālu un vadības prasmēm. Tāpat šeit var iekļaut arī projektu uzņēmumus, kuri saņem maksājumus no klientiem pa posmiem,” norāda Latvijas Banka. Kopumā, pēc Latvijas Bankas datiem, līdz 2024. gada augustam uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis bija aptuveni 6,5 miljardi eiro. Kopš 2023. gada augusta šis rādītājs ir pieaudzis par gandrīz 100 miljoniem eiro.
Visas bankas norādīja, ka kreditē lielāko daļu ekonomikas sektoru, izņemot dažas nozares. “SEB finansē visas ekonomikas nozares, izņemot azartspēles, tabakas rūpniecību un nelegālās nozares, piemēram, cilvēku tirdzniecību vai ieroču kontrabandu,” saka SEB bankas korporatīvo komunikāciju vadītāja Lita Juberte-Krūmiņa. “”Swedbank” nesadarbojas ar uzņēmumiem, kas darbojas azartspēļu, tabakas rūpniecības, ogļu un kalnrūpniecības nozarēs, kā arī ar uzņēmumiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas vai slēpj savus īpašniekus (ārzonas vai fiktīvi uzņēmumi),” skaidro “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops. “Lai gan esam atvērti projektu finansēšanai dažādās nozarēs, nefinansējam tādas nozares un uzņēmumus, kuru radītie vides vai sociālie efekti neatbilst bankas ESG stratēģijai,” norāda bankas “Citadele” korporatīvo klientu pārvaldes vadītājs Baltijas valstīs Vaids Žagunis. “Pastāv atsevišķas nozares, kuru uzņēmumi nevar pretendēt uz bankas finansējumu. Tie ir uzņēmumi, kas darbojas nozarēs, kas saistītas ar tabakas izstrādājumiem, azartspēlēm, kā arī sektoros ar augstu vides piesārņojuma līmeni,” saka “Luminor” bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurausks.
NRA aptaujāja “Swedbank”, SEB banku, “Luminor” un “Citadele”, lai noskaidrotu, kuras nozares šodien veido lielāko daļu no viņu kredītportfeļiem. Visi četri lielākie Latvijas banku nosauktie vadošie sektori bija būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība un ražošana. Tāpat “Swedbank” finansē arī valsts sektoru un komunālos pakalpojumus un nekustamā īpašuma pārvaldību. “Citadele” un “Luminor” top-5 portfelī ir transports un noliktavu saimniecība, savukārt SEB banka nozīmīgu kredītu daļu piešķir enerģētikas uzņēmumiem. Bankas pašas komentē šos jautājumus šādi. “Galvenie sektori, ar kuriem mēs strādājam, ir būvniecība, valsts sektors un komunālie pakalpojumi, nekustamā īpašuma pārvaldība, ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Kopumā šie sektori ir saņēmuši finansējumu no 556 līdz 831 miljonam eiro, un kopumā tie veido no 34 līdz 47% no mūsu kredītportfeļa,” stāsta “Swedbank” preses pārstāvis Jānis Krops. Detalizētāka informācija par to, cik lielā mērā katrs sektors dominē “Swedbank” portfelī, pagaidām netiek atklāta. “Pēdējos gados visvairāk finansētās nozares, kur novērojama arī lielākā uzņēmēju aktivitāte, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta uzņēmumi; lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība; būvniecība; ražošana; transporta un uzglabāšanas nozare,” skaidro bankas “Citadele” korporatīvo klientu pārvaldes vadītājs Vaids Žagunis. Atklāta šajos jautājumos ir arī SEB banka. 2003. gada dati liecina, ka banka piešķīrusi kredītus nekustamā īpašuma sektoram 573 miljonu eiro apmērā, lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoram - 314 miljonus eiro, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēm - 291 miljonu eiro. Tāpat SEB piešķīra 248 miljonus eiro enerģētikas nozarei un 173 miljonus eiro ražošanas sektoram. “Nozares, kurām aizvadītajos trīs gados esam piešķīruši vislielāko finansējumu, ir lauksaimniecības un mežsaimniecības, nekustamā īpašuma, ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī transporta un loģistikas nozares. Šīs ir kapitālietilpīgas nozares, kas spēlē nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā. 2023. gada beigās uzņēmumu kredītportfelis veidoja 1,30 miljardus eiro,” “Neatkarīgajai” atklāja Mareks Gurausks no “Luminor” bankas. Latvijas Banka apliecina, ka pieeja kredītiem nav atkarīga no uzņēmuma lieluma. “Dažādu kategoriju uzņēmumu kreditēšanas apjomi ir līdzīgi,” norāda Latvijas Banka.
“Neviens no sektoriem nevar tikt uzskatīts par pietiekami pārkreditētu, ja kopējais kredītportfelis ir tāds pats kā pirms 10 gadiem. Kreditēšanas aktivizēšana ir komplekss jautājums. Piemēram, mēs ceram, ka “solidaritātes maksājums” palielinās kreditēšanu. Tāpat var palielināt konkurenci banku sektorā, piesaistot vai izveidojot jaunas bankas,” saka Viktors Valainis. Bankas pašas norāda, ka tirgū ir liela konkurence par klientu piesaisti. “Biznesa kreditēšana Latvijā stabili stagnē, lai gan ekonomika kopumā attīstās, inflācija ir stabilizējusies, un Eiropas Centrālā banka jau ir sākusi pazemināt procentu likmes. Šogad “Euribor” samazinājums varētu pozitīvi ietekmēt situāciju nākotnē,” saka Mareks Gurausks no “Luminor” bankas. Eiropas Savienībā tiek novērots kredītu vai kredītlīniju pieprasījuma samazinājums lielākajā daļā ekonomikas galveno sektoru, izņemot pakalpojumu sfēru. Par to liecina Eiropas Centrālās bankas kredītu pārskats. “2024. gada otrajā pusē eirozonas bankas paredz tīru kreditēšanas nosacījumu pastiprināšanu, kas apvienosies ar mērenu pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem lielākajā daļā ekonomikas sektoru, izņemot būvniecību un komerciālo nekustamo īpašumu,” teikts pārskatā. Tāpat bankas norāda, ka paši klienti izrāda atturību ņemt kredītus, ko “Neatkarīgajai” apliecināja vairākas bankas. “Par piesardzību pašu uzņēmumu vidū liecina arī aptaujas par uzņēmēju noskaņojumu. Šogad pavasarī mūsu veiktā aptauja mazo un vidēju uzņēmēju segmentā iezīmē neiepriecinošu tendenci - vairums uzņēmumu Latvijā - 71% - vai nu neplāno, vai vēl nav pieņēmuši lēmumu par papildu finansējuma piesaisti šogad. Novērojam arī to, ka, lai arī Baltijas līmenī piedāvājam vienādas iespējas finansējuma saņemšanai, uzņēmēju vēlme to saņemt starp valstīm atšķiras. Piemēram, Lietuvā aizņēmumi tiek pieprasīti vairāk un tiek izmantoti ambiciozai uzņēmumu izaugsmei,” saka Mareks Gurausks.
