Īpašuma nodoklis un jaunas kadastrālās vērtības: kādi pārsteigumi gaidāmi nākamgad

© Depositphotos

Universālās kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem būs vidēji par divām līdz trim reizēm lielākas nekā pašreizējās kadastrālās vērtības, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam”. Vai nākamgad jārēķinās ar attiecīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu maksājumu, piemēram, valsts nodevas, kāpumu?

Gan Tieslietu ministrijā, gan Finanšu ministrijā “Neatkarīgajai” apgalvoja, ka 2025. gadā nekustamā īpašuma nodokļa maksa nepieaugs.

Katram īpašumam būs divas kadastrālās vērtības

Vasaras vidū Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz 2025. gadā katram īpašumam aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā. Līdz ar to nav pamata nekustamā īpašuma nodokļa vai citu maksājumu, kas tiek rēķināti no kadastrālās vērtības, kāpumam. To “Neatkarīgajai” apstiprināja divās ministrijās.

“Ministru kabineta (MK) apstiprinātajā likumprojektā par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam un to pavadošo likumprojektu paketē nav izmaiņu, kas attiecas uz NĪN, attiecīgi arī FM neplāno pieaugumu NĪN maksājumā vienam nodokļu maksātājam salīdzinājumā ar šo gadu. Protams, pašvaldībām ir rīcības brīvība esošā likuma ietvaros, kas attiecas uz NĪN piemērošanu,” “Neatkarīgajai” uzsvēra Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

TM

Tā kā fiskālā kadastrālā vērtība tiks rēķināta, balstoties uz 2012. gada tirgus datiem (šie dati tika izmantoti arī 2024. gada kadastrālo vērtību aprēķinā), tā diezgan būtiski atpaliks no īstās īpašumu vērtības, jo desmit gadu laikā (no 2012. gada līdz 2024. gadam) īpašumu cenas, kā norāda Tieslietu ministrijā, ir kāpušas visos segmentos. Atsevišķās teritorijās un segmentos darījumu cenas pieaugušas pat no trim līdz četrām reizēm. Piemēram, lauksaimniecības zemei visā valsts teritorijā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugums ir bijis vairākkārtīgs, piemēram, Zemgalē no 2200 eiro par hektāru uz 7500 eiro, bet Kurzemē no 1000 eiro līdz 5000 eiro par hektāru. Salīdzinot ar 2012. gadu, visā valstī vērojams arī dzīvokļu cenu kāpums. Izteiktāks cenu kāpums ir bijis sērijveida dzīvokļiem Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Ogrē un Jelgavā, kā arī jauno projektu ēkās.

Lai kadastrālās vērtības tuvinātu reālajai situācijai, 2025. gadā līdzās fiskālajai kadastrālajai vērtībai nekustamajam īpašumam tiks aprēķināta arī universālā kadastrālā vērtība, kas atbildīs patiesākai īpašuma vērtībai. Universālo kadastrālo vērtību, kā uzsver Tieslietu ministrijā, izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos, bet ne NĪN aprēķinam.

Kādas izmaiņas gaidāmas kadastra datos?

Fiskālā kadastrālā vērtība, kā jau minēts, nemainīsies. Savukārt universālā kadastrālā vērtība var sagādāt pārsteigumu. Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm, kadastrālās vērtības mainīsies visiem kadastra objektiem. Universālās kadastrālās vērtības aprēķinam izstrādāta kadastrālo vērtību bāze uz noteiktu nekustamā īpašuma tirgus situācijas brīdi - 2022. gada 1. jūliju, nepārsniedzot 80% no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa šajā datumā.

Tāpat paredzētas izmaiņas vērtēšanā. Piemēram, daudzdzīvokļu māju apbūves zemei ieviesta standartplatības izvērtēšana - daudzdzīvokļu mājai nepieciešamo platību vērtē kā apbūves zemi, atlikušo, kas parasti ir zaļā zona, kā dabas pamatnes zemi. Projektā ietvertas izmaiņas arī ēku labiekārtojuma izvērtēšanā. Gan savrupmājām, gan dzīvokļiem papildus elektrībai, kanalizācijai, ūdensapgādei tiks ņemta vērā arī apkures esamība. Bāzes vērtība noteikta standartobjektam ar visiem labiekārtojumiem. Ja kāda no tiem nav, kadastrālai vērtībai piemēro samazinošo koeficientu. Būtiskākās izmaiņas skar dzīvojamo ēku vērtēšanu, kur projektā noteikti būvniecības perioda korekcijas koeficienti pa vērtību zonām. Vadoties no cenu atšķirībām nekustamā īpašuma tirgū, tie atkarībā no ēkas būvniecības perioda un nolietojuma grupas ļauj noteikt atbilstīgākas kadastrālās vērtības.

Kadastrālo vērtību samazinājums, piemēram, būs liela apjoma objektiem, kam pārskatīts standartapjoms un tā korekcijas koeficienti. Vecām noliktavām vērtību samazinājumu, līdzīgi kā lauksaimniecības ēkām, rada vērtēšanā izmantojamā apjoma mērvienības maiņa no m3 uz m2.

Visām nedzīvojamām ēkām (izņemot estrādes) ņems vērā ārtelpu platību, tādējādi objektiem ar lielām terasēm, nojumēm būs precīzāka kadastrālā vērtība. Tāpat tā būs objektīvāka starp telpu grupām, kas ir pagrabstāvā un virszemes stāvā, jo pazemes stāva platība būs ar zemāku vērtību. Vērtību izmaiņas ietekmē arī fiziskā nolietojuma metodikas maiņa, ar kuru izveidotas nolietojuma grupas, pēc kurām pārskatīti nolietojuma korekcijas koeficienti. Ar projektu labāka kadastrālo vērtību atbilstība tirgus cenām panākta jaunajiem objektiem - ražošanas ēkām, noliktavām, birojiem, veikaliem, kam pa vērtību zonām noteikti būvniecības perioda korekcijas koeficienti, ņemot vērā ēkas vecumu.

Vērtību zonējumi universālās kadastrālās vērtības aprēķinam jau pieejami portālā www.kadastrs.lv, kurā redzamas universālās kadastrālās vērtības visiem kadastra objektiem.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.