Vecāku klubs

Ne visi saldumi bērnu zobiem kaitē vienādi. Galvenais nav tikai cukura daudzums — svarīgākais ir tas, cik ilgi cukurs un lipīgas vielas paliek uz zobiem, ļaujot baktērijām radīt skābi, kas bojā emalju. Daži saldumi uzvedas kā “līme” vai “cukura pārklājums”, un tieši tie ir visproblemātiskākie, raksta “Healthline.com”.

Bērnu rotaļlietas, it sevišķi iemīļotākās, ar kurām darbojas katru dienu un nereti ņem līdzi arī bērnudārzu vai naktī gultiņā, ir bērnu “mazā pasaule”. Taču, pat rūpīgi kopjot, rotaļlietas nolietojas, krāj mikrobus vai kļūst mehāniski nedrošas. Vecākiem var šķist, ka pietiks ar regulāru mazgāšanu, taču dažreiz rotaļlieta ir jāizmet — kā saprast, kad rotaļlietas vēl ir drošas, un kad labāk no tām atteikties? Skaidro “Parents.com”.

Šīs tendences pamatideja ir pavadīt 15 minūtes pilnīgā klusumā un neko nedarīt. Pilnīgi neko. Daži lietotāji to pat ir pārvērtuši par personisku izaicinājumu, dienu no dienas rakstot garlaicības dienasgrāmatas.

Krāsošana bērniem nešķiet nekas sarežģīts, taču aiz šī vienkāršā procesa slēpjas daudz vairāk. Krāsošana ir viens no pirmajiem uzdevumiem, kas gatavo bērnu rakstīšanai, veicina emocionālo attīstību un stiprina rociņas muskuļus. Ja bērns ne tikai ātri “ieķēpā” lapu, bet patiešām cenšas noklāt visu laukumu, tas dod ilgtermiņa ieguvumus, ko vecāki bieži nenovērtē, raksta “parents.com” speciālisti.

Bērnu kauli aug nepārtraukti — tie sabiezē, pagarinās, nostiprinās, un šajā procesā galvenā loma ir kalcijam un D vitamīnam. Lielākā daļa vecāku zina, ka kalcijs vajadzīgs kaulu veselībai, taču nereti rodas jautājums: vai veikalā nopērkamie piena produkti patiešām šo kalciju sniedz pietiekamā daudzumā? Un vai tie vispār ir uzticams avots? Skaidro “Healthline.com”.

Droši vien esat pieredzējuši, kā modes vai skaistumkopšanas tendences nāk un iet. Taču, runājot par hobijiem, dažas aktivitātes tagad atgriežas modē.

Brīdis, kad bērns sāk pats ģērbties, daudziem vecākiem šķiet tests pacietībai - nepareizi pirksti cimdiņos, pusstunda, lai uzvilktu vienu kreklu… Plus tik biežais teikums: “Es negribu!” Taču ģērbšanās nav tikai tehniska prasme - tā ir daļa no bērna pašregulācijas un patstāvības izjūtas. Jo mierīgāka vide un skaidrāka struktūra, jo ātrāk bērns iemācās saistīt drēbju vilkšanu ar komfortu, nevis konfliktu. Kā to iemācīt? Skaidro “Parents.com”.

Daudzi vecāki uztraucas par bērna istabas “nekārtību”, taču neliels radošais haoss bērnam var nākt par labu. Istaba nav tikai vieta gulēšanai - tā ir vide, kurā bērns mācās orientēties, pieņemt lēmumus, organizēt lietas un izdomāt veidus, kā lietas darbojas. Kāpēc nekārtīga bērnistaba var kļūt par lielisku palīgu jūsu bērna attīstībai, raksta “Parents.com”.

“Man ir garlaicīgi” - šie vārdi bērnu vecākiem bieži izraisa trauksmi. Šķiet, ka garlaicība ir kaut kas, kas jānovērš nekavējoties – jāiedod rotaļlieta, jāieslēdz multene vai jāorganizē nodarbe. Taču attīstības psihologi un neirozinātnieki norāda, ka garlaicība nav trūkums, bet gan būtisks posms bērna smadzeņu attīstībā. Tā ir pārejas zona starp pasīvu informācijas saņemšanu un aktīvu radīšanu. Garlaicība ir sākums fantāzijai, pašregulācijai, savām idejām un iekšējai motivācijai, raksta “Psychology today”.

Ko pagatavot Mārtiņdienas skolēnu tirdziņiem, šāds jautājums ir biežākais pirms Mārtiņiem, jo daudzās skolās tiek organizēti šie jau par tradīciju kļuvušie pasākumi.

Honkongas aktiera Braiena Vonga sieva dzemdē bērnu 58 gadu vecumā, ziņo portāls msn.com

Pārāk silts apģērbs ne vienmēr nozīmē labāku aizsardzību pret saaukstēšanos - tieši pretēji, pētījumi rāda, ka pārkaršana var traucēt organisma dabisko termoregulāciju un pat vājināt imūnsistēmas spēju pielāgoties aukstumam. Kā pareizi ģērbties rudenī un ziemā – arī bērniem, skaidro “BBC”.

Kad ārā ir ļoti auksts, mūsu zemapziņa, šķiet, darbojas pilnā ātrumā. Daudzi ziemas mēnešos sapņo īpaši spilgti un intensīvi – dažreiz pat biežāk nekā pārējā gada laikā. Bet kāds tam ir iemesls?

Ja jūtaties nomākts katru reizi, kad iestājas aukstais laiks, mēģiniet pārņemt norvēģu paradumus, kuri ir pieraduši baudīt dzīvi pat skarbos laika apstākļos.

Speciālisti arvien biežāk norāda – mūsdienu bērni kļūst pieauguši pārāk ātri. Viņi zina daudz, runā kā pieaugušie un izprot sarežģītas tēmas, taču emocionāli joprojām ir bērni. Tas rada spriedzi, trauksmi un sajūtu, ka viņiem vienkārši nepietiek laika būt bērniem. Kāpēc tā? Skaidro “Parenting.com” un “PsychologyToday.com”.

“Ko tu tur raudi, nav jau nekas traks.” “Saņemies, tu taču esi liels.” Šādus teikumus esam dzirdējuši visi – reizēm pat neapzinoties, ka ar tiem aizveram durvis uz bērna emocionālo pasauli. Bērni nemācās runāt par emocijām no grāmatām vai lekcijām, viņi to apgūst, vērojot, kā to dara vecāki. Un tieši tāpēc vissvarīgākais ir nevis “mācīt”, bet radīt vidi, kur jūtas drīkst pastāvēt – bez steigas tās “salabot” vai nosodīt, raksta “parents.com”.

Latvijā šogad līdz augusta beigām Latvijā miruši 80 bērni un jaunieši, nesasniedzot 20 gadu vecumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Kad mazie aug, tas ir aizraujoši ne tikai vecākiem, bet arī pašiem bērniem. Ir daudz nepazīstamu situāciju, jauna pieredze un diezgan daudz grūtību, kas ir jāizpēta un jāpārvar. Ir īpaši svarīgi, lai vecāki atbalstītu savus bērnus kā palīgus un paraugus.

Tā nav jaunākā rotaļlieta vai trešais hobijs, kas bērnam dzīvē nepieciešams. Kas mazajiem patiesībā ir nepieciešams, un mācieties no saviem vecākiem.

Sieviete, kura gadiem ilgi cīnījās, lai paliktu stāvoklī, ir dalījusies sirsnīgā stāstā par to, kā viņas divas māsas apvienoja spēkus, lai īstenotu viņas sapņus par mātes lomu.  40 gadus vecā Žaklīna Fīberga no Ņujorkas un viņas vīrs Gregs Fībergs, 46 gadus vecs, pārdzīvoja daudzus sirdssāpju gadus, lai dibinātu ģimeni.

Sociālā vietnē "Facebook" latviešu dziedātāja Ieva Sutugova iepriecina savus sekotājus ar lielisku ziņu - viņa ir bērniņa gaidībās.

Latvijā 2996 tēvu ir seši un vairāk bērnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.