Garlaicība kā dabiska radošās domāšanas atslēga bērniem

© pexels.com

“Man ir garlaicīgi” - šie vārdi bērnu vecākiem bieži izraisa trauksmi. Šķiet, ka garlaicība ir kaut kas, kas jānovērš nekavējoties – jāiedod rotaļlieta, jāieslēdz multene vai jāorganizē nodarbe. Taču attīstības psihologi un neirozinātnieki norāda, ka garlaicība nav trūkums, bet gan būtisks posms bērna smadzeņu attīstībā. Tā ir pārejas zona starp pasīvu informācijas saņemšanu un aktīvu radīšanu. Garlaicība ir sākums fantāzijai, pašregulācijai, savām idejām un iekšējai motivācijai, raksta “Psychology today”.

Kāpēc garlaicība ir svarīga

Kad bērns garlaikojas, smadzenēs aktivizējas tā sauktā noklusētā režīma tīkls - tas pats, kas pieaugušajiem, kad mēs sapņojam nomodā, pārdomājam idejas un ļaujamies radošiem risinājumiem. Tas:

  • trenē spēju būt ar sevi, bez ārējām stimulācijām
  • veicina iztēli un spēju izdomāt pašam nodarbes
  • palīdz attīstīt neatkarību un iekšējo motivāciju
  • nostiprina pacietību un toleranci pret tukšumu

Ja bērnam nekad nav garlaicīgi, viņš pierod tikai pie ārēji organizēta prieka, un, viņam pieaugot, rodas sajūta, ka laime vienmēr jāsaņem no ārpuses - ar telefonu, izklaidi, citu cilvēku uzmanību.

pexels.com

Ko darīt, lai vecākiem nevajadzētu tūlīt aizpildīt garlaicību

Atzīstiet bērnu sajūtu - sakiet nevis: “Nu beidz, kā var būt garlaicīgi!” Labāk sakiet: “Es dzirdu, tev tagad ir garlaicīgi. Tā ir normāla sajūta.”

Jums nav jābūt “izklaides automātam” - ja vecāks katru reizi piedāvā risinājumu, bērns neiemācās to darīt pats. Izmantojiet ļoti vienkāršu frāzi, kas darbojas gandrīz vienmēr: “Ko tu gribētu izdomāt pats? Es esmu tepat, ja vajag.”

Piedāvājiet vidi, nevis aktivitāti, - tas nozīmē, ka bērnam ir pieejami materiāli, kas rosina radīšanu, nevis patērēšanu.

Idejas:

• papīrs + līmlapiņas + šķēres

• segas un spilveni būvēm

• dabas materiāli: kastaņi, čiekuri, zari

• vienkāršas figūras, nevis gatavas rotaļlietas ar ierobežotām funkcijām

Dodiet bērnam laikus un robežas - garlaicība nav jārisina uzreiz. Varat pateikt: “Vari sameklēt, ko darīt, pats. Es paskatīšos, kas tev sanāk pēc 10 minūtēm.” Parasti pietiek ar 2-4 minūtēm, lai bērns pats atrastu ideju!

pexels.com

Kas jāzina par bērniem dažādos vecumos

Pirmsskolas vecumā (3-6 gadi)

Garlaicība rada spēles idejas. Šajā vecumā bērni paši var izdomāt lomas, sižetus un konstruktīvas spēles.

Sākumskolas vecumā (7-10)

Garlaicība palīdz trenēt neatkarīgu domāšanu un spēju iesākt darbiņu bez ārēja “tagad dari to”.

Pusaudžiem

Garlaicība bieži ir logs uz pašizziņu. Tā nav tukšums, bet iekšējās pasaules saklausīšana.

Īsā atbildes frāze, ko vecāki var lietot ikdienā

“Garlaicība ir labs sākums kaut kam jaunam. Es uzticos, ka tu pats atradīsi.”

Šī frāze iedod bērnam spēku, nevis atkarību.

Garlaicība nav ienaidnieks - tā ir telpa starp vecāku organizēto pasauli un bērna paša spēju radīt. Ja bērns iemācās būt šajā telpā, viņš kļūst drošāks, kreatīvāks un spējīgāks pats par sevi. Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsiet, “man ir garlaicīgi”, padomājiet - vai man tiešām ir jāglābj situācija? Vai arī es varu vienkārši ļaut bērna smadzenēm elpot un veidoties?

Lasiet arī, kā pavadīt laiku kopā ar bērnu tad, ja esat aizņemts.