Pārāk silts apģērbs ne vienmēr nozīmē labāku aizsardzību pret saaukstēšanos - tieši pretēji, pētījumi rāda, ka pārkaršana var traucēt organisma dabisko termoregulāciju un pat vājināt imūnsistēmas spēju pielāgoties aukstumam. Kā pareizi ģērbties rudenī un ziemā – arī bērniem, skaidro “BBC”.
Vai siltums vienmēr nozīmē veselību?
Kad kļūst vēsāks, daudziem pirmais instinkts ir “iesaiņoties” - jo siltāk, jo labāk. Taču cilvēka ķermenis ir radīts, lai pielāgotos temperatūras svārstībām. Ja mēs to darām viņa vietā, organisms šo spēju zaudē.
Zinātnieki no Karolinskas institūta Zviedrijā ir pierādījuši: pakāpeniska aukstuma iedarbība (piemēram, regulāras pastaigas vējainā laikā vai aukstāka gaisa ieelpošana) palīdz trenēt termoregulācijas sistēmu. Tā kļūst efektīvāka, un organisms labāk saglabā siltumu, kad tas patiešām ir nepieciešams.
Kā pārāk silts apģērbs ietekmē ķermeni
Kad ģērbjamies pārāk silti, ķermenis nevar brīvi elpot - un arī sviedru un siltuma izdalīšanās process tiek traucēts. Rezultātā:
Pētījumos, kas publicēti žurnālā Frontiers in Physiology, minēts, ka cilvēki, kuri regulāri pakļauti mērenam aukstumam, retāk cieš no sezonālām infekcijām un jūtas enerģiskāki.
Kāpēc bērnus nevajadzētu pārkarsēt
Vecāki bieži vien vadās pēc sajūtas “labāk lai ir par siltu nekā par aukstu”, taču bērnu organisms darbojas citādi. Bērni ātrāk atdziest, taču viņi arī ātrāk uzsilst - un viņu termoregulācija ir daudz dinamiskāka nekā pieaugušajiem.
Ja bērns tiek pārāk bieži “iesaiņots” vairākās drēbju kārtās, tas var traucēt viņa ķermeņa adaptācijas spēju. Rezultātā bērns kļūst jutīgāks pret temperatūras maiņām, svīst, un atdziestot šis mitrums izraisa klepu vai iesnas.
Praktiski padomi:
Termiskā komforta līdzsvars - arī pieaugušajiem
Tāpat kā bērniem, arī pieaugušajiem svarīgi neizolēt sevi no aukstuma pilnībā. Vieglas temperatūras maiņas palīdz uzturēt labu asinsriti un aktivizē brūno taukaudu - tas ir audu tips, kas dedzina enerģiju, lai uzturētu siltumu.
Šī iedzimtā sistēma “trenējas”, ja ļaujam sev reizēm iziet no siltās komforta zonas:
Šie mazie aukstuma impulsi palīdz organismam kļūt izturīgākam un elastīgākam - gan fiziski, gan imūnreakcijas ziņā.
Siltums ir patīkams, bet pārāk liels siltuma komforts padara mūsu ķermeni “slinku”. Imunitātei ir vajadzīga kustība, svaigs gaiss un temperatūras maiņas. Gan bērniem, gan pieaugušajiem labākais aizsardzības mehānisms ir nevis biezāks džemperis, bet gudrāka adaptācija.
Tātad: ģērbies siltāk, ja jūties auksti, bet ļauj ķermenim pierast pie vēsuma - tieši tā tu dari to stiprāku.
Lasiet arī, kā pareizi kopt un mazgāt ziemas apģērbu.
