Brīdis, kad bērns sāk pats ģērbties, daudziem vecākiem šķiet tests pacietībai - nepareizi pirksti cimdiņos, pusstunda, lai uzvilktu vienu kreklu… Plus tik biežais teikums: “Es negribu!” Taču ģērbšanās nav tikai tehniska prasme - tā ir daļa no bērna pašregulācijas un patstāvības izjūtas. Jo mierīgāka vide un skaidrāka struktūra, jo ātrāk bērns iemācās saistīt drēbju vilkšanu ar komfortu, nevis konfliktu. Kā to iemācīt? Skaidro “Parents.com”.
Stāsts nevis par drēbēm, bet par autonomiju
Bērns savos pirmsskolas gados ļoti skaidri jūt: “Es pats varu.” Brīdī, kad pieaugušais dara viņa vietā, bērns zaudē iespēju pieredzēt šo gandarījumu. Tāpēc drāma visbiežāk nav par cepuri - tā ir par to, kurš nosaka robežas un kuram pieder gala lēmums.
Pieaugušā uzdevums:
Praktiski soļi, kas strādā
Ritināšanas metode
Izliekam drēbes uz grīdas tādā secībā, kā tās velk mugurā: apakšveļa → krekls → džemperis → bikses. Bērns redz skaidru “sistēmu” un zina, ar ko sākt.
Palīdzēt atrast sākuma punktu
Pieaugušais neuzvelk kreklu līdz galam, bet tikai parāda: “Te ir piedurknes mala, te mēs sākam.”
Vienkārši audumi un vaļīgāki piegriezumi
Stingras džinsa bikses un bērns, kurš tikai mācās, ir garantēta neapmierinātība. Mācīšanās fāzē labāk izvēlēties mīkstus, viegli uzvelkamus audumus.
Noteikums “Mēs ģērbjamies sēžot”
Šādā veidā bērnam ir vieglāk koordinēt rokas un kājas. Plus mazāk kritienu un asaru.
Laiks - ne pēdējā minūtē
Ja jāsteidzas, bērns nervozē un pretojas. Labāk sākt ģērbties 10 minūtes agrāk.
Frāzes, kas palīdz (un kas nē)
Strādā:
Neveicina sadarbību:
Mērķis nav steidzināt, bet parādīt bērnam, ka viņš spēj.
Ja tomēr ir pretestība
Bērns nepretojas ģērbšanai - viņš aizstāv savu robežu.
Tāpēc palīdz:
Parasti mierīgā tempā ģērbšanās sanāk veiklāka nekā “ātrāk, ātrāk” pieeja.
Pašģērbšanās nav tikai praktiska prasme - tā trenē neatkarību, ķermeņa apzināšanos un spēju uzticēties sev. Pieaugušais, kurš mierīgi un paredzami vada procesu, palīdz bērnam justies droši arī brīžos, kad kaut kas vēl neizdodas.
