Līdz augusta beigām Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā apskatāma izstāde "Kā es jūtos pēdējā laikā” par psihiskās veselības tēmu. Izstādes sastāvdaļa ir ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas imersīvā performance "Sirdspuksti". Pēdējās divas šīs performances izrādes notiks 10. un 17. augustā. Tajās var piedalīties ikviens interesents.
Pārsteidzošais iznākums Nacionālajā teātrī, Kultūras ministrijas jaunieceltajam direktoram nespējot vienoties ar māksliniecisko vadītāju attiecībā uz teātra nākotnes veidošanu, negaidīti spilgti izgaismoja šķērso lietu kārtību Latvijā. Proti, to, ka teātrī svarīgākais ir direktors, nevis mākslinieciskais vadītājs ar savu programmu.
”Mūsdienu sabiedrības sastāv no burbuļiem, mēs dzīvojam kaimiņos, bet mūsu intereses un vērtības ir ļoti atšķirīgas. Arī es pati translēju tikai to, ko esmu uztvērusi, uzkrājusi,” saka māksliniece Magone Boleiko.
Parīzē, Cartier fondā (Fondation Cartier), tiek atklāta Apvienotajā Karalistē dzīvojošā austrāliešu mākslinieka Rona Mueka izstāde. Viņš ir pazīstams ar savām hiperreālistiskajām skulptūrām, kas šokē ar savu patiesumu un mēroga spēli.
“Kad ir laba dramaturģija, kas aktierim burtiski “guļ mutē” un kad izrāde trāpa skatītājam tieši sirdī, raisot dzīvas emocijas, enerģijas apmaiņa ir tik liela, ka no tās ieguvēji ir visi – gan skatītāji, gan aktieri,” saka Liepājas teātra aktieris Sandis Pēcis.
Bet sargeņģeļi nekad neaiziet. Un Lana bija sargeņģelis. Dievs vien zina, kādam spēkam jābūt trauslā, skaistā sievietē, lai spētu izvilkt no purva savu vīrieti. Lana vienmēr stāvēja pussoli aiz Raimonda. Cieņā, mīlestībā un pārliecībā. Kā sargājoša siena. Kā maigs atbalsts. Un Pauls to juta, viņš bija drošs kopā ar Lanu.
Katram laikam ir savi varoņi un dīvas. Un jo pieejamāka kļūst informācija, jo par tiem uzzina ātrāk un lielāka auditorija. Šobrīd runāt par informācijas pieejamību būtu muļķīgi, izņemot, ja vien es būtu iemigusi 1995.gadā, kad internets vēl bija autiņos, un pamostos šodien, kad atliek kādam tviterī iečivināt par savu sāpi, un pēc minūtes par to zina visi.
Šogad ir īpašs iemesls apmeklēt Lietuvas galvaspilsētu - tā svin 700 gadu jubileju. Ja jūs jau esat bijuši Viļņā, jūs, iespējams, esat iepazinušies ar visiem tās galvenajiem apskates objektiem. Dzīvesstils ir izveidojis adrešu sarakstu tiem, kuriem ir apnikuši oficiālie tūrisma maršruti un kuri ir gatavi "iedziļināties", lai sajustu pilsētas atmosfēru.
“Kad Latvijā tika izsludināta kārtējā mājsēde, pēc iepriekšējo karantīnu un mājsēžu pieredzes pāris stundu laikā tika pieņemts lēmums divatā ar jaunāko dēlu pārcelties uz siltāku klimatu. Mazliet gan bija bail – pirmo reizi mūžā nopirkt lidmašīnas biļeti tikai vienā virzienā…” atzīst finansiste un fotogrāfe Agnese Pastare.
26.jūlijā, 56 gadu vecumā mūžībā devusies īru dziedātāja Šineida O’Konora. Mūzikas vēsturē viņa uz visiem laikiem paliks atmiņā ar savu dziesmu Nothing Compares 2 U - tā ir viena no 20. gadsimta aizkustinošākajām kompozīcijām. Šķiet, ka šajā dziesmā ir ietvertas visas sāpes, ko dziedātāja piedzīvoja savā dzīvē. Bet šī hita tapšanas laikā viņai bija tikai 34 gadi. Galvenās traģēdijas viņai vēl bija priekšā...
“Es bieži izvēlos radīt darbus, kas atspoguļo ne tikai manu personīgo pieredzi, bet arī mūsdienu aktuālās un globāli politiskās tēmas un sabiedrības attieksmi pret tām. Māksliniekam vajag runāt par sabiedrībā esošajām bažām, rosināt uz diskusiju, dalīties ar viedokļiem un veidot no tiem mākslu,” uzskata tekstilmāksliniece un gleznotāja Emma Sofia.
“Es esmu kļuvis nāve – pasauļu iznīcinātājs (I am become death, the destroyer of worlds)” – ar šādiem vārdiem pasaule iepazina pirmo atombumbas izveidotāju – Dž. Robertu Openheimeru.
Mūsdienās nevienam vairs nav jāskaidro, kas ir Dīva - superveiksmīga dziedātāja vai aktrise ar zvaigznes statusu, lieliem honorāriem un bezgalīgu publikas mīlestību. Par šo fenomenu stāsta vērienīgā izstāde DIVA Londonas Viktorijas un Alberta muzejā.
Bārbijlelle – mūsdienu masu dieviņš... Pēc oficiālās versijas par tās māti uzskatāma Ruta Handlere, kas 20.gadsimta piecdesmito gadu beigās uzdāvināja meitai kaut ko īpašu vēl nebijušu kaut ko līdzīgu sev – mazu plastmasas lelli - sievieti.
Divas vienlīdz gaidītas filmas - Kristofera Nolana "Openheimers" un Grētas Gervigas "Bārbija" - 21.jūlijā piedzīvoja pirmizrādi. Kas kopīgs drāmai par atombumbas tēvu un fantāzijai par lelles Bārbijas piedzīvojumiem? Un kura no šīm filmām būs veiksmīgāka? Par to domā Jeļena Vlasova.
