“Tekstilmākslā viss ir iespējams, pat notvert netveramo, ietērpt neredzamo, iemīlēt šķietami neiespējamo,” saka tekstilmāksliniece Jana Gruntmane. Fotoklubs “Kaktuss” ir atšķetinājis mākslinieces pazudušā tekstildarba ePOPEju un aicina uz fotoizstādi “Elpai vajag telpu” Ventspils Galvenajā bibliotēkā.
Fotokluba četru gadu jubilejas izstādē piedalās seši fotogrāfi: Kristaps Anškens, Agnese Pastare, Gatis Ošenieks, Krists Kūla, Santa Atte un Ilze Ozola.
Ventspils Galvenajā bibliotēkā tā būs aplūkojama līdz 31. oktobrim.
Janas Gruntmanes izstādes laikā pazudušā darba “Elpa” ePOPEjai ir fototurpinājums - to var aplūkot fotogrāfijās, kas tapušas Ventspils apkaimē, kā arī Florencē, Milānā un Londonā.
“Janas mākslas darbs “Elpa” ir tik iedvesmojošs darbs, ka tas ir jāredz plašākai auditorijai. Domāju, ka šī tekstildarba mēnesi ilgusī ceļošana kopā ar “Kaktusa” fotomāksliniekiem ir tikai sākums vēl daudz plašākai izstādes “Elpai vajag telpu” tūrei,” stāsta fotokluba dibinātāja Agnese Pastare.
Viņa atklāj, ka ideja ietvert vienu mākslas darbu citos radās, apmeklējot Janas Gruntmanes izstādi “Elpa” Popē, un kādudien vasaras rītausmā galvenā eksponāta “Elpa” vietā parādījās necila zīmīte, no kā vēlāk atvasināts fotoizstādes nosaukums.
“Mūsu fotoklubam ePOPEja ar darbu “Elpa” ir nebijis fotopiedzīvojums! Nereti mums pašiem aizrāvās elpa no domas, ko esam “sastrādājuši”, kad Janas tekstildarbs ceļoja pa pasauli un tika fotografēts dažādās vietās, saglabājot slepenību. Ceram, ka izstāžu apmeklētāji novērtēs šīs izstādes veikumu un kluba fotogrāfu radītos darbus. Adrenalīna deva un augstā atbildības sajūta šim fotoprojektam piešķīra pavisam citu sajūtu un pieeju,” tā fotokluba vadītājs Krists Kūla raksturo savu kolēģu noskaņojumu.
“Elpa stāsta par dzīvību, dzīvi, eksistenci, jēgu, uzskatiem, pieredzi, realitāti.
Tekstilmāksla - redzei, taustei, dzirdei un tā vēl pamanās paraut aiz emociju aukliņas…” Jana Gruntmane ir gandarīta, ka tekstildarba “Elpa” ePOPEja ir atšķetināta un tās rezultātā tapuši citi mākslas darbi.
“Ir jāļaujas trakulīgajam, lai līdzcilvēki pamostos, sajustu un novērtētu savu un blakus esošo “elpu”. Šī sadarbība atgādina, ka “mākslas elpa” ir lielisks instruments vērtīgai un atmiņā paliekošai sarunai.”
“Elpas ceļš - uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi un tā nepārtraukti! Stellēs pavediens rotaļājas līdzīgi, tāpēc par darba galveno motīvu tika izvēlēts raksts, kura iedvesmas avots ir auduma tehniskais zīmējums - velku un audu diegu krustojumu grafiskais zīmējums melnbaltās rūtiņās,” stāsta tekstilmāksliniece Jana Gruntmane.
“Elpas ceļš nebeidz pārsteigt ar saviem izmēriem, tieši tikpat nebeidzami var būt elpas ceļa raksti. Pirms 20 gadiem tos sauca par rakstiem, šodien - par kodiem. Bet gaišie un tumšie pikseļi jeb rūtis ir tie, kas parāda neizbēgamās paralēles, kuras pavada ikkatra dzīvi visā tā garumā,” stāsta Jana Gruntmane. Viņa uzskata, ka aust var arī stāstus, un sabiedrībā pieņemtie simboli tos brīnišķīgi paspilgtina. “Piemēram, kvadrāts - tas izteic cilvēka orientēšanos telpā jeb dzīves telpas orientāciju. Kvadratūra ievieš sakārtotības principu šķietami haotiskajā pasaulē. Ikdienā sevi un apkārtējos pārsvarā redzam tieši kvadrātiņā, kurā spodrinām mūsu identitātes elpu. Šeit tā dabīgi savijas ar kolektīvo identitāti.
Tas ir milzīgs izaicinājums - nepazaudēt savu autentisko, pirmatnējo elpu šajos tehnoloģiju un industriālajos džungļos.
Elpas pieraksti burtiski vibrē šajā daudzdimensionālajā realitātē. Ir grūti atrast savu kodolu, kad visapkārt visa kā ir tik daudz,” stāsta Jana Gruntmane. Ar šo darbu māksliniece vēlas atgādināt šķietami pašsaprotamo. “Apstāsimies, ieklausīsimies, izanalizēsim, rīkosimies. Ja neizdosies, tad lūgsim palīdzību! Joprojām ticu vērtīgas, cilvēcīgas, gudras komunikācijas lomai sabiedrībā. Tās atbalsts ir tik ļoti nozīmīgs, jo īpaši mirklī, kad neatgriezeniski izgaist kāda īpaša, mums mīļa elpa…”
“Kad radās ideja šai izstādei, nozogot Janas Gruntmanes mākslas darbu un tad ietverot to fotogrāfijās, visi bijām sajūsmā -, jo radās daudz ideju, kā to turpināt, kādas tēmas attīstīt.
Taču brīdī, kad Janas darbs tiešām jau slepus atradās pie mums un mēs bijām spiesti reāli to pārvietot viens pie otra pa dažādām vietām, lai radītu mūsu fotogrāfijas, šķiet, paši bijām sabijušies, ko esam sastrādājuši.
Sevišķi pašā sākumā, kad arī “feisbukā” par “Elpas” darba izgaišanu parādījās liela rezonanse,” stāsta fotogrāfe, viena no fotoizstādes dalībniecēm Ilze Ozola. Janas Gruntmanes “Elpa” ar viņu aizceļoja līdz Londonai, kur tapa viņas darbi “Metropoles elpa”. Ar šo izstādi viņa aicina skatītāju aizdomāties par tik pašsaprotamo, ikdienā pat nepamanāmo elpu un novērtēt tās svarīgumu jebkurā jomā.
“Paldies Janai Gruntmanei par iespēju caur viņas darbu izstāstīt arī mani satraucošo stāstu,” saka fotogrāfe Santa Atte, kura ar savu darbu “Industriālā elpa” vēlas pievērst sabiedrības uzmanību vides piesārņojuma problēmai.
“Diemžēl tie ir apstākļi, ko ne vienmēr ir mūsu spēkos ietekmēt. Vai mēs, baudot skaistos skatus ostu promenādēs, aizdomājamies par gaisa kvalitāti un tās ietekmi uz mūsu veselību, pašsajūtu?” viņa jautā, atklājot, ka fotogrāfijā izmantojusi vairākus simbolus: baltie baloni ir cilvēku dvēseles, bet ogles - cilvēki.
“Visa šī ideja, darba izgaisināšana un fotodarbu radīšana bija izaicinājumu un adrenalīna pilna,” saka fotogrāfe Agnese Pastare.
Viņa savos “Elpas” darbos atspoguļoja sev svarīgas tēmas: pirmatnību, kas ir visa sākums, kurā mēs esam kaili un patiesi; dabu, kas gan sniedz mums spēju elpot, gan elpo pati caur mums; ceļojumus, jo pasaulē ir daudz brīnumu, kas tā vien gaida, kad tos atklāsim, un brīžus, kad aizraujas arī pašas elpa.
“Viss, kas ar mani notiek, ir neapšaubāmi reāli. Droši vien, tāpat arī domā Mario, kas skrien pa pasauli, meklējot monētas, izvairoties no nāves un ēdot sēnes! Viss atkarīgs no kuras vietas skatāmies. Kas būs kalna galā, to zina tikai tie, kas tur ir uzkāpuši. Varbūt virsotne nemaz nav galvenais, varbūt pa ceļam var ieraudzīt ko vērtīgu. Būs tulznas un nogurums, un tās mani padara stiprāku,” tā realitātes un izaicinājuma elpu, piedaloties “Elpas” ePOPEjā, raksturo fotogrāfs Kristaps Anškens.
“Sākot “Elpas” projektu, es sevī izdzīvoju dažādas emociju gammas: pieskāros mieram, degu dzīves skrējienā…
Sajutu nāvi, kāda sava dzīves posma nāvi. Ļāvos riskēt. Neatteicu izaicinājumiem.
Smiekli. Tā varētu turpināt vienā elpas vilcienā, taču pēc elpas nāk izelpa, tad ieelpa… Cikliskums. Visa dzīve ir viens liels cikliskums,” secina fotogrāfs Krists Kūla.
Ventspils fotoklubs “Kaktusss” ir 2019. gada aprīlī izveidota juridiska apvienība - biedrība, kurā apvienojušies astoņi līdzīgi domājoši fotogrāfi, gan tādi, kuri fotografē jau gadiem un ir jomas profesionāļi, gan tādi, kuriem fotogrāfija ir aizraušanās blakus pamatdarbam.
Visus “Kaktusa” biedrus vieno mīlestība uz fotogrāfiju tās dažādajās izpausmēs un neizzūdoša vēlme pilnveidot savas prasmes un dalīties tajās arī ar citiem interesentiem.
