Šogad politikas pasauli satricinājušas divas skaļas šķiršanās: maijā par savu šķiršanos no vīra paziņoja Somijas ekspremjere Sanna Marina, bet augustā kļuva zināms par Kanādas premjera Džastina Trudo šķiršanos. Abos gadījumos šķiršanās noritējusi klusi un mierīgi, bez jebkādām skandalozām detaļām. Bet tā šķīrās ne visas valstu pirmās personas.
Valmieras teātris, uzsākot savu 101. sezonu, nepiedalīsies sacensībā par lielāko, dārgāko, skaļāko vai slavenāko izrādi, bet mēģinās sataustīt laika pulsu, skatītājam radot teātrī pašu vērtīgāko sajūtu – ka izrāde runā tieši ar viņu un par viņu.
To eksistenci cenšas pierādīt pārliecināti “spoku mednieki”, citi pret spokiem izturas ar aizdomām, netic tiem. Taču, neskatoties uz skepsi, spoki joprojām ir liela kultūras sastāvdaļa. Tos rāda gan filmās, gan seriālos, no “Harija Potera” franšīzes līdz “The Sixth Sense.”
Jaunajā 2023./2024. gada sezonā Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) veidos četrus jauniestudējumus – Džuzepes Verdi operu “Dons Karloss” un Gaetāno Doniceti operu “Mīlas dzēriens”, Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletu “Veltīgā uzmanība” un Kārļa Lāča baletu “Džungļu grāmata”.
“Es uzaugu Alūksnē, meža biezoknī, sena pilskalna pakājē, tāpēc man vienmēr tuvas tēmas bijušas daba, ekoloģija un vēsture. Iepriekšējos darbos vairāk pētīju tehnoloģiju un cilvēku mijiedarbību, bet šoreiz esmu atgriezusies pie dabas un mītiskās pasaules uztveres,” saka video māksliniece Zane Zelmene.
No 26. augusta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas kupola zālē tiks atklāta amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera darbu izstāde “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem”.
“Jaunajam Rīgas teātrim nav plāna tuvāko piecu gadu laikā kļūt par Eiropas vai pasaules labāko teātri. Mums nav šādas provinciālas tieksmes. Mēs to “izslimojām” jau pirms apmēram 15 gadiem, kad tiešām arī kļuvām par Eiropas teātri. Mūsu vienīgā ambīcija ir spēlēt teātri savam, Latvijas, skatītājam,” uzsākot jauno teātra sezonu, saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
“Dzīve, lai cik sarežģītiem scenārijiem mums katram rakstīta, ir kā šampanietis – dzirkstoša, neaizmirstama un unikāla!” saka tautā mīlētā dziedātāja Marija Naumova.
“Neviens būtisks māksliniecisks lēmums Dailes teātrī netiek pieņemts bez Žagara, un neviens būtisks finansiāls lēmums netiek pieņemts bez Kairiša. Un mums šī sinerģija strādā ļoti labi,” saka Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Septembrī Londonas galerijā Tate Britain atklās izstādi, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. Britu māksliniece Sāra Lūkasa ir epatāžas meistare. Viņas fotogrāfijas, instalācijas un metaforiskās skulptūras, kas veidotas no visnegaidītākajiem materiāliem, skatītājos raisa daudz emociju — no neveiklības sajūtas līdz dedzinošam kaunam un šokam.
Jevgeņijs Vintūrs-Irverstags ir jauns vārds Latvijas koncertbiznesā. Pirmo reizi viņš sevi pieteica pagājušā gada augustā, kad Jūrmalā sarīkoja franču dziedātājas Natālijas Desejas uzstāšanos. Pēc tam viņš uz Latviju atveda kanādiešu pianistu Janu Lisecki, Krievijā aizliegto pianisti Poļinu Osetinsku un pasaulslaveno operdīvu no ASV Džoisu Didonato. Jauno sezonu viņš sāk ar Renātes Ļitvinovas viesizrādēm.
Liepājas teātris savā 117. sezonā galveno akcentu liks uz latviešu oriģināldramaturģiju, iestudējot gan jau zināmas, gan īpaši Liepājas teātrim rakstītas lugas. Kopumā gaidāmi deviņi jauniestudējumi, no kuriem seši lielajā zālē un trīs – Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars”.
“Vienmēr kaut kas sākas un kaut kas beidzas, bet, kamēr vien cilvēks ir dzīvs, nekas nebeidzas,” saka pasaulslavenā operas dīva, unikālā soprāna īpašniece, prestižā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti” iniciatore, iedvesmotāja un žūrijas priekšsēdētāja un mūzikas festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” mūza un patronese Inese Galante.
No 30. augusta līdz 9. septembrim Rīgā notiks 19. Starptautiskais laikmetīgā teātra festivāls Homo Novus. Šogad tas ir veltīts viesmīlībai un kolektīvai rīcībai — darbam, ko varam paveikt tikai kopā ar pārējiem. Programmā iekļautas izrādes no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Dienvidkorejas un citām valstīm. Visām šīm izrādēm kopīgs ir tikai viens — tās pārsniedz tradicionālo teātra formu robežas un izvirza drosmīgus, reizēm šokējoši atklātus jautājumus.
