“Pilsoniskas iniciatīvas vadīti, mēs savācām skatītāju parakstus, ka ir nepieciešams atbalsts Operetes teātra trupas attīstībai un darbības nodrošināšanai, Saeima akceptēja šo pilsonisko iniciatīvu un Saeimas Kultūras komisija piešķīra naudu – divsimt tūkstošus. Ir pagājuši četri gadi un Operetes teātris no šī finansējuma nav saņēmis ne centa!” sarūgtināta ir Operetes teātra valdes priekšsēdētāja un radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Dot iespēju pavērt jaunus radošus apvāršņus muzikālajam teātrim Latvijā - ar šādu ideju, pateicoties Kultūras ministrijas iniciatīvai, 2020. gadā tika izveidota jauna Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai”.
“Esmu gandarīts, ka šis konkurss sniegs iespēju nevalstiskajam sektoram plānot un savlaicīgi veidot izrādes, kā arī dos iespēju kvalitatīvai attīstībai,” tolaik akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Mērķprogramma izveidota ar mērķi sekmēt profesionālu muzikālā teātra iestudējumu radīšanu nevalstiskajā sektorā, finansējot projektus, kas paredz jaunradīta vai esoša muzikālā un dramaturģiskā materiāla iestudēšanu un izrādīšanu dzīvajā izpildījumā, prioritāri atbalstot: jaunradīta muzikālā materiāla iestudēšanu un liela formāta muzikālā teātra iestudējumus.
2020.gada mērķprogrammas konkursā sadalāmais finansējums bija 200 000 EUR, 2022.gadā - 200 000 EUR, 2023. gadā - 179 000 EUR.
2020.gadā konkursā tika iesniegti vairāk nekā 20 projekti, atbalsts piešķirts septiņiem projektiem, 2022.gada konkurss vainagojās ar atbalstu pieciem jauniem iestudējumiem. Tikko ir noslēdzies mērķprogrammas trešais konkurss (2023), kurā arī atbalstu ir guvuši pieci projekti.
Un jau trešo reizi pēc kārtas, kopš muzikālā teātra žanra attīstībai tiek sadalīti teju 200 000 EUR, Operetes teātrim nav piešķirts ne cents.
“Šajos konkursos esam iesnieguši gan opereti, gan operu, gan šogad iesniedzām mūziklu, bet neko neesam dabūjuši! Mums šogad bija profesionāli nevainojami uzrakstīts projekts - Latvijā pirmais multimediālais ”jukebox” mūzikls “Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās” ar Raimonda Paula mūziku Matīsa Žilinska aranžijās un Daces Micānes-Zālītes libretu, Inetas Sipunovas multimedijiem un scenogrāfiju, Ievas Kemleres horeogrāfiju, Antras Hannas Elertas kostīmiem, ar Dināru Rudāni un Daini Skuteli galvenajās lomās, ar daudziem lieliskiem dziedātājiem un dejotājiem, režisors Mārtiņš Kagainis. Biju pārliecināta, ka mēs izturēsim šo konkursu, jo projekts bija labi izstrādāts, pat nepieļāvu domu, ka mums varētu netikt piešķirts finansējums…” uzzinājusi šā gada mērķprogrammas “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” rezultātus, Operetes teātra valdes priekšsēdētāja un radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska bija sāpināta līdz sirds dziļumiem.
“Projekts ir uzrakstīts profesionāli nevainojami, to atzīst arī paši eksperti, bet “Mežrozītei” esot "iespējams komercpotenciāls". Vai tas ir slikti? Tātad - tāpēc, ka cilvēkiem mūzikls varētu patikt un “pārāk daudzi” nāktu to skatīties, sagatavošanai un trupas attīstībai nauda nav vajadzīga... Bet - mēs to sagatavosim, un tā būs ļoti skaista kostīmu izrāde ar brīnišķīgu mūziku un dzīvespriecīgu garu!” saka Agija Ozoliņa-Kozlovska.
“Tā bija un joprojām ir mana cīņa, ka muzikālā teātra žanra profesionālai attīstībai Latvijā ir vajadzīgs atbalsts! Paralēli tam mežonīgajam darbam, kāds jāiegulda, lai varētu tapt lielformāta muzikāla izrāde ar pilnu simfonisko orķestri un, kas svarīgi - regulāri tikt izrādīta visā Latvijā -, mēs vēl tikāmies un runājām ar cilvēkiem, nežēlojām savu laiku un enerģiju, lai savāktu parakstus… Tūkstošiem cilvēku parakstījās par Operetes teātri, ticot, ka valsts viņus uzklausīs un atjaunos reiz zaudēto un tik ļoti gaidīto Operetes teātri.
Saeima un Saeimas Kultūras komisija piešķīra naudu, bet nauda tiek sadalīta… iespējams, starp ekspertu komisijas draugiem,” Agija Ozoliņa-Kozlovska izsaka minējumu, piebilstot, ka citādāk to nevar izskaidrot. Jo, ja cītīgi papēta rezultātus, viss kļūst skaidrs.
Operetes teātra valdes priekšsēdētāja un radošā direktore stāsta, kāpēc 2022. gadā Operetes teātris VKKF mērķprogrammā “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” neiesniedza nevienu projektu.
“Bija sagatavots un detalizēti izstrādāts projekts, sagatavotas kolosālas idejas: kostīmu, video un scenogrāfijas skices, iztulkots librets, pasūtītas, apmaksātas notis orķestrim Aleksandra Barajeva un Dmitrija Sarvina mūziklam “Minhauzens”. Viņi abi ir jauni, talantīgi, bet Maskavā dzīvojoši mākslinieki... Visi bija satraukušies par karu un politiski pareizu mūsu un Latvijas nostāju pret to. Viss risinājās ļoti strauji, bija jāpieņem lēmums un jānospiež poga - “iesniegt”.
Bet diriģents uzstāja, ka jāsazinās ar Ārlietu ministriju un jāsaņem atļauja, lai pārliecinātos, ka mēs vispār drīkstam to iestudēt.
Sazinājos. Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību departaments atbildēja, ka ”ministrija aicina rūpīgi izvērtēt iespējamos sankciju un sabiedriskās reputācijas riskus”."
Agija Ozoliņa-Kozlovska uzsver, ka projekta sagatavošana prasa nopietnu laiku. Atbildi viņa saņēma 2022. gada 24. maijā, kad vairs nebija iespējams izstrādāt jaunu/citu projektu.
“Desmit gadus no savas dzīves esmu veltījusi šai cīņai par maniem kolēģiem, par Operetes teātra attīstību, mani bērni pa šo laiku ir izauguši... Daudzi jaunie vokālisti pie mums apguvuši skatuves pieredzi - publika viņus nezināja, bet es saskatīju viņos talantu un potenciālu, devu iespēju būt uz skatuves un šodien viņi dzied arī Operā! Un ne tikai Latvijā. Mūsu radošajā pūrā ir četri operešu iestudējumi (“Klīvija”, “Jautrā atraitne”, “Balle Savojā” un “Silva”), mums ir multimediāla monoopera “Cilvēka balss. Telefons”, ko savukārt tiku sniegusi VKKF regulārajos konkursos, bet finansējumu nedabūjām, toties saņēmām “Lielo Mūzikas balvu 2021”! Mums ir izrādes bērniem “Paukojam un šmaukojam”, “Karlsons” un virtuālās realitātes 3D izrāde “Operetes radošā laboratorija”, pirmā latviešu oriģināloperetes “Trīs zvaigznes. Zigfrīds” ekranizētā versija, kas saņēmusi “Kilograms kultūras” nomināciju kategorijā “Pārsteigums”, daudz un dažādas koncertprogrammas, Jaungada koncerti un starptautisks projekts ar Mūzikas akadēmiju un jau pieci Starptautiski Operetes festivāli Ikšķilē, kuros piedalījušies profesionāli mūziķi no 13 valstīm. Jo mūsu prioritāte ir kvalitāte un profesionālā attīstība. Jā, tas ir desmit gadu darbs, kurā regulāri iesaistītas lielas, vairāk nekā 100 cilvēku radošās komandas.
Un šis ir spļāviens ģīmī visiem tiem tūkstošiem mūsu atbalstītāju, kuri parakstījās par Operetes teātra attīstību un nākotni. Tieši tā to arī uztveru,” saka Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Par Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursa rezultātiem Operetes teātra valdes priekšsēdētāja saņēma šādu atbildi: “Jūsu iesniegto projektu konkursa kārtībā izvērtēja Mērķprogrammas ekspertu komisija atbilstoši VKKF darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem (Valsts kultūrkapitāla fonda likumam un Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumiem “Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums”), kā arī Mērķprogrammas projektu konkursa nolikumam, ņemot vērā Mērķprogrammas konkursa nolikumā noteiktos vērtēšanas kritērijus un atzina, ka projekts ir mazāk aktuāls iesniegto projektu kontekstā (nolikuma punkts 6.1.2.).
Informējam, ka VKKF padome, ņemot vērā ekspertu komisijas atzinumu, 26.10. 2023. sēdē projekta īstenošanai diemžēl finansējumu nepiešķīra”.
“Skaidrs, ka kultūras projektus nevar kā aptiekā uzlikt uz svariem un izmērīt. Vienam labāk patīk viens, otram - kaut kas cits. Viss ir interpretējams. Bet tā ir viena no trijām standarta atbildēm tiem, kam finansējumu nepiešķir. Es, protams, priecājos par kolēģiem - producentiem, kuriem mana darbība ir palīdzējusi dabūt finansējumu, man jau nav žēl, ka vēl kāds dabū, bet es gribētu dzirdēt padziļinātu analīzi, kā projekti atbilstoši nolikuma 5. un 6. punkta kritērijiem ir izvērtēti - kas tad šodien ir aktuāls, kādi tad ir tie “modernie strāvojumi”?… Lai ir skaidrs, kur ir mūsu “problēma”.
Opera, operete - nav labi, mūzikls - atkal nav labi… Kas tad mums ir jādara?!
Tad žanra klasika vai jaunrade, jaunatklājumi?! Un vai "muzikālā teātra žanra attīstībai" nenozīmē arī žanriski un stilistiski daudzveidīga repertuāra attīstību (!) kontekstā, ilgtermiņā?" Agija Ozoliņa-Kozlovska ir neizpratnē, vienlaikus aizdomājoties, kā to var pierādīt, kas ir aktuāls un kas - nav?!
Protams, viņa bažījas, ka tagad, skaļi par to runājot, Operetes teātris šajā programmā neko nedabūs arī turpmāk. Un tomēr viņa vairs nespēj klusēt.
“Es negribu nesaskaņas vai asumus, bet es jūtu atbildību pret saviem talantīgajiem kolēģiem - mūziķiem, dziedātājiem, dejotājiem, visiem, ar kuriem esam kopā jau desmit gadu, pret šiem tūkstošiem Operetes teātra skatītāju, kuri parakstījās, ka Operetes teātrim ir jābūt un jāattīstās, jo naudu jau piešķīra, bet - naudas nav!” saka Operetes teātra valdes priekšsēdētāja.
Viņa atminas, ka jau tolaik, kad Saeima akceptēja šo publisko iniciatīvu un piešķīra naudu, Maestro Raimonds Pauls skeptiski noteicis, ka viņš gribot redzēt, vai tiešām līdz Operetes teātrim tā nauda nonāks …
“Gan jau arī viņš ir piedzīvojis, ka solījumi netiek pildīti. Gan jau zina, kā tas parasti notiek, kad nauda reāli tiek dalīta…"
Satikusi Maestro un pavēstījusi, ka VKKF nav piešķīris finansējumu “Mežrozītei” ar viņa mūziku, Maestro vien noteicis: “Nu, jā, mans vārds tur nepatīk…”
Operetes teātra valdes priekšsēdētāja uzskata, ka ir svarīgi profesionāli sakārtot mērķprogrammas “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” nolikumu, lai tas atbilstu tās idejai - atbalstīt liela formāta muzikālā teātra iestudējumus.
“Šobrīd nolikums neatbilst mērķim, kāpēc šāda mērķprogramma tika radīta. To redzam pēc rezultātiem. Kāpēc tajā var pieteikt arī projektus, kuros piedalās 2-7 cilvēki un kas tiek izrādīti mazās zālēs, kur ir labi, ja 50 skatītāju?!
Liela formāta muzikālā teātra iestudējumi ir opera, operete, mūzikls, un nozīme ir gan vokālistu, gan mūziķu skaitliskajam sastāvam, kā arī mākslinieciskajiem uzdevumiem, kas tiek realizēti, gan profesionālajiem sasniegumiem un ilgtermiņa repertuāra kontekstam,” saka Agija Ozoliņa-Kozlovska, piebilstot, ka programma nav domāta arī sociālu vai vides problēmu risināšanai, kas pašas par sevi varbūt nav mazsvarīgas.
Viņa nezina, kas vēl pretendējuši uz šīs konkrētās mērķprogrammas atbalstu, tomēr, izņemot Operetes teātri, neviena neatkarīgā producentu organizācija desmit gadu garumā tik plaši un regulāri neiestudē un repertuārā neiekļauj (atkārtotai izrādīšanai) lielas formas muzikālā teātra darbus ar simfonisko orķestri. Operetes teātris to spējis nodrošināt arī bez šīs VKKF programmas.
“Protams, uz Latvijas Mūzikas akadēmijas bāzes, ir operstudija “Figaro” un Rīgas Senās Mūzikas centrs. Mūziklu žanru attīsta arī Annija Putniņa, jā. Katrs savā žanrā, un tas viss ir jauki.
Bet - tagad sarosījušies arī daudzi sīki mākslinieciskie sastāvi, jo var taču dabūt naudu... Bet vai tāpēc tika radīta šī mērķprogramma? Vai tāpēc cilvēki parakstījās?!” jautā Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Vienlaikus viņa pauž cerību, ka šāda mērķprogramma ar subsīdiju muzikālā teātra žanra attīstībai tiks saglabāta arī citu kultūras ministru laikā.
Pēc nesenā pagātnē piedzīvotajiem kovida pandēmijas ierobežojumiem Agija ir laimīga, ka tagad vispār ir iespēja strādāt un satikties ar skatītājiem.
“Tas ir milzīgs apjoms, ko mēs, būdams projektu teātris, kas strādā kā repertuāra teātris, esam pacēluši. Mums nav sava nama, un tā ir vesela epopeja, kā to visu nodrošināt - kaut vai tikai dekorāciju un kostīmu loģistika un montāža… Man jau sen ieteica veidot tikai koncertuzvedumus, kas ir daudz vienkāršāk, bet - vai nu es taisu uz 100%, vai netaisu nemaz. Mākslinieciskie uzstādījumi mums ir kā valsts operā, bet apstākļi - kā kara laikā…” stāsta Operetes teātra valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka Kijivas Nacionālais Akadēmiskais Operetes teātris, starp citu, arī laikā, kad plosās karš, strādā ar pārpildītām zālēm -, jo cilvēkiem ir vajadzīga pozitīva kultūra.
“Jā, katrs iestudējums, izņemot monooperu, kas saņēma “Lielo Mūzikas balvu 2021”, pa diviem, trim tūkstošiem ir saņēmis citos VKKF konkursos, un arī nupat (ar trešo piegājienu!) esam saņēmuši VKKF regulārā konkursa atbalstu Artura Maskata operas “Valentīna” iestudējumam. Bet kas ir pāris tūkstoši, ja tāme ir simt tūkstoši?!
Un tā es strādāju jau desmit gadu - ļoti ekonomiski, bet ar lielu radošo potenciālu un izdomu, “apgrozot” katru centu, pirms to izdodu.
Un man ir izcili kolēģi un brīnišķīgi draugi un atbalstītāji! Tas ir pārcilvēcisks darbs, ko esmu ieguldījusi, bet Dievs vienmēr palīdz piecelties un no jauna dod spēku, iespējas un brīnišķīgus sadarbības partnerus, kas palīdz realizēt projektus. Viņiem visiem milzīgs paldies!”
Operetes teātra skatītājiem par prieku Operetes teātra desmitajā jubilejas sezonā top Latvijā pirmais multimediālais “jukebox” mūzikls “Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās”. Pirmizrāde - 20. decembrī plkst. 19.00 Rīgā, VEF Kultūras pilī.
Mūzikla pamatā ir dramaturģes Daces Micānes-Zālītes jaunradīts librets, kura vēstījumu organiski bagātina Maestro Raimonda Paula skaistāko dziesmu melodijas ar dzejnieku Jāņa Petera, Alfrēda Krūkļa, Leona Brieža, Dagnijas Dreikas un Dainas Avotiņas vārdiem, kuras klausītāji mīl un labi pazīst.
Melodijas krāšņā Brodvejas džeza stilistikā aranžējis jaunais, talantīgais džeza pianists, improvizators, komponists Matīss Žilinskis, kurš pats arī būs uz skatuves pie klavierēm instrumentālā ansambļa sastāvā. Iestudējumu veido vairāk nekā 50 dažādu jomu profesionāļu, un šī iestudējuma patroni ir Robins un Ieva Hulli (Hull) no Šveices.
“Raimonds Pauls ir Latvijas vispopulārākais un pazīstamākais latviešu komponists. Viņš ir dzīva leģenda, kura mūzika skan ne tikai Rīgā, bet arī cilvēku sirdīs no Almati līdz Tallinai un no Varšavas līdz Sanktpēterburgai. Viņa melodijas ģeopolitiskā neprāta laikmetā atgādina, ka cilvēcei ir kopīgas saknes un ka kultūra būvē saprašanās tiltus tur, kur tos nodedzina politika,” uzsver Robins Hulls.
Jāpiebilst, ka “jukebox” mūzikla analogs ir, piemēram, populārais mūzikls “Mamma Mia!”.
Mūzikls “Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās” būs skatāms: 14. februārī plkst. 19.00 Alūksnes novada Kultūras centrā, 16. februārī plkst. 19.00 Valkas pilsētas Kultūras namā, 3. martā plkst. 17.00 Jelgavas Kultūras namā, 8. martā plkst. 19.00 Latgales vēstniecībā GORS, 26. martā plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī, 6. aprīlī plkst. 19.00 Aizkraukles kultūras centrā, 19. aprīlī plkst. 19.00 Koncertzālē “Cēsis” un 21. aprīlī plkst.19.00 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”.
Finansētie mērķprogrammu projektu konkursi “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai”
2020.gads:
Mērķprogrammas ekspertu komisijas priekšsēdētājs Orests Silabriedis
Kopā piešķirts - 200 000 EUR
2022.gads:
Mērķprogrammas ekspertu komisijas priekšsēdētājs Orests Silabriedis
Kopā piešķirts - 200 000 EUR
2023.gads:
Mērķprogrammas ekspertu komisija - Ilona Breģe, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Orests Silabriedis, Sandis Voldiņš, Elīna Kalnakārkle, Zane Kreicberga un Andra Rutkēviča.
Kopā piešķirts - 179 000 EUR
VKKF KOMENTĀRS
Orests SILABRIEDIS, mērķprogrammas “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” ekspertu komisijas vadītājs:
VKKF mērķprogrammā “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” līdz šim notikuši trīs konkursi. Pirmajā konkursā (2020) Operetes teātra projekti netika atbalstīti, jo konkurencē šo projektu saturs izrādījās mazāk kvalitatīvi izstrādāts.
Otrajā konkursā (2022) Operetes teātris neiesniedza nevienu projektu.
Trešajā konkursā (2023) iesniegtais projekts, kas bija izstrādāts atzīstamā kvalitātē, starp konkursā iesniegtajiem 15 projektiem neizturēja konkurenci mākslinieciskā un idejiskā ziņā, tajā nebija nepieciešamās jaunrades vai jaunatklājuma komponentes, un projekta īstenojuma galarezultātam, pēc ekspertu domām, piemita komerciāls potenciāls.
Ekspertu komisijas dalībnieki novērtē Agijas Ozoliņas-Kozlovskas ieguldījumu operetes atdzīvināšanā.
Taču konkurss ir konkurss, tajā ir savi noteikumi un, protams, arī finanšu ierobežojumi, kuri neatļāva atbalstīt kopumā 10 no iesniegtajiem projektiem. Iespējams, ka ar žanra klasikas projektiem Operetes teātrim turpmākajos konkursos būs lielākas izredzes tikt pie finansējuma.
