Par to, kāpēc ir apstājusies Rīgas ielu asfalta seguma remontēšana, par azartspēļu zāļu drīzo galu, par krievu valodu sabiedriskajos medijos un Stambulas konvenciju “Neatkarīgās” intervija ar partijas "Progresīvie" Rīgas domes frakcijas vadītāju.
Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (“Jaunā vienotība”(JV)) nesen intervijā “Neatkarīgajai” izteicās, ka Rīgas ielu remonti ir apstājušies un ielas netiks labotas arī nākamajā pavasarī. Kas notiek? Kāpēc?
Olafs Pulks, tāpat arī pašreizējais galvaspilsētas mērs Vilnis Ķirsis un citi bija agrāk pieraduši strādāt opozīcijā, kad pie varas bija Nils Ušakovs. No opozīcijas komfortablās tribīnes ir ērti kritizēt. Taču, kad politiķi nonāk pie varas, ir nepieciešams rīkoties. Manuprāt, viņi ir iestiguši šajā kritizētāju lomā un viņiem nesekmējas ar atbildības uzņemšanos. Viņi turpina meklēt un vainot citus tagad jau pie pašu neizdarībām.
Ir skaidrs, ka Rīgā viens no ietekmīgākajiem departamentiem ir Rīgas do-mes Satiksmes departaments. Kas tik nav vadījis to, un kādi tik skandāli nav bijuši agrākos laikos. Tāpat arī pašlaik tas ir nekontrolēts, necaurspīdīgs organisms. Man ir sajūta, ka tās vecās, iestaigātās takas, kas bija Ušakova laikā, nav vis likvidētas, bet gan “dabūtas savā pusē”. Iepriekš šīs ta-kas tika kritizētas, bet pašlaik politiķi klusē.
Mēs jau pirms trijiem gadiem politiski vienojāmies, ka šajā departamentā nav iespējami kosmētiski uzlabojumi un ir nepieciešama pilnīga reorganizācija. Tika nolemts reorganizēt Satiksmes departamentu. Taču tagad - pirms mēneša tika nolemts atlikt reorganizāciju līdz 2025. gadam. Tika nomainīts tikai departamenta nosaukums uz Rīgas valstspilsētas pašvaldī-bas Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Taču pašā departamentā pār-maiņas nekādas.
Nākot pie varas pēc vēlēšanām, mēs kopā ar Mārtiņu Staķi un Vilni Ķirsi skatījāmies dokumentus un redzējām, ka Rīgas ceļu remonti un būves ir sadārdzinātas, skatījāmies Ušakova un Andra Amerika līgumus un darbības, kur par uzturēšanas naudu tika remontēti garie posmi. Jau tolaik kopā ar Staķi domājām, vai nevar kaut kādā veidā lauzt neizdevīgos līgumus, kas no pilsētas budžeta prasa aizvien vairāk un vairāk naudas, kamēr Rīgas ceļi paliek aizvien sliktāki.
Ķirsis, kurš bija atbildīgais vicemērs par satiksmes jautājumiem, mums teica, ka nav iespējams līgumu lauzt, lai gan pēc tam izrādījās, ka pastāv paralēls līgums, kas ir izdevīgāks un ļauj darbus veikt par mazāku cenu. Taču šis līgums netika iedarbināts. Pēc tam šīs līgums nāca gaismā. Taču Pulks un Ķirsis ir nolēmuši nostāties neizdevīgā un sadārdzinātā līguma pusē.
Esmu uzņēmējs jau vairāk nekā 20 gadus. Es kā privāts uzņēmējs nekad nevarētu iedomāties, ka varētu strādāt savā privātajā saimniecībā tā, kā Pulks ar Ķirsi to dara ar publisko, ar iedzīvotāju naudu - nerūpējoties par stingru darbu uzskaiti, nepaskatoties dokumentāciju ar būvniekiem, nepār-baudot, cik lielas ir izmaksas un kādi darbi ir veikti. Privātā uzņēmumā vīzē pavadzīmes, pieņemot reāli izdarītos darbus, un tā ir saprotama interese, taču pašvaldībā uzņēmējs izraksta rēķinu un dome to apmaksā, nepārbaudot, cik tonnas asfalta ir izlietotas darbu veikšanā.
Kas pašlaik notiek? Vai līgums ir lauzts, tiks lauzts? Kāpēc ir apstāju-šies ielu remonti?
Mēs zinām, ka līgums ilgstoši ir noslēgts ar uzņēmumu, kam ir ļoti apšau-bāma reputācija - ar uzņēmumu “Ceļu pārvalde”. Šis uzņēmums jau ilg-stoši ir konfliktējis ar valsti. Konkurences padomei ir norādījusi, ka šis uz-ņēmums ir ceļu būvniecības kartelī. Valsts ieņēmumu dienestam šis uzņēmums ir parādā vairāk nekā miljonu eiro nodokļu naudas. Nav izprotams, kāpēc Pulkam un Ķirsim ir bijis tik svarīgi sadarboties tieši ar šo uzņēmu-mu.
Tagad šim uzņēmumam ir uzsākts maksātnespējas process, un tā ir patiesā atbilde uz jautājumu, kāpēc pašlaik Rīgā netiek remontēti ceļi.
Līgums bija noslēgts uz vairākiem gadiem, un pret to ilgstoši ir bijusi liela pašvaldības labvēlība, tas ir ilgstoši stutēts, taču tagad tā čaula ir plīsusi un nav vairs kas darbus veic.
Taču Rīgas ielās ir tik briesmīgas bedres, kādu nav Baltkrievijā, Krievijā, Kazahstānā, Serbijā vai Bulgārijā. Un pavasarī nekas netikšot labots. Ko Rīgas dome darīs? Vai ir kāds plāns?
Asfalta klāšana nav nekāda sarežģītā zinātne. Ir iespējams sadarboties ar vairākiem uzņēmumiem, nevis “uzsēsties uz vienas adatas” un darbus pa-sūtīt tikai vienai “Ceļu pārvaldei”. Rīga bija ilgstoši, apzināti sasaistīta ar vienu uzņēmumu.
Mēs esam par to, lai pašvaldībai tiek atsvabinātas rokas, lai dome var iz-mantot vairāku uzņēmēju pakalpojumus. Vispārējā vienošanās, cik zinu, bija pieteikušies seši vai septiņi uzņēmumi, kuri bija gatavi, taču Olafs ar Vilni bija par to, ka jāturpina attiecības ar šo vienu, visai dīvaino uzņēmu-mu.
Esmu pārliecināts, ka, strādājot ar vairākiem uzņēmumiem, būtu iespēja gan ekonomēt naudu, gan darbi tiktu paveikti ātrāk, kvalitatīvāk. Mēs esam aprēķinājuši, ka ietaupījums varētu būt pat 40%.
Mēs pašlaik esam nonākuši opozīcijā, taču esmu pārliecināts, ka sistēma ar asfalta klāšanu Rīgā ir jāmaina.
Nevar noliegt arī labos darbus, kurus “Jaunā vienotība” ir veikusi sadarbī-bā ar Krišjāņa Kariņa valdību - Brasas tilts, Austrumu maģistrāles pārvads. Šie objekti ir vērtējami vairāk ar plusa zīmi, nevis ar mīnusu. Man šķiet, ka šādi lieli infrastruktūras objekti ir nepieciešami.
Nākotnē gan būs vēl jāsaskaras ar problēmām - Rīgas iedzīvotāju skaits iet mazumā. Tātad uz katru pilsētas kvadrātmetru paliek mazāk nodokļu mak-sātāju.
Ja mēs būvējam jaunus, lielus objektus, tad kvadrātmetru daudzums, kas jāuztur nodokļu maksātājiem, kļūst vēl lielāks.
Lielās Eiropas pilsētas sašaurina autobrauktuvju skaitu, lai salabotu to in-frastruktūru, kas jau ir uzcelta. Bet Rīga ir veikla uz jaunu būvju celšanu. Manuprāt, Rīgā prioritātei jābūt kritiski svarīgo un nolaisto objektu sakār-tošanai - jāsaremontē, piemēram, Vanšu, Zemitāna, Gaisa tilts un tikai tad jādomā par Dienvidu tilta ceturto kārtu.
Tā ir tāda kaite, ka ienāk Eiropas nauda un latviešiem gribas būvēt jaunas ēkas, taču netiek renovētas tās ēkas, kas ir pamestas.
Lai gan ir arī labi piemēri, kurus vajadzētu turpināt. Viens no tādiem ir Rī-gas Kongresu nams, kas ir degradēta būve. Ir sperts pareizs solis, ka tiks investēts koncertzālē un Rīga atrisinās uzreiz divas problēmas - nepiecie-šamo jauno nacionālo koncertzāli un degradēto padomju laika mantojumu Kongresu namu, kas tiks būtiski pārbūvēts.
Rīgā visādās vietās - uz ielu stūriem, “guļamrajonos” - atrodas “spēļu elles”. To ir redzami mazāk, tomēr joprojām spēļu zāles ir. Cik ilgi vēl?
Pirmais, kas “Progresīvajiem” kopīgi ar citiem valstiskajiem spēkiem iz-devās, ir tas, ka gāzām Nilu Ušakovu. Tā rezultātā Rīgas ārpolitiskais kurss ir mainījies. Mārtiņš Staķis kā Rīgas mērs veidoja ciešākas saites ar Urzulu fon der Leienu, daudziem Rietumeiropas galvaspilsētu mēriem, ne-vis ar Maskavas mēru atklājot “Rižskijus dvorikus”.
Trīs gadu laikā mēs centāmies pilsētā izskaust korupciju un veidot labi pārvaldītu pilsētu. Esam cīnījušies ar trim karteļiem - ar būvniecības, azartspēļu un ceļu būves karteli. Mums ir izdevies diezgan sekmīgi apkarot
pirmos divus, bet ar trešo nav izdevies - domes koalīcija tāpēc krita, jo tās intereses tur diemžēl izrādījās pārāk lielas.
Azartspēļu stāsts bija smags - smaga bija tā cīņa...
Kāpēc bija - vēl jau azartspēles ir?
Es tomēr uzskatu, ka jālieto vārds “bija”.
Zinām, ka Mārtiņš Staķis pat izstājās no partiju apvienības “Latvijas attīs-tībai/Par!”, jo toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, kurš ir no šā paša politiskā spēka, iestājās par azartspēļu biznesa interesēm.
Taču tagad Rīgā ir pieņemts pilsētas teritoriālais plānojums, kur ir skaidri pateikts, ka Rīgā azartspēļu zāles var būt tikai ekskluzīvās četru un piecu zvaigžņu viesnīcās un citur nedrīkst būt.
Pašlaik mēs jau redzam, ka spēļu zāles vēsturiskajā centrā taisās ciet cita pēc citas. Pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums, ka netiks atjaunotas li-cences, kas ir spēkā piecus gadus, tiem azartspēļu organizētājiem, kam spēļu zāles arī Rīgas apkaimēs.
Ir rezultāti, un tie ir acīmredzami - azartspēles visu laiku “klapējas ciet”. Pat arī leģendārā zāle Stacijas laukumā šoruden ir beigusi pastāvēšanu.
Tāpat visās komerciāli labajās biznesa vietās uz ielu stūriem, kur bija iepe-rinājušās azartspēles, tagad redzams, ka spēļu zāles ir aizvērušās vai veras ciet.
Varbūt šīs spēļu zāles vairs nav rentablas?
Ir gan vēl joprojām rentablas. Viens ļaunums, ko tās nodara, ir sociālais posts, bet vēl ir arī tas, ka šīs zāles degradē pilsētvidi. Līdz šim visas labākās biznesa vietas (ielu stūrus) bija aizņēmušas azartspēļu vietas, un šie azartspēļu biznesmeņi vienkārši pārsolīja citus uzņēmējus, lai ieņemtu šīs vietas. Azartspēles bija tās, kas izstūma mazās beķerejas, mazos veikaliņus, mazās kafejnīcas, kas citās Eiropas pilsētās ir pierasta lieta un kuras atrodas ielu stūros. Azartspēles bija tas faktors, kas degradēja vidi, un Rīgai bija jāizskatās kā “nobružātai Lasvegasai”.
Ja nemaldos, vēl pagājušajā gadā azartspēļu vietu Rīgā bija ap 120, bet ta-gad to jau ir ap 90. Ar katru mēnesi, ar katru dienu tās samazinās un paliks tikai ekskluzīvās viesnīcās.
Vecrīgā restorānos cenas ir milzīgas - vakariņas maksā vairāk nekā Londonas centrā. Kā tā var būt, ka cenas ir tādas, bet Latvijas iedzīvotājiem algas ir nekādas? Un arī tūristi par šīm cenām šausminās.
Es ļoti ceru, ka valdībā turpināsies diskusijas un tiks pieņemts lēmums ēdināšanas biznesam samazināt pievienotās vērtības nodokli.
Ko Rīga te var darīt?
Viena lieta, ko Rīga ir izdarījusi un turpina darīt, ir rīkot vairāk kultūras, izklaides, sporta pasākumu, lai ēdināšanas biznesu padarītu rentablāku, piesaistot pilsētai tūristu skaitu. Piemēram, “Positivus” festivāls ir piesais-tījis desmitiem tūkstošu vietējo, Baltijas un citu valstu skatītāju.
Mārtiņa Staķa laikā bija divi pasaules čempionāti hokejā. Rīga tika kritizēta, ka iegulda tajos pārāk daudz naudas. Nupat bija pasaules čempionāts skriešanā un daudzi tūkstoši piesaistītu tūristu no visas pasaules. Tā ir ie-spēja mazajiem uzņēmējiem atdzimt. Pēc šādiem pasākumiem var aplēst, ka katrs eiro, ko pašvaldība tajos iegulda, atnes apmēram četrus eiro iegu-vuma. To jūt kafejnīcas, restorāni un viesnīcas. Ja būs daudz pasākumu un daudz tūristu, arī cenas varēs laist zemākas, jo nozares apgrozījums celsies. Tas ir, ko pašvaldība var darīt un dara, jo mēs nevaram celt vai samazināt nodokļus uzņēmējiem.
Latvija 2027. gadā uzņems U-17 Eiropas futbola čempionāta finālturnīru, taču šai ziņai ir blakne - UEFA pieņēmusi lēmumu, ka U-17 futbola sacensībās jāļauj piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas sportis-tiem. Vai šis čempionāts varēs vispār notikt?
Ir skaidrs, ka Krieviju ir maksimāli jāizolē un nekādos futbola čempionā-tos tai nedrīkst ļaut piedalīties. Un nav jāuzķeras uz tādām frāzēm, ka “sports nav politika”, “kultūra nav politika”. Līdz ar to nav pieņemams un nav iespējams, ka Rīga varētu rīkot čempionātu ar agresorvalstu sportistu piedalīšanos. Tur būs jābūt nelokāmai un vienotai pozīcijai.
Redzu, ka Saeimā pārliecinoši lielākā daļa deputātu ir vienisprātis, ka Krievija ir agresors. Panākta vienošanās, ka mūsu valsts aizsardzības bu-džetu vajag palielināt līdz 3%.
Nupat Slovākijas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Roberta Fico prokremliska partija, kurai uzticēts veidot jauno valdību. Man ir pārliecība, ka Latvijā gan nekas tāds vairs nav iespējams. Mums, protams, jābūt uzmanīgiem, bet neredzu, ka pie mums varētu notikt kas līdzīgs kā Slovākijā vai Ungārijā.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ir izteicies, ka, iespējams, nākamvasar rīdzi-niekiem un pilsētas viesiem tiks atdota krastmala starp Akmens un Vanšu tiltu, lai tur varētu cilvēki staigāt, iepirkties, izklaidēties. Kā vērtējat šādu ideju?
Vilnis Ķirsis ir politiķis, kuram ir tendence pateikt “B”, nepasakot “A”.
Tuvākajos dažos gados Rīga būs spiesta būtiski uzlabot gaisa kvalitāti, samazināt izplūdes gāzes, ierobežot satiksmi ne tāpēc, ka tā būtu tikai mū-su pašu griba. Mēs esam Eiropas Savienībā un esam solījušies samazināt kaitīgo izmešu daudzumu. Jau trīs gadus esam uzstājīgi, lai uzsāktu Rīgā ieviest zemās emisijas zonu. Ķirsis agrāk mums teica, ka tas būs nepopu-lārs lēmums, iedzīvotāji nesapratīšot, tāpēc jāpagaida Saeimas vēlēšanas. Tās ir noslēgušās, bet Ķirsis turpina baidīties, grib kaut ko vēl nogaidīt - 2025. gadu, kad būs pašvaldību vēlēšanas. Tāpēc Ķirsis dara it kā pareizas lietas, bet no nepareiza gala.
Ir jāpasaka iedzīvotājiem godīgi - ka tuvākajos gados Rīgā tiks darītas lietas, lai ierobežotu transporta plūsmu. Tas tiks darīts iedzīvotāju veselības labā. Nav normāli, ka lielās “fūres” brauc caur pilsētas centru un piesārņo Rīgas gaisu.
Bet joprojām nav rīdziniekiem nodrošinātas ērtības, kas būtu autotranspor-ta vietā - nav pietiekamā daudzumā ieviestas sabiedriskā transporta joslas. Valdemāra ielā mēdz būt, ka sabiedriskais transports sastrēgumu stundās kavē pusstundu un vairāk. Cilvēki būtu gatavi pārsēsties uz sabiedrisko transportu, ja viņi redzētu, ka ir nodrošināta ērta un ātra infrastruktūra.
Vilnis Ķirsis ir izvēlējies rīkoties ar maziem gabaliņiem - ja rīdzinieki neredz “lielo stāstu”, tad visticamāk nevar sagaidīt, ka tie politiskie lēmumi, kas vēl priekšā, tiks sagaidīti ar aplausiem.
Bet vai lēmumu par krastmalas slēgšanu atbalstīsiet?
Atbalstīsim, ja satiksme tiks ierobežota sākotnēji vasaras laikā. Tas atbilst “Progresīvo” vērtībām. Rīga ir unikāla pilsēta. Mums ir Daugavas mala, kas netiek izmantota. Intensīva satiksme nerada vēlmi jaunām ģimenēm, senioriem, bērniem izmantot Daugavas krastmalu atpūtai, pastaigām.
Turklāt tūlīt būs uzbūvēta Austrumu maģistrāle un būs vieglāk organizēt smagā transporta plūsmas, lai tās neiet caur pilsētu, tostarp nebrauc pa krastmalu.
Kāpēc “Progresīvie” neatbalsta ideju, ka jāaizliedz krievu valoda sa-biedriskajos medijos?
Valdības deklarācijā ir rakstīts: “Paplašināsim mediju lomu stratēģiskās drošības veicināšanā.” Kaimiņos esošās Krievijas propaganda musina savu sabiedrību un māna ar savām viltus ziņām. Un māna arī Latvijas iedzīvotā-jus. Pēc pētījumiem zinām, no kurienes nāca daudzās sazvērestības teorijas par kovidu - pa taisno no Krievijas informācijas telpas. Šīs viltus ziņas tika ražotas tur. Kovida laikā valdība bija sprukās, nezināja, kā uzrunāt tos cilvēkus, kas patērē Krievijas informācijas avotus, kā viņus uzrunāt, lai iet vakcinēties. Kovids skāra jebkuru - krievu, baltkrievu un latvieti. Ja tavs kaimiņš nevakcinējas, tad tas apdraud arī tevi. Kādā veidā šos cilvēkus uz-runāt?
Līdzīgi ir arī pašlaik, kad notiek karš. Varam jau kļūt ļoti nacionāli radikāli un domāt, ka aizliegums lietot krievu valodu kaut ko atrisinās. Taču neatri-sinās neko. Man ir pārliecība, ka šis ir nacionālās drošības jautājums.
Bet Nacionālās drošības koncepcijā ir iekļauta doma par “LR - 4” un “Rus.Lsm.lv” slēgšanu!
Jā, tas nupat ir pieņemts, bet es uzskatu, ka tieši sabiedriskie mediji ir tie, kas var nodrošināt pieeju patiesai informācijai krievu valodā.
Kā tad tas būs, ka tiks aizliegti sabiedriskie mediji, bet netiks ierobežoti privātie mediji krievu valodā? Manuprāt, kontrolēts saturs, kas nāk caur sabiedriskajiem medijiem viņu dzimtajā valodā, ir daudz drošāks nekā in-formācija, kuru viņi iesūc no dažādiem Kremļa propagandas avotiem. Un patiesa informācija krievu valodā stiprina nacionālo drošību valstī, nevis otrādi.
Šī jautājuma politizēšana ir tikai tam, lai daži nacionālie spēki krātu sev popularitātes punktus.
Kad mēs vēl bijām koalīcijā Rīgā, Nacionālā apvienība visu laiku nāca kla-jā ar jaunām idejām, ka jāpārsauc tā vai cita iela, un veidoja saspīlējumus ar “Progresīvajiem”, kuri dažkārt iebilda pret kādas ielas pārdēvēšanu. Bet tagad mēs vairs neesam Rīgas domes koalīcijā, NA vairs nav pret ko cīnī-ties, un ielu pārdēvēšana viņiem ir aizmirsusies. Pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārdēvēta neviena iela, nav bijis vairs diskusiju, ka pieminekli Andre-jam Upītim vai Annai Saksei vajadzētu kaut kur pārvietot vai nojaukt.
Vai Saeimai vajag ratificēt Stambulas konvenciju?
“Progresīvo” partijā ir daudz jaunu politiķu, kas ir mācījušies un kādu lai-ku dzīvojuši arī Rietumeiropā. Viņi vēlas veidot tādu Latviju, kas nav no-slēgta, bet ir piederīga Eiropai. Mēs redzam, ka gan civilās savienības li-kums, gan Stambulas konvencija ir lietas, kas beidzot jāsakārto un jābeidz to nebeidzama malšana. Tā ir lieta, no kuras cieš cilvēki, sievietes un valsts. Ļoti daudzi vienkārši pamet Latviju nevis zema atalgojuma dēļ, bet tāpēc, ka valsts pati izspiež dažādus cilvēku no sava vidus.
Stambulas konvencija un civilās savienības likums ir pamatlietas, kuras Rietumeiropas valstīs ir sen sakārtotas un kuras arī Latvijā ir jāsakārto un jānoņem no darba kārtības.
Kā izskaidrosiet to, ka Rīgas domē vairs nevarat sadarboties ar “Jauno vienotību”, bet valdībā esat tagad apkampušies un kopīgi veidojat koalīciju?
“Jaunā vienotība” ir izveidojusies par ļoti plašu varas partiju, un tajā ir daudz dažādu cilvēku. Tā ir partija, kuras vēlētāji bieži vien ir ar dzīvi apmierināti. Bet “Progresīvo” vēlētāji vēlas pārmaiņas, nav tik ļoti apmierināti ar notiekošo, tie ir jaunieši, ļaudis no neaizsargātajām cilvēku grupām.
Ir labi saprotams, ka “Jaunā vienotība” ir paņēmusi “Progresīvos” valdībā. Tas ir tam, lai beidzot tiktu risināti tie jautājumi, kas ilgstoši ir bijuši novārtā - tajā skaitā arī jautājums par Stambulas konvenciju.
Savukārt Rīgā ir tas politikas līmenis, kurā liela nozīme ir atsevišķām per-sonībām.
Diemžēl šobrīd Vilnis Ķirsis cenšas iekāpt Nila Ušakova ievalkātajās kur-pēs. Viena lieta ir sēdēt uz dīvāna un kritizēt Ušakovu, bet kas cits ir strādāt pašam, veidot pārmaiņas. Un strādāšana pašlaik ir ar tiem pašiem līgumiem, kas bija Ušakova un Amerika laikā, ar tām pašām firmām.
Varas partijas uz Rīgas domes vēlēšanām allaž ir sūtījušas “otrā līmeņa po-litiskos līderus”. Tāpēc Ušakovs varēja desmit gadus valdīt, nebaidoties no konkurences. Jo Nacionālā apvienība nekad nav sūtījusi uz Rīgas domi sa-vus līderus un “Jaunā vienotība” tāpat.
NA un JV nepievērš pietiekamu uzmanību Rīgai, uzskata to par “mazo Sa-eimu”, un man ir aizdomas, ka “Jauno vienotību” īsti neinteresē, kas notiek Rīgā. Taču par tādām problēmām, kas notiek Rīgas satiksmes departamentā, interesējas KNAB. Man šķiet, ka “Jaunās vienotības” partijas vadībai vēlāk būs neērti par saviem partijas biedriem Rīgas domē.