Mēdz teikt, ka vīrieši savu īsto dabu atklāj mazliet nekaunīgā vienkāršībā. Tad nu NRA Dzīvesstils, dosies šajā ekspedīcijā, lai atklātu, kas slēpjas aiz Latvijas talantīgajiem, šarmantajiem un spēcīgajiem vīriešiem. Jautājumi, kas mazliet atgādina vecās, labās, bet jau aizmirstās dienasgrāmatas, kurās ikviens varēja būt viņš pats. Līdz pašām sirds dzīlēm!
18.oktobrī grupai “Bez PVN” dziesmu albuma “Paraleli horizonti” prezentācijas svētki Rīgā, koncertzālē Palladium. Taču pirms tam ikvienam ir iespēja iepazīt solistu mazliet tuvāk.
Par ko sapņoji bērnībā?
Es vēlējos kļūt par pavāru, tad par celtnieku, tad hokejistu. Visbeidzot gribēju būt kultūras ministrs. Tad sapratu, ko nozīmē būt par kultūras ministru. Laikam tad arī mana bērnība beidzās.
Iecienītākā nodarbe gada drēgnajā laikā?
Ar ģimeni spēlēt “kuģu kaujas” vai šahu. Taču reizēm ir vēlme izaicināt likteni, kā arī pārbaudīt savstarpējās attiecības un nervu noturību, tādos brīžos spēlējam “Monopolu”. Vēl kopā ar saviem bērniem - dēlu Ernestu un meitu Terēzi - dauzāmies, improvizējam, spēlējam dziesmas. Mums pat ir sava grupa - "Rupuči".
Skaistākie vārdi, ko esi kādam veltījis?
Skaistums ir relatīvs jēdziens. Man grūti spriest par to, kas no maniem darbiem un vārdiem ir bijis skaists. Bet tīri fakts - savai sievai Baibiņai esmu veltījis divas dziesmas “Screen” un “Zalts”, abas ir mūsu grupas “Bez PVN” repertuārā. Pagaidām divas. Droši vien nākamais būs gangsteru reps.
Tava miera osta?
Mēs ar bērniem lokdauna laikā pagalmā uztaisījām “štābiņu”. Tur ir labākā chill zona.
Tava labākā rakstura īpašība?
Par neaptveramām īpašībām: pašironija. Iesaku katram - brīnišķīgs veids, kā noturēt sevi pie veselā saprāta. Par tveramām īpašībām runājot, lai arī pēc skata nepateiksi, bet esmu diezgan praktisks čalis. Māku daudz ko sameistarot un salabot. Par šito gan sieva ne vienmēr priecājas, jo mums mājās reti kad ir jaunas lietas, jo es salaboju vecās.
Lielākā motivācija nepadoties?
Hipotēka.
Mīļākā dziesma no “Bez PVN” repertuāra?
“Golds iz ustobys”. Tāpēc, ka to uzrakstīja mans brālis Guntis, nevis es.
Tavs svētdienas rīts?
Ar ģimeni ēdam vēlās brokastis un skatāmies “Simpsonus”.
Tavs jaunību gadu nedarbs?
Vēl priekšā!
Dzīves moto?
Neesmu to nodefinējis. Bet, kad manam dēlām bija aptuveni pieci gadi, es viņam paprasīju: “Ernest, kā tev šķiet - kāda ir dzīves jēga?” Viņš atbildēja: “Man šķiet, ka dzīves jēga ir tad, kad tev ir dzīve, kurai ir jēga!” Šis varētu izklausīties pēc lieliska moto!
Mīļākā vieta Latvijā?
Kārsava. Mana dzimtā pilsēta.
Trīs vārdi, kas visprecīzāk raksturo tevi?
Latgale. Pozitīvais reālisms. Metamorfoze.
Kāds esi dzīvē un vadot kāzas?
Dzīvē mazliet mazāk organizēju aktivitātes, kur cilvēkiem jāsastājas aplī. Gan dzīvē, gan vadot kāzas svarīgākais, lai būtu, vai nu mīļi vai arī smieklīgi. Ideālā gadījumā abas šīs lietas ir perfektā balansā.
No kā baidies?
No stulbiem cilvēkiem. Un vēl no tā, ka nepaspēšu nopļaut zāli pirms lietus sākšanās.
Persona, ar kuru kopā pazustu no Latvijas uz gadu?
Pirmkārt būtu globāli jāsaprot, kāds ir pazušanas mērķis? Lai arī kas būtu šī persona, tai būtu jārēķinās ar to, ka man līdzi būs sieva ar bērniem, jo uz gadu tos atstāt es galīgi negribētu.
Un vēl šim cilvēkam veselu gadu būtu jāapmaksā visi mani tekošie rēķini un jākompensē nenotikušie ienākumi. Vienīgā persona, kas varētu atbilst šim aprakstam ir Supermens.
Rakstura īpašība, ko cilvēkos vērtē visaugstāk?
Humora izjūta. Savā pieredzē esmu sapratis to, ka man ir daudz vieglāk sazināties ar nedzirdīgiem cilvēkiem, kuriem ir brīnišķīga humora izjūta, nekā ar dzirdīgiem, kuriem tādas izjūtas vispār nav. Un vēl - atbildības sajūta. Man ir svarīgi, ka uz cilvēku var paļauties.
Mīļākā latviešu grupa?
Dziesmu svētku kopkoris.
Ko tev nozīmē būt uz skatuves?
Man tas nozīmē nesēdēt skatītāju krēslā. Uz skatuves ir nereāli kaifīgi - tas ir unikāls enerģijas apmaiņas process.
Mācību priekšmets, ko skolas laikā bastoji?
Es biju teicamnieks. Es jau sen sapratu, ka pasaulē pietiek neizglītotu cilvēku, kāpēc man jābūt vienam no tiem.
Cilvēks, kuram prasi padomu?
Jebkuru dziesmu, ko es uzrakstu, es sākumā atskaņoju savai sievai. Visi Latvijas mūzikas kritiķi, salīdzinot ar viņu, stresaini pīpē maliņā. Un, ja tā iztur viņas filtru, tad jau var dziesmu rādīt arī citiem. Nākotnē visa veida padomus plānoju pamatā prasīt saviem bērniem - Ernestam un Terēzei. Galvenais tagad viņos ielikt pareizo skatījumu uz pasauli un vērtības.
Sanāk, ka man būs divas uzticamas personas - padomdevēji, kas domā līdzīgi kā es, bet domā un redz visu caur savu prizmu. Izskatās, ka šādi rīkojās arī mani vecāki.
Tavs ideālais randiņš?
Kad es ar savu sievu Baibu jau kādu laiku biju attiecībās, mēs izdomājām uztaisīt randiņu, kā etīdi - it kā tā būtu mūsu tikšanās, pirmais randiņš. Es viņu gaidīju pie Laimas pulksteņa. Biju nopircis ziedus. Mēs pastaigājāmies, aizgājām uz kino, tad uz kafejnīcu, daudz runājām - iepazinām viens otru. Bija rēcīgi.
Iecienītākais dzēriens dzestrā laikā?
Piparmētru tēja.
Kuram gadalaikam dod priekšroku?
Pavasarim, jo tas ir bīnišķīgs process. Man vienmēr process ir bijis svarīgāks par rezultātu.
Lai gan likumsakarīgi - labs process arī rada labu rezultātu.
Tradīcija, ko esi iecienījis?
Jāņi. Bez gastronomiskām Jāņu tradīcijām veicam arī dažādus foršus un mīļus uguns rituālus. Galvenais, lai pašiem patīk.
Mīļākais aktieris no vietējiem grandiem?
Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un, protams, Gundars Āboliņš - viņi ir kolosāli.
Kādi ēdieni tev garšo?
Es droši varu teikt, ka esmu visēdājs. Vienīgi, manuprāt, anīss sākotnēji nav bijis radīts, lai mēs to lietotu pārtikā. Ēdienus ar anīsa klātbūtni neizvēlos.
Kur sevi redzi pēc 5 gadiem?
Piecus gadus vecāku. Vēl es sevi redzēšu spogulī. Neatkarīgi ne no kā smaidīgu, pozitīvu un ar pietiekami lielu pašironijas devu.
Tava mūzikas izvēle dienās, kad “jūra līdz ceļiem”?
Vienmēr varu ieslēgt “Sigur Ros”, “Foo Fighters” un “Twenty One Pilots”!
