“Iedomu pasaule, caur kuru vēlos aktualizēt kādu tēmu vai tēlu, iespējams, tobrīd ir aktuāla man vai sabiedrībai. Stāsti manos darbos ir ar brīvu telpu, kas ļauj katram skatītājam uzburt savu ainu,” saka māksliniece Ilze Smildziņa. Mākslas galerijā “Bazar’t” atklāta viņas personālizstāde “Garā pupa”.
Laime slēpjas balansā, esmu par to pārliecināta. Darbam ir jābūt proporcionālam atpūtai, ir labās dienas un ne tik labas, asaras mijas ar smiekliem un papildus materiālajam piepildījumam ir jārod arī garīgais. Dvēsele ir jāpabaro. Ja attiecības ar teātri vienmēr ir šķitusi tāda pašsaprotama lieta, tad ar operu un baletu ir citādāk.
11.11.02:24. naktī restorānā “Space Falafel” restorānu COD īpašnieks un Tails.lv konsultants Murads Juško iesita sievietei pa deniņiem. Pēc tam šī pati persona turpināja fiziski iespaidot jau tā cietušo sievieti. Šo varmācības ainu var labi redzēt restorānā esošajās novērošanas kamerās. Pārējie restorāna apmeklētāji vienkārši noskatās un nekā neiesaistās notiekošajā.
“Man patīk, ka es kā režisors, veidojot izrādi un redzot kopējo kompozīciju jeb bildi, varu to ietekmēt, izmainīt, rekonstruēt. Bet ir ļoti bailīgi, ka nav iespēju ietekmēt pasauli, jo ir kādi citi lieli režisori, kas ar mums spēlējas. Kā gribētos būt režisoram un apstādināt nejēdzības, kas notiek pasaulē!” saka “Spēlmaņu nakts” 2022./2023. Gada režisors Elmārs Seņkovs.
Pastāv maldīgs priekšstats, ka rotaslietas ir tikai modes aksesuārs. Patiesībā daudziem dārgakmeņiem un ikoniskām rotaslietām ir krāšņa (un dažkārt arī bēdīgi slavena) pagātne, kas vēsturniekiem, juvelieriem un interesentiem sniedz ieskatu par to, kāda bija pasaule to radīšanas laikā.
“Būt lepniem, būt laimīgiem un būt labiem citam pret citu,” novēl rakstniece Agnese Vanaga, atzīmējot gan 11. novembri, gan 18. novembri, kas tūlīt jau būs klāt.
Nav iespējams nepamanīt straujo Austrumāzijas kultūras popularitātes pieaugumu. No mūzikas un virtuves līdz medicīnai un fitnesam – pārējā pasaule tur meklē iedvesmu daudzveidīgas dzīves dzīvošanai.
“Dēļ visa tā, kas šodien notiek pasaulē un mūsu dzīvē, man ir sajūta, ka mums vairāk ir jānes gaisma. Tas nav ne politisks, ne māksliniecisks uzdevums, bet tīri cilvēcisks. Man pašam kā cilvēkam šobrīd ļoti gribas gaismu, un šajā lugā mēs ļoti daudz to atrodam,” saka režisors Dmitrijs Petrenko.
“Pilsoniskas iniciatīvas vadīti, mēs savācām skatītāju parakstus, ka ir nepieciešams atbalsts Operetes teātra trupas attīstībai un darbības nodrošināšanai, Saeima akceptēja šo pilsonisko iniciatīvu un Saeimas Kultūras komisija piešķīra naudu – divsimt tūkstošus. Ir pagājuši četri gadi un Operetes teātris no šī finansējuma nav saņēmis ne centa!” sarūgtināta ir Operetes teātra valdes priekšsēdētāja un radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
