Vērts apmeklēt: koncerti, izstādes, folkloras festivāls, džezs, Ilonas Brūveres filmas, erotiskā fotomāksla un “Skroderdienas Silmačos”
Režisores Ilonas Brūveres jubilejā Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidojis dokumentālo īsfilmu kolekciju, kas fokusē uzmanību uz īpašu periodu gan režisores filmogrāfijā, gan Latvijas vēsturē; kolekcija pieejama tiešsaistē bez maksas visā Latvijā.
Režisore Ilona Brūvere (attēlā) jau labu laiku rūpējas, lai viņas radošajā mūžā paveiktie darbi būtu sabiedrībai pieejami; gan NKC portālā filmas.lv, gan LNA VKFFDA vietnē redzidzirdilatviju.lv ir ievietotas viņas radītās pilnmetrāžas dokumentālās un inscenētās filmas, arī Vācijas perioda darbi, TV raidījumu cikli (kultūras personību portretu sērija “Dominante”) un teatralizētie uzvedumi (“Dāmu paradīze” - desmit stāsti kustīgās bildēs par Eiropas modes vēsturi).
NKC portāls filmas.lv režisores jubilejas atzīmēšanai izvēlējies izcelt kinoskatītāju uzmanībai mazāk zināmus Ilonas Brūveres darbus.
Tie ir 20. gadsimta nogales kinožurnāli “Latvijas hronika” un “Māksla”, kas veidoti kā dokumentālas īsfilmas un tapuši svarīgā režisores dzīves periodā, kad viņa atgriežas Latvijā pēc 10 gadu prombūtnes Vācijā. Vienlaikus tas ir arī zīmīgs periods Latvijas atjaunotās neatkarības vēsturē, pārmaiņu laiks ar kontrastiem sabiedrībā un cilvēku attiecībās.
Jubilejas kolekcija sākas ar pašu pirmo kinožurnālu, kuru Ilona Brūvere kā režisore veidojusi vēl 1978. gadā kopā ar citiem Rīgas kinostudijas Jauno kinematogrāfistu kluba dalībniekiem, un arī žurnāla “Jaunie varoņi” ir no viņas paaudzes - 70. gadu nogales jaunie zinātnieki, mākslinieki, aktieri (attēlā - Dailes teātra jaunie aktieri Anita Grūbe un Andris Bērziņš), kinoveidotāji, laucinieki.
Rīgas kinostudijā Ilona Brūvere atgriežas 1989. gadā un uzņem kinožurnālu “Tirgus diena” (attēlā, “Latvijas hronika” 29/1989), kura centrā ir viņas vectēvs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, latviešu strēlnieks Antons Brūveris.
Līdzīgā atturīga vērojuma manierē veidots arī 1991. gada kinožurnāls “Latvijas hronika” 16/1991 ar nosaukumu "6. tramvajs" (attēlā) - viena diena tramvajā no rīta brokastīm dispečeru punktā līdz nakts tumsai Rīgas ielās, pa ceļam ieskatoties pasažieru sejās un pilsētas skatos aiz tramvaja loga.
Tajā pašā 1991. gadā Ilona Brūvere veido arī kinožurnālus “Māksla”, kuros jau parādās vēlāk pazīstamais režisores rokraksts - interese par inscenējumiem un krāšņiem tērpiem, senlaicīgiem aksesuāriem un noslēpumainu izgaismojumu, cirka mākslu un teatralizētām darbībām.
Šādu rokrakstu demonstrē kinožurnāls “Māksla” 1/1991 ar nosaukumu “Atmiņas par cirku” (attēlā) - atraktīvā gaisotnē pulcināti cirka veterāni, kas sākuši uzstāties jau 30. gadu ceļojošajos cirkos.
Arī kinožurnāls “Māksla” 3/1991 ar nosaukumu “Duo” (attēlā) - sirmā baletdejotāja Arvīda Ozoliņa atmiņu zibšņi, ko pavada komponistes Ilonas Breģes klavierspēle.
Humoristiski ievirzītu skatu uz dzīvi demonstrē nākamajā gadā uzņemtais kinožurnāls “Latvijas hronika” 19/1992 - Dānijas karaliene Latvijā -, kurā Dānijas karalienes Margrētas II vizīte vērota ar īpašu uzmanību pret detaļām un amizantām otrā plāna norisēm, pievienojot tām rūpīgi veidotu skaņu celiņu un kontrastējošus skatus ar ubagiem Rīgas ielās un jaunbagātnieku izpriecām popmūzikas festivālā “Jūrmala-92”.
Atsevišķa stīga Ilonas Brūveres turpmākajā radošajā darbībā ir interese par dvēselē radniecīgām kultūras personībām, un jau pirmo kinožurnālu izlase piedāvā šīs intereses apliecinājumus - 1992. gada kinožurnāls “Māksla” 2/3 ar nosaukumu “Lūgšana” (attēlā) stāsta par dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu (pie kura Ilona Brūvere pēc 30 gadiem atgriežas dokumentālajā filmā “Konstrukcijas”, 2019).
Savukārt kinožurnāls “Māksla” 1/1993 ar nosaukumu “Trakonams ar Dāvi” (attēlā) portretē izcilo kinooperatoru Dāvi Sīmani (1942-2007), ar kuru kopā Ilona Brūvere veidojusi lielu daļu no savām pirmajām filmām, arī vairākus šajā izlasē iekļautos kinožurnālus.
