Sākums

Ja izvēlaties strādāt reisos uz Skandināviju, varat būt droši, ka darba nedēļa allaž sāksies sestdienā vai svētdienā, un tam ir savs iemesls. Arī šajā reizē izbraukšana no Rīgas sestdienas pēcpusdienā. Darbā gan jābūt agrāk, jo jāiekrauj un jānostiprina krava, jāsagatavo mašīna, mantas, dokumenti un viss pārējais... Kad viss ir beidzot ir gatavs ceļam, var doties uz Ventspils ostu.

Cilvēki stājas rindā, lai par 8 eiro tiktu pazemē, kur Augusta Dombrovska ielā 2 atjaunots bijušais Oktobra rajona civilās aizsardzības komandpunkts.

Eiropā pastāvīgi ir izvietoti aptuveni 65 000 ASV karavīru, savukārt rotācijas kārtībā Eiropā atrodas vairāki desmiti tūkstošu ASV militārpersonu. ASV prezidents Donalds Tramps nesen darīja zināmu, ka tiek plānots izvest no Eiropas ap 20 000 amerikāņu karavīru. Ko tas nozīmē Latvijai?

Janvāra pavasarīgajā miglā aizgājis Jānis Peters. Atskatīdamies uz padarīto, pamādams ar grumbaino roku palicējiem. Sirsnību acīs saglabājis un rāmu, siltu valodu atmiņās atstājis. Mēs paliekam un daudz ko atceramies. Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata “Dzirnakmens” maksāja 12 kapeikas. Neliela grāmatiņa, vien ar 60 lappusēm, ko bija piepildījis divdesmit deviņus gadus jaunais dzejnieks, bija kā uzarta zeme, kurā mita mīlestības dārgakmeņi un atziņu dzirnakmeņi.

Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis otrdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies: enerģijas cenu pazemināšana ir būtiska, jāatjauno Eiropas konkurētspēja. Starp idejām, kā tikt pie zemākām cenām, minēti ieguldījumi kodolenerģētikā un pārvades infrastruktūrā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Valdības koalīciju veidojošās partijas piektdien beidzot vienojās, ka Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatā virzīs līdzšinējo LB prezidenta vietnieci Santu Purgaili.

Rīga vairs nav iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pilsēta Baltijā. Šī gada sākumā Viļņas iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 607,4 tūkstošiem. Rīgas dati šā gada sākumā vēl nav apkopoti, bet tiem ir lejupejoša tendence.

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Kamēr Latvijas nodokļu maksātāji par “airBaltic” biznesa neveiksmēm tikai maksā un maksā, iemeslus nacionālās aviokompānijas ilgstošajām problēmām ar dzinējiem mēs varam uzzināt nevis no atbildīgajām amatpersonām, bet no kāda ārzemju videoblogera.

Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka Valsts aizsardzības padome (VGT) ir piekritusi laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam katru gadu valsts aizsardzībai piešķirt 5–6% no IKP. Taču Lietuvā lēmums par straujo līdzekļu kāpinājumu aizsardzībai pieņemts ar ļoti lielām bažām, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Krievijas Aizsardzības ministrijas nolīgtie uzņēmumi, kas strādāja ar bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu komandu, mēnešiem kavē darbinieku algas. Atklāti divi šādi gadījumi, kuros simtiem darbinieku Tālo Austrumu būvlaukumos vairākus mēnešus nesaņēma naudu.

Kaut kas koordinācijā nogājis greizi – Amsterdamas policisti viesojušies Rīgā un brīdinājuši par futbola trakumiem – “nra.lv” atklāj Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

1916./1917. gada Ziemassvētku kaujas pie Rīga noteica visas cariskās Krievijas bojā eju tādā mērā, kādā latviešu strēlnieki pēc tam izkaroja Padomiju kā atriebību ne tikai caru valstij, bet vispār krieviem par nodevību.

Nav pamata brīnīties par to, ka Rīga kļūst arvien “krāsaināka”: derīga uzturēšanās atļauja patlaban ir vairāk nekā 130 000 trešo valstu pilsoņu. Īpaši daudz ir ieceļotāju no Indijas un Vidusāzijas, sevišķi – no Uzbekistānas. Tiešajos reisos no Uzbekistānas Rīgā katru nedēļu ielido vairāki simti uzbeku. Uz kāda pamata viņi šeit tiek ielaisti – nav skaidrs. Robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka viņi iztaujājot ieceļotājus. Turpināsim pētīt šo jautājumu. Bet ir vēl kāds aspekts, par ko skaļi netiek runāts.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Baltkrievijā, situācija kopumā ir optimistiska – tuvāko 3–6 gadu laikā var pavērties logs pārmaiņām, jo karš Ukrainā tā vai citādi beigsies un tas noteikti ietekmēs Baltkrieviju, uzskata ANO īpašais ziņotājs, bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. Viņa ieskatu par Baltkrieviju plaši atreferē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

Lietuvas Seima biedrs Artūrs Zuoks iesniedzis likuma projektu, kurā ierosināts valsts finansējumu piešķirt tikai tām privātskolām, kuras ir reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas. Ja šāds projekts tiks apstiprināts, bijušā konservatīvo līdera, Lietuvas ārlietu ministra Gabriela Landsberģa sievas, miljonāres Austējas bizness zaudētu milzīgas valsts dotācijas un būtu jāsamierinās tikai ar maksājumiem no skolēnu vecākiem. Tiesa, bērnu vecāki ienes iespaidīgas summas, kas ir pietiekamas ne tikai villai Grieķijā, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.

Krievijā bērnudārzos piecgadīgiem bērniem tiek stāstīts par militārajām profesijām, doti rotaļu ieroči un ekipējums, bērni tiek ietērpti militārajās uniformās un viņiem tiek piedāvāts pārsiet ievainotos. Savukārt frontes līnijas skolās bērniem tiks mācīts, kā izdzīvot kara laikā. Skolēniem māca būvēt un vadīt dronus, rīko militāras nometnes. "Viņiem ir bezgalīgi kara plāni," tā Krievijas rīcību “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv" skaidro televīzijas programmu vadītāja Tatjana Lazareva.

Vispirms jāapsveic futbola kluba “RFS” futbolisti un visi mūsu līdzjutēji ar fantastisko uzvaru “Daugavas” stadionā. Uzvara ar rezultātu 1:0 pret Amsterdamas “Ajax” ir patiesi vēsturisks sasniegums. Kā jau pēc spēles atzīmēja daudzi: tas viņiem būs karmiskais sods par izrādīto necieņu pret mūsu Brīvības pieminekli.

Vakar četras Latvijas uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome) parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās izstrādāt valdības izdevumu samazināšanas plānu.

Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.