Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.
Igaunijā jauna maza apdzīvota sala
Saskaņā ar 15. janvārī izdotajiem Igaunijas valdības noteikumiem Sārnaki saliņai, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no Hījumā salas, tika piešķirts mazas apdzīvotas salas statuss, ziņo ERR. Mazo salu sarakstā var iekļaut salas, kuru platība ir mazāka par 100 kvadrātkilometriem un kurās, saskaņā ar iedzīvotāju reģistra datiem, pastāvīgi dzīvo vismaz pieci iedzīvotāji. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, Sārnaki iedzīvotāju skaits ir septiņi. Šo izmaiņu rezultātā Hījumā pagasts, sākot ar 2027. gadu, saņems papildu līdzekļus pakalpojumu sniegšanai Sārnaki iedzīvotājiem. Precīza summa ir atkarīga no iedzīvotāju skaita un ūdensceļa garuma un ir daļa no izlīdzināšanas fonda, kura sadalījums tiek pārrēķināts katru gadu. 2026. gadā izlīdzināšanas fondā mazajām salām piešķirto līdzekļu kopsumma būs 1,19 miljoni eiro. Pašreizējā mazo salu sarakstā tagad ir 19 salas: Sārnaki, Abruka, Aegna, Heinlaida, Keselaida, Kihnu, Krāsuli, Kūinastu, Manija, Mohni, Naisāra, Osmusāra, Pīrisāra, Prangli, Vīrelaida, Vilsandi, Vormsi, Vāike-Pakri un Ruhnu (Roņu sala). 2026. gada 1. janvārī, saskaņā ar iedzīvotāju reģistru, šajās mazajās salās kopā dzīvo 1835 iedzīvotāji. Sārnaki ir 143 hektārus liela sala, kas atrodas Vāinameri jūras šaurumā uz dienvidaustrumiem no Hījumā. Tā ir viena no lielākajām saliņām Hījumā pagastā - 3,4 km gara un līdz 0,7 km plata.
Tallinieši cīnās par pleķīti, kur novietot auto
Laikraksts “Maaleht” publicējis attēlu, kur redzams konuss - stabiņš, kuram pielīmēta lapiņa ar vēstījumu: "Esiet jauki. Nenovietojiet automašīnu šajā vietā!!! Bet, ja vēlaties mani labāk iepazīt, iesim, kopā mēs daudz ko iemācīsimies, piemēram, kā saskaitīt jūsu zobus." Ieraksts izraisīja diezgan lielu sašutumu un pretrunīgus viedokļus. "Iesaku jums tikt galā ar šādiem pašpasludinātiem augstprātīgiem cilvēkiem. Ja nav privātas zemes, nav arī šādu tiesību. Pretējā gadījumā jebkurš varētu piesavināties vietas, pat uzsliet telti kaut kur, jo viņi "rūpējas par šo vietu"," savas domas raksturo kāds cilvēks. Vēl viens piebilst: "Es strādāju riepu servisā. Šāda auto īpašnieku agresija nav nekas neparasts. Man darbā šad tad gadās, ka visas četras riepas ir pārdurtas, un tad problēma ir, kā dabūt automašīnu kustībā." Tomēr daudzi uztvēra situāciju arī ar zināmu ironiju. "Tik lieliski, ka zobu feja sola savu pakalpojumu ikvienam, neatkarīgi no vecuma un dzimuma identitātes," ar humoru rakstīja kāds cilvēks.
"Tagad es novietošu automašīnu tieši tur," piebilst ceturtais. Ar šādu konusu apzīmētā autostāvvieta esot Tedres ielā. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka šobrīd šajā vietā ir grūti atrast stāvvietu, jo notiek ceļa darbi un dažviet stāvvietā ir sastumtas sniega kupenas.
Ienesīgākais sodīšanas veids ir mobilais ātruma radars
Pagājušajā gadā Igaunijā autovadītājiem, kas pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, tika piemērots rekordliels sods - 33,7 miljoni eiro jeb par 11,2 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Īpaši ienesīgi izrādījās astoņi mobilie ātruma radari, kas dienā pieķēra vidēji 600 pārkāpēju un ienesa valstij 880 000 eiro mēnesī.
Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) satiksmes uzraudzības vadītājs Tāvi Kirss laikrakstam “Maaleht” to komentēja: "Pagājušā gada sākumā sodu apmērs dubultojās, taču pārkāpumu skaits nesamazinājās. Var secināt, ka sodu palielinājumam nebija gaidītā efekta. Autovadītāji, iespējams, neapzinājās, ka sodi ir ievērojami lielāki, un viņu satiksmes uzvedība nemainījās baiļu dēļ no soda."
Igaunija patiesībā izraidot ievērojami vairāk cilvēku, nekā ziņo plašsaziņas līdzekļi
Atšķirībā no Igaunijas, kas atklāti deportē prokremliskos aktīvistus, no Somijas varas iestādēm nav izdevies iegūt informāciju par to, vai Krievijas pilsoņi ir izraidīti par militārās agresijas un Krievijas kopējās politikas atbalstīšanu attiecībā uz kaimiņvalstīm. “Postimees” lūdza ekspertiem paskaidrot šo atšķirīgo pieeju ziņošanai par izraidīšanām. Somijas ziņu dienests “Yle” bija centies noskaidrot no Somijas varas iestādēm, vai nesen ir bijuši gadījumi, kad Krievijas aktīvisti ir izraidīti no valsts. "Somijā ir izrādījies grūti iegūt detalizētu informāciju no varas iestādēm pat par to, vai līdzīgas deportācijas ir veiktas, proti, vai Krievijas pilsoņi kara laikā tika izraidīti no valsts par prokremliskām aktivitātēm," ziņo sabiedriskās raidorganizācijas “Yle” portāls. Somijas Drošības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Anni Lehtonena ziņoja tikai to, ka Drošības policija ir sazinājusies ar Migrācijas dienestu par uzturēšanās atļauju atcelšanu un izraidīšanu. "Mēs nevaram atklāt pieteikumu skaitu dažādām kategorijām vai šo personu pilsonību," sacīja Lehtonena. “Yle” arī sazinājās ar Somijas Imigrācijas dienestu par krievu izraidīšanu valsts drošības apsvērumu dēļ. Dienests norādīja, ka nevar sniegt precīzu informāciju par deportācijas lēmumiem. Žurnālisti atzīmēja, ka pēc Krievijas kara pret Ukrainu Igaunija izraidīja vairāk nekā divdesmit valstī dzīvojošo prokrievisko aktīvistu. Deportācijas notika pēc Drošības policijas iniciatīvas, un par to īstenošanu bija tieši atbildīgi policijas darbinieki un robežsardze. Daļa no deportētajiem ir dzimuši Igaunijā, bet citi bija ilgtermiņa iedzīvotāji, kas savulaik bija ieradušies Igaunijā. “Postimees” lūdza ekspertiem paskaidrot, kāpēc deportāciju ziņošanā tiek izmantotas tik atšķirīgas pieejas. Igaunijas Drošības policijas pārvaldes pārstāve Marta Tūla paskaidroja, ka katra valsts pati izlemj, kā komunicēt par drošības apdraudējumiem. "Drošības policija saglabā nostāju, ka, ja sabiedrība apzinās draudus, tad tos var novērst. Informēta sabiedrība, saskaroties ar draudiem, spēj tos pienācīgi novērtēt un saglabāt mieru un līdzsvarotību," atbildēja Tūla. Viņa atgādināja, ka uzturēšanās atļauja Igaunijā nav pamattiesības, bet gan privilēģija. Izraidīšana nekad netiek veikta bez pamatojuma, bet vienmēr pēc rūpīgas un līdzsvarotas pārskatīšanas. "Ja ārzemnieka darbības rada drošības draudus Igaunijas sabiedrībai, citas iespējas nav," precizēja Tūla. Arī Policijas un robežsardzes pārvalde (RPA) informēja “Postimees”, ka tā ievēro atklātības un pārredzamības principu, jo sabiedrības uzticēšanās ir viena no tās galvenajām vērtībām. "Šāda veida informācijas izplatīšana parāda, ka nelikumīga darbība nepaliek bez sekām. Turklāt šādas publikācijas samazina telpu baumām un dezinformācijai," ziņoja RPA preses dienests. Pēc jurista Jevgeņija Kristofoviča teiktā, pieeju atšķirības skaidrojamas ar to, vai valsts iespējamo deportāciju uzskata par motivatoru atteikties no prokremliskā aktīvisma. Viņš norādīja, ka nav vispārēju starptautisku noteikumu par to, vai izraidāmo personu dati var tikt publiskoti. "Patiesībā Igaunija deportē ievērojami vairāk cilvēku, nekā atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, izmantojot “TikTok” aktīvistu fotogalerijas, kuri "naktī iet pāri tiltiem uz saviem dzimtajiem bērziem"," saka jurists. Konkrēti, deportācija attiecas uz ārzemniekiem, kuri Igaunijā ir izdarījuši dažādus noziegumus, ja varas iestādes uzskata, ka šo noziegumu raksturs un apstākļi ļauj tos uzskatīt par potenciālu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai nākotnē. Krištofovičs paskaidroja, ka ārzemniekam var atņemt uzturēšanās tiesības un izraidīt no valsts pat par nodomu veikt nelikumīgas darbības vai par līdzjūtības izteikšanu šādu darbību veicējiem, tostarp, piemēram, personīgajā sarakstē. Šāds gadījums pašlaik tiek aktīvi apspriests Lietuvā. "Visas šīs portretfotogrāfijas stilā "varonis ar somu vai čemodānu, ko ieskauj divi maskēti policisti", kur "varonis" parasti ir viegli atpazīstams, kalpo preventīvam mērķim - signalizēt citiem ārzemniekiem, ka viņiem vizītes laikā jāuzvedas atbilstoši likumiem," sacīja tiesību eksperts. Viņš uzsvēra, ka, ja valsts uzskata, ka šādu fotogrāfiju publicēšana nebūs efektīvs motivācijas instruments, tā vienkārši atturas no to publicēšanas.
Lietuvā savelkas tumši mākoņi virs Seima spīkera Oleka galvas
Ceturtdien Lietuvas Konstitucionālā tiesa lēma, ka sociāldemokrāta Jūliusa Sabatauska iecelšana par Konstitucionālās tiesas tiesnesi ir antikonstitucionāla. Liberāļu līdere Viktorija Čmilīte-Nīlsena paziņoja, ka ir pamats neuzticības izteikšanai parlamenta priekšsēdētājam Jozam Olekam, kurš bija izvirzījis šo kandidātu. "Seima priekšsēdētāja atbildība šeit ir ļoti liela. Un es nerunātu tikai par šo lietu, lai gan tas noteikti bija visspēcīgākais trieciens Jozam Olekam kā Seima priekšsēdētājam," piektdien raidījumā "Žinių radijas" sacīja Liberāļu kustības priekšsēdētāja. "Mēs varam apsvērt arī neuzticības izteikšanu Seima priekšsēdētājam. Bet galīgā lēmuma vēl nav. Es uzskatu, ka tam ir sakrājušies daudzi priekšnoteikumi," uzsvēra deputāte. Deputāti, kas vērsās Konstitucionālajā tiesā, apgalvoja, ka Seima Tiesiskuma un kārtības lietu komitejas priekšsēdētājs Jūliuss Sabatausks neatbilst šīs tiesas tiesnešu prasībām - viņam trūkst 10 gadu juridiskās vai akadēmiskās pieredzes juridiskajā profesijā. Par Konstitucionālās tiesas tiesnesi ieceltais Jūliuss Sabatausks 2003. gadā ieguva maģistra grādu tiesību zinātnēs. Pēc universitātes juridiskā grāda iegūšanas viņš visu laiku ir bijis Seima deputāts. Pēc pieteikuma iesniedzēju domām, personu ar daudzu gadu pieredzi Seima deputāta un profesionāla politiķa amatā nevar uzskatīt par tādu, kurai ir juridiska pieredze juridiskajā profesijā. Tāpēc Seima 2025. gada 21. oktobra rezolūcija, ar kuru Konstitucionālās tiesas tiesneša amatā tika iecelta persona ar pieredzi tikai Seimā un bez nepieciešamās juridiskās pieredzes, ir pretrunā ar Konstitūciju un Konstitucionālās tiesas likumu. Apelācijas sūdzību parakstīja 32 Seima deputāti - Tēvzemes savienības - Lietuvas Kristīgo demokrātu (TS-LKD) frakcijas, Demokrātiskās frakcijas "Par Lietuvu" un jauktas deputātu grupas pārstāvji. Savukārt Seima priekšsēdētājs Jozs Oleks ceturtdien paziņoja, ka parlamenta pavasara sesijas sākumā plāno izvirzīt vēl vienu kandidātu šim amatam. Pats Jūliuss Sabatausks žurnālistiem sacīja, ka tiesas spriedumu uzskata par "Dieva pirkstu, kas norāda, ka mana misija ir Seimā un tā vēl nav pabeigta".
Andrjukaiša “dāvana” Kremļa propagandai
Pēc tam, kad Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas goda priekšsēdētājs Vītenis Povils Andrjukaitis pasludināja par spiegošanas sagatavošanu Krievijas labā notiesāto Aļģirdu Palecki par politieslodzīto, Liberālās kustības līdere Viktorija Čmilīte-Nīlsena šādu retoriku pasludināja par dāvanu Kremļa propagandai. "Es nezinu, kas šajā gadījumā notika ar Andrjukaiti vai kāpēc viņš to teica, bet tā ir dāvana Kremļa propagandai. Es to interpretēju tieši šādi un nevaru interpretēt citādi. Es nesaprotu, kāpēc kādam tas vispār bija jāsaka," viņa piektdien sacīja raidījumā "Žinių radijas". "To pat nevar nosaukt par kļūdu. Tas ir domāšanas veids, kas liek tikai paraustīt plecus. Es nesaprotu, kāpēc tā mēdz domā - ja tiešām tā domā - un kāpēc par to bija jārunā," uzsvēra politiķe.
Tiesas priekšā stāsies ārzemju teroristi
Prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par mēģinājumu veikt terora aktu Šauļos 2024. gada septembrī - privātās militārās palīdzības Ukrainai objekta aizdedzināšanu, piektdien paziņoja tiesībsargājošās iestādes. Lietā seši ārzemnieki tiek apsūdzēti par mēģinājumu izdarīt terora aktu, aizdedzinot privātās militārās palīdzības Ukrainai objektu Šauļos. Pēc Lietuvas Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta virsprokurora Artūra Urbeļa teiktā, apsūdzība par mēģinājumu izdarīt terora aktu un dalību teroristu grupā tika parakstīta 12. janvārī, bet 14. janvārī lieta tika nodota Šauļu rajona tiesai. Sešiem ārzemniekiem ir izvirzītas apsūdzības par dalību teroristu grupā, mēģinājumu izdarīt terora aktu un teroristu darbības finansēšanu. Pēc Urbeļa teiktā, apsūdzēto vidū ir Spānijas pilsonis, Spānijas un Kolumbijas dubultpilsonis, kā arī Kolumbijas, Kubas, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Ģenerālprokuratūra arī ziņoja, ka pirmstiesas izmeklēšana turpinās pret vēl četriem aizdomās turētajiem. Viens no viņiem tika aizturēts Kolumbijā pēc starptautiskā meklēšanas saraksta, un ir uzsākta ekstradīcijas procedūra uz Lietuvu. Pārējiem trim ir izsludināta starptautiska meklēšana. Saskaņā ar prokuratūras teikto, šīs teroristu grupas noziegumus, visticamāk, koordinēja Krievijā dzīvojošie Kubas un Kolumbijas pilsoņi, kuriem ir saikne ar Krievijas Federācijas Galveno izlūkošanas pārvaldi (GRU). "Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija sniedz pamatotu iemeslu aizdomām, ka sabotāža Šauļos tika plānota un veikta pēc Krievijas GRU norādījumiem un interesēs," paziņoja prokuratūra. Nozieguma mērķis bija iznīcināt UAB “TVC Solutions” infrastruktūru Šauļos un tās produktus - mobilās radiofrekvenču spektra analīzes stacijas, kas paredzētas Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Smagākā no apsūdzībām ir dalība organizētā teroristu grupā, par ko Lietuvas Kriminālkodekss paredz cietumsodu no 5 līdz 15 gadiem. Apsūdzības raksts ir 258 lappuses garš, un lietas materiāli sastāv no 42 sējumiem. Pirmajā, sagatavošanās posmā personas ieradās Lietuvā, lai apkopotu informāciju par uzņēmumu un tā infrastruktūru, novērtētu uzbrukuma iespējamību un nodotu datus organizatoriem. Otrajā posmā Lietuvā ieradās Spānijas pilsonis un Spānijas un Kolumbijas dubultpilsonis. Viņu uzdevums bija aizdedzināt iekārtas. Viņi iegādājās benzīnu un citas preces, taču garāmgājēju iejaukšanās dēļ tajā naktī viņi nespēja pabeigt plānu un steigšus pameta Lietuvu un devās uz Latviju. Tur viņi tika aizturēti, sadarbojoties ar Latvijas un Lietuvas iestādēm. Neskatoties uz to, dažas dienas vēlāk Lietuvā ieradās vēl divas personas - Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, lai pabeigtu neveiksmīgo dedzināšanu. Viņi aplēja iekārtas ar viegli uzliesmojošu šķidrumu un aizdedzināja tās, pēc tam aizbēga. Tomēr nodarītie zaudējumi bija nelieli. Pēdējā posmā Kubas pilsone ieradās Lietuvā no Krievijas, novērtēja nodarīto kaitējumu un nodeva informāciju organizatoriem. Pirms viņa varēja pamest valsti, viņu aizturēja Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes. Izmeklēšana turpinās, un ir uzsākta starptautiska meklēšana. Saskaņā ar pieejamo informāciju, pārējie aizdomās turētie atrodas Krievijā.
Līdzīgi uzbrukumi bijuši arī citās Eiropas valstīs
Saskaņā ar Lietuvas Kriminālpolicijas departamenta priekšnieka vietnieka S. Brigina teikto, izmeklēšanas laikā notika aktīva sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm Čehijā, Polijā un Rumānijā un tika izveidota starptautiska kopīga izmeklēšanas grupa.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka tie paši organizatori koordinēja līdzīgus sabotāžas aktus citās ES valstīs. Čehijas Republikā tika plānoti ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumi Prāgas transporta uzņēmuma autobusiem, pasta nodaļām, tirdzniecības centriem un pat kinoteātrim. Rumānijā tika mēģināts uzbrukt papīra un kartona noliktavām, atkritumu glabātavām un naftas un gāzes ieguves objektiem. Polijā uzbrukuma mērķis bija būvniecības un noliktavu objekti. Kā jau ziņots iepriekš, krimināllieta attiecas uz neveiksmīgu teroristu uzbrukumu 2024. gada 17. septembrī, kad tika mēģināts aizdedzināt mobilās radiofrekvenču spektra analīzes stacijas “TVC Solutions” telpās Šauļos. Pirmstiesas izmeklēšanu veica Lietuvas Kriminālpolicijas birojs, ko koordinēja Ģenerālprokuratūra, ciešā sadarbībā ar VGB, AOTD, Eiropolu, “Eurojust” un ārvalstu izlūkdienestiem.
