Sākums

Lietuvā uzņēmumi, kas pamanījuši tā saukto degvielas tūrismu, ierosina no nākamā gada apturēt plānoto degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanu un, lai mudinātu pārvadātājus uzpildīt degvielu vietējā tirgū – kompensēt cenu starpību starp degvielas cenu Lietuvā un kaimiņvalstīs, atsaucoties uz aģentūru BNS, raksta Lietuvas medijs "kauno.diena.lt".

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sarunā ar “nra.lv” norāda, ka deputāti aizvadītajā sesijā krietni pastrādājuši. 

Kāds melnīgsnējs ēdienu piegādātājs nesen Rīgā “sarīkoja” nelielu avāriju, sasitot divus automobiļus. Tālāk viņš, protams, gāja kājām. Par laimi – cietušo nebija. Bet tad, kad ieraugām pie stūres kādu dienvidzemju īpatni, īpašu omulību neizjūtam, kur nu vēl runāt par drošību. Kāda ir situācija ar šiem autobraucējiem? Par to iztaujājam Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētaju Aivaru Aksenoku un Valsts policiju.

Aptuveni puse jauniešu labprātāk dzīvotu pasaulē bez interneta, atklājuši britu sociologi. Šī neparastā vēlme zināmā mērā atspoguļojas jaunās tendencēs, kas vērojamas Eiropas sabiedrībā, vēsta Vācijā bāzētās raidorganizācijas "Deutsche Welle" interneta vietne "dw.com".

Eiropas Savienības (ES) palīdzības apjoms Kijivai līdz šim ir bijis ļoti liels. Tomēr mums jau tagad ir jāsagatavojas Ukrainas atjaunošanai. Šī bija viena no tēmām, par ko speciālisti sprieda šā gada Eiropas Ekonomikas kongresā, kas notika Polijā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Polijas premjerministra vietnieks, nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, runājot par savas nesenās vizītes Pentagonā rezultātiem, paziņoja, ka pirmie "Apache" helikopteri Polijā ieradīsies jūnijā. To integrācija Polijas armijā būs liels loģistikas un organizatoriskais izaicinājums. Krievijas karš pret Ukrainu ir parādījis, ka helikopteru apstākļi kaujas laukā ir ievērojami mainījušies un priekšroku dodama bezpilota lidaparātiem, tādēļ dažu valstu armijas pavisam atsakās no helikopteriem, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ilggadējo Ventspils mēru, šobrīd Ventspils pilsētas domes deputātu Aivaru Lembergu.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” ierosinātie grozījumi Satversmē, kas paredzētu noteikt valsts pamatlikumā normu, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi, gluži negaidīti izraisīja gandrīz vai valdības krīzi. Varbūt nelielu, bet tomēr koalīcijas sašūpošanos.

Patlaban ir tas periods, kad mākslīgā intelekta (MI) izkārtne tiek karināta klāt it visam kas mums šķiet nozīmīgs – sarunā ar žurnālistu Arni Kluini uzsver IT speciālists, uzņēmuma "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders.

Krievija būvē garnizonu Kantalahti artilērijas brigādei. Tā ir pirmā konkrētā pazīme pastāvīgam karavīru skaita pieaugumam pie Somijas robežas, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Laikam esmu neuzmanīgi lasījusi esošās koalīcijas līgumu, jo neatceros, ka tur kaut viens vārds būtu teikts par to, ka eksistē 56 vai 112 dzimumi. Bet zaļzemnieki, raugi, esot pārkāpuši minēto līgumu, balsojot par Satversmes grozījumiem, kas noteiktu, ka ir tikai divi dzimumi. Par šo šausmu aktu sašutumā klaigā “progresīvais” Andris Šuvajevs. Lai saprastu, kas noticis, sāksim visu no sākuma.

Nākt klajā ar pusoficiāliem politiskiem paziņojumiem tviterī līdz šim skaitījās Trampa privilēģija, taču nelāgi ieradumi ir lipīgi. Arī mūsu valsts augstas amatpersonas piesavinājušās šo niķi. Ministru prezidente Evika Siliņa trešdienas pievakarē tviterī publicēja šādu ierakstu: “Aicinu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām. Budžeta finansējums 2026. gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm.”

Vakar ar Saeimas balsojumu no “tiesībsarga” amata atlaistais Juris Jansons bija 14 gadus nodarbojies ar to, lai padarītu valsts aparātu kopumā tieši tādu kā viņa birojs, kur, viņa paša vārdiem runājot, “pie labām algām, pie labiem darba apstākļiem... cilvēki aizmirstās.”

Koalīcijas līgums starp Igaunijas Reformu partiju un partiju "Igaunija 200" ietver klauzulu, kurā sākotnējo lēmumu par bērnu uzturēšanas strīdiem pieņem mākslīgais intelekts, ko pēc tam apstiprina tiesnesis. Turklāt tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta vēlas grozīt Ģimenes tiesību likumu, lai samazinātu tiesnešu rīcības brīvību citu apstākļu vērā ņemšanā, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Par Ukrainas lēmumu izbeigt norēķināšanos par Latvijas valsts uzņēmumam piederošā ritošā sastāva izmantošanu Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka saka, ka "Ukraina ir karā.  Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu. Diskusijas... nav pats svarīgākais."

Koalīcijas deputāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam vienojušies virzīt bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni. Savukārt Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti. Saeimas balsojums par SEPLP paredzēts 19. jūnijā.

Teikšu godīgi, otrdienas vakarā gāju gulēt ar visai trauksmainām priekšnojautām: esam jauna globālās eskalācijas līmeņa (jauna, plaša mēroga kara) priekšvakarā. ASV prezidents Donalds Tramps bija sasaucis steidzamu Nacionālās drošības padomes sēdi, bet pirms tam viņš tviterī publicēja ierakstu ar diviem vārdiem (kā Tramps to dažkārt dara – lielajiem burtiem): bezierunu kapitulācija (UNCONDITIONAL SURRENDER).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".

Lietuvas robežsargi šajā gadā biežāk nekā tajā pašā periodā pērn pamanījuši brūnos lāčus. Eksperti to attiecina uz plašas uzraudzības sistēmas uzstādīšanu uz valsts robežas un pastāvīgu šo dzīvnieku populāciju, kas Lietuvā atveseļojas un pieaug, raksta Lietuvas laikraksts "kauno.diena.lt", atsaucoties uz ziņu aģentūru BNS. Arī Latvijā pieaug lāču skaits un palielinās to izplatība.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā bāzētā Pilsoņu brīvību centra vadītāja, Nobela Miera prēmijas laureāte Aleksandra Matvijčuka intervijā Vācijas raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com") pastāstīja, kā ukraiņi izdzīvo Krievijas gūstā, kā cilvēktiesību aktīvisti vāc un dokumentē pierādījumus par kara noziegumiem Ukrainā un kādi pierādījumi jau savākti.

Polijā aizsākušies pirmie lielie “tērauda” protesti – tērauda rūpniecības strādnieki devās gājienā pa Varšavas ielām no parlamenta uz premjerministra kanceleju. Arodbiedrību pārstāvji norāda, ka tērauda rūpniecībā drīz var sākties atlaišanas vilnis, kam sekos rūpnīcu likvidācija, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.