Latvijā ir divi lieli satiksmes flagmaņi – par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) un nacionālā aviokompānija “airBaltic”. Pirmais mēģina būvēt dzelzceļu, otrais lidināt pasažierus. Tomēr, izskatās, abu galvenais uzņēmējdarbības virziens ir Eiropas Savienības fondu un Latvijas nodokļu maksātāju naudas izplenderēšana.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā lasāms, ka 16. janvārī izsludināts EDzL iepirkums “Pilna servisa auto noma” - četru jaunu vieglo automobiļu noma saskaņā ar iepirkuma nolikumā noteiktajiem nosacījumiem, tam pievienota tehniskā specifikācija. IUB lapā minēts, ka iepirkuma summa ir 145 000 eiro. Pārlapojot tehnisko specifikāciju, top skaidrs, ka “dzelzceļnieki” kāro vizināties ar ļoti cienīgiem luksusa auto. Līdzšinējā satiksmes ministru bļaustīšanās un pārmetumi par izšķērdību dzelzceļa būvētājiem ir pie vienas vietas. Galu galā būvēt dzelzceļus nav viegls darbs un par auto taču nav jāmaksā no savas kabatas.
EDzL jau pagājušā gada septembrī izsludināja iepirkumu par pilna servisa automašīnu īri, norādot, ka auto obligātajā aprīkojumā jābūt ventilējamiem priekšējiem sēdekļiem, apsildāmai multifunkcionālai stūrei ar ādas apdari, automātiskai trīs zonu klimata kontrolei, informācijas projekcijai uz priekšējā stikla, 10 collu ekrānam un citas prasības. Specifikācijā pietrūka varbūt elektroniskā mušu sitamā, ziloņkaula kloķu ar briljanta inkrustācijām un drona, kas lido pa priekšu un analizē ceļa situāciju. Tik smalki kungi kā EDzL augstākais menedžments negrasās braukāt ar vecām grabažām, bet viņiem nepieciešamas labas automašīnas. Piemēram, minētā 10 collu prasība atsijā visas vidusmēra mašīnas un atbilst augstas klases, limuzīnklases, ekskluzīva aprīkojuma mašīnām. Tur neder “Škoda Octavia” vai tautas klase, tur ir sākot ar “Audi” A6, Q7, Q8, pat “VW Tiguan” vai “Audi” Q5. Definētie kritēriji, kādiem jāatbilst spēkratiem, diezgan jau nu aizdomīgi norāda, ka, iespējams, EDzL ir jau noskatījis konkrētas automašīnas, ir iepriekš visu jau sarunājis ar konkrētu piegādātāju un iepirkuma izsludināšana ir tikai formalitāte, lai visi papīri būtu tīri.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 21. oktobris, un tika saņemts viens piedāvājums no SIA "Pilna servisa līzings" par kopējo līgumcenu 159 900 eiro.
Iepirkums būtu aizrullējis, taču par to sāka interesēties plašsaziņas līdzekļi, pretkorupcijas aktīvisti, autotirgus pazinēji un valdošās koalīcijas politiskie konkurenti. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) pērngad decembrī paziņoja, ka Satiksmes ministrija ir pieprasījusi paskaidrojumus par EDzL iepirkumu, kas paredz par viena auto īri mēnesī maksāt 1100 eiro.
"Tas pilnīgi noteikti nav pieņemami. Lai arī kāds būtu paskaidrojums, šāda rīcība nav attaisnojama," sacīja Briškens Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".
Viņš uzsvēra, ka iepirkums jāpārtrauc un iesaistītajām amatpersonām jāsaņem sods, jo šobrīd, "kad tiek taupīts katrs eiro, šāda veida luksusa tēriņi nav pieļaujami". Atbildīgo amatpersonu noskaidrošanu Briškens gan atstāj uzņēmuma valdes ziņā. "Es šādus izdevumus netolerēšu," piebilda ministrs.
Šā gada pirmajā nedēļā EDzL pārstāvji paziņoja, ka EDzL ir pārtraukusi auto īres līgumu un spēkratus ir atgriezusi pakalpojuma sniedzējam.
EDzL veicot iekšējo pārbaudi par iepirkumu komisijas darbu un specifikācijā iekļautajām prasībām saistībā ar minēto auto īres līgumu.
Tāpat EDzL taisnojās, ka šogad uzņēmuma administratīvais budžets ir samazināts par 12%, savukārt algu fonds - par 1,32 miljoniem eiro.
Uzņēmums pašlaik izvērtējot spēkā esošos vairāk nekā 700 administratīvā rakstura līgumus un vērtējot arī plānotos iepirkumus.
Tiesa gan, spriežot pēc IUB un pašas EDzL oficiālās informācijas, nekur nav redzams, ka autoiepirkums jau būtu beidzies.
Tagad 17. janvārī EDzL izsludinājusi apspriedi ar ieinteresētajiem piegādātājiem plānotajam iepirkumam “Pilna servisa auto noma".
Apspriede tiek organizēta, lai apspriestos ar ieinteresētajiem piegādātājiem un informētu par plānoto iepirkumu un iepirkuma priekšmeta saturu, kā arī iegūtu informāciju no ieinteresētajiem piegādātājiem par iepirkuma priekšmeta prasībām, kuras pasūtītājs plāno izvirzīt, lai varētu sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku iepirkuma procedūras dokumentāciju, “iekļaujot tajā pēc iespējas samērīgu prasību līmeni un tādējādi veicinot lielāku konkurenci”. EDzL organizēs apspriedi ar ieinteresētajiem piegādātājiem tiešsaistē 2025. gada 4. februārī.
Tātad, kamēr publiskajā telpā jau ir izskanējusi dievošanās, ka viss ir cauri un nekāda luksusiepirkuma nebūs (viss, finišs, beigas, aizmirsts), juridiski pasākums turpina savu gaitu, un 4. februārī cilvēki apspriedīsies, kā tālāk dzīvot - EDzL menedžments taču nebrauks uz darbu ar autobusu uz Abrenes ielu vai ar veciem auto, par kuriem kauns no ārzemju partneriem. Būs jāizgudro kādi citi varianti.
No piegādātāju skatapunkta raugoties, viņi taču ir laimīgie konkursa vinnētāji, taču nav saņēmuši cerēto, viņiem likumīgi pienākošos naudiņu. Tas taču ir pamats tiesāties un piedzīt no EDzL kādu kompensāciju. Teorētiski tāda iespēja visnotaļ reāli pastāv.
Stāsts par LDzL luksusautomašīnām ir tāds déjà vu, ka bail - kaut kas ļoti līdzīgs jau ir redzēts ar nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” automašīnu iepirkumu.
Komercreģistrā lasāms, ka “airBaltic” rīcībā šobrīd ir 51 automašīna. No tām 10 ir luksusa klases dārgie “Audi E-tron 50”. Šāda jauna auto cena atkarībā no aprīkojuma svārstās no 78 000 līdz 96 000 eiro. Kādēļ gan zaudējumus nesošai aviosabiedrībai jāvizinās ar tik dārgiem auto?
Pirms gada un deviņiem mēnešiem toreizējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) nosodīja nacionālās aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgo 2022. gada izlaiduma "E-tron" elektroauto iegādi līzingā uzņēmuma vajadzībām un pieprasīja skaidrojumus "airBaltic" padomei.
"Es neesmu pret elektrauto iekļaušanu uzņēmuma autoparkos, bet man nav saprotams, kāpēc ir jāiegādājas dārgi luksusa elektroauto, īpaši laikā, kad sabiedrība kopumā piedzīvo finansiālas grūtības. Ikreiz, kad uzņēmums saskāries ar krīzi, valsts ir ieguldījusi milzu summas, lai tikai aviokompāniju varētu turpināt veiksmīgi darboties. Tagad, kad cilvēki cīnās par izdzīvošanu, domājot, kā samaksāt kārtējo komunālo maksājumu rēķinu vai kur ņemt naudu, lai nosegtu milzīgās procentlikmes par kredītiem, lasīt ziņās par 12 jaunu luksusa auto iegādi, kas katrs izmaksā teju 100 tūkstošus eiro, ir nepieņemami," norādīja toreizējais ministrs.
“airBaltic” vadītājs Martins Gauss skaidroja, ka “airBaltic” nomātie elektroauto izraudzīti akcijā - mēnesī par vienu auto maksā 414 eiro - tātad ļoti lēti. Operatīvajā līzingā paņemtie elektroauto netiekot kvalificēti kā luksusa klases spēkrati, tie piedāvāti akcijā - ar aptuveni 26% atlaidi no standarta cenas.
"Mēs neesam darījuši neko nepareizu. Automašīnas vērtība, ko uzņēmums samaksās trīs gadu laikā, ir nedaudz vairāk par 19 000 eiro,” stāstīja Gauss.
Drīz vien valdībā sākās kolīzijas, Vitenbergs pēc pusgada amatu atstāja, un nekas tālāk nenotika. Patiesībā ne Vitenbergs, ne kāds cits, izņemot zvērinātu auditoru, nevar īsti saprast, cik, kurā brīdī, kādas automašīnas, par kādām summām lieto “airBaltic” - laika gaitā vieni iepirkumi beidzas, citi sākas. Varbūt ir 22, varbūt 40, varbūt 12?
Salīdzinājumā ar “airBaltic” apgriezieniem “Rail Baltica” (EDzL) nodarbojas ar niekiem - kas tur liels, ka sagribējās pabraukāties ar četrām mašīnītēm? Nomas summa tāda paliela - 1100 eiro, taču liela tā var šķist tikai tiem, kas mēnesī saņem minimālo vai vidējo algu. EDzL vadība nav minimālie vai vidējie speciālisti, bet augstas klases cilvēki. Tāpēc viņiem pienākas braukt ar augstas klases vāģiem, pašiem no savas kabatas nemaksājot neko. Viņu izdevumus sedz Eiropas Savienība, kas ir tāla un nesaprotama nauda, kura birst no gaisa, un jāprot to tikai apgūt. EDzL fantastiskās spējas lietot naudu mēs redzam pie lidostas, kur pusuzbūvēts monstrozs betona klucis, to mēs redzam izārdītajā Rīgas centrālajā stacijā un “zelta” pālī, kas iedzīts Daugavā. Tikmēr pamattrasē, kurai caur Latviju jāsavieno Viļņa ar Tallinu, pagaidām nav uzbūvēts neviens metrs sliežu.
Briškenam pašlaik ir lielas iespējas pārspēt Vitenbergu, kuram neizdevās apturēt “airBaltic” manipulācijas ar automašīnām - Briškens var kļūt par vienkāršās tautas varoni, kurš tomēr ir spējis nobremzēt “Rail Baltica” luksustēriņus un varbūt pat panākt, lai tiek atrasti un sodīti vainīgie pārmijnieki. Vēl jāpaskatās, ar ko tas beigsies.
