“airBaltic” valdi uzraugošā padome 2023. gadā saņēma 65 tūkstošus, kamēr valdes locekļu kopējā alga ir gandrīz 1,5 miljoni eiro, bet 12 lepno auto “Audi e-tron” līzings gadā izmaksā 198 000 eiro. Tātad mūsu nacionālajam lepnumam “airBaltic” padome, valde un viņu braucamie gadā izmaksā 1,76 miljonus eiro.
Nav skaudības par šo cilvēku algām un viņu lepnajiem dienesta braucamajiem rīkiem, ja vien nacionālā aviokompānija spētu novērst nodokļu maksātājiem nebeidzamos zaudējumus.
Otrdien bija paredzēta nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akcionāru sapulce, taču tā nenotika, jo Satiksmes ministrija pirmdien veica apsteidzošu manevru - vienojās ar aviokompānijas "airBaltic" padomi par esošās padomes pienākumu izbeigšanu ar 11. februāri.
Līdz ar to amatus zaudēs padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, padomes locekļi Kaspars Ozoliņš un Andris Liepiņš. Padomes loceklis ir arī mazākuma akcionāru pārstāvis un akcionārs vienā personā Larss Tīsens, uz kuru šīs peripetijas neattiecas un kurš paliks arī nākamajā padomes sastāvā.
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka Klāvs Vasks 2023. gadā par padomes priekšsēdētāja amata pildīšanu AS “Air Baltic Corporation” algā saņēmis 23 365,44 eiro - tātad 1947 eiro un 72 eirocentus mēnesī.
Padomes locekļiem Kasparam Ozoliņam un Andrim Liepiņam alga abiem ir bijusi mazliet mazāka - 21 028,90 gadā jeb 1752,49 eiro mēnesī. Kopā priekšsēdētājs un divi locekļi gada laikā par darbu “airBaltic” padomē 2023. gadā nopelnīja 65 423,24 eiro. Par pagājušo gadu datu vēl nav, bet diezin vai summa ir mazāka.
Nevienam no minētajiem gan tagad nebūs jākar ubaga tarba kaklā un jāpierakstās bezdarbniekos. Klāvs Vasks 2023. gadā strādāja 10 dažādos uzņēmumos un struktūrās, būdams tajās vadītājs, valdes vai padomes priekšsēdētājs vai loceklis. Viņš ir arī “Tet” padomes priekšsēdētājs. Iepriekš, no 2010. gada līdz 2023. gadam, viņš ieņēma amatus AS “Citadele Banka”, strādājot kā padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis. Turklāt Vasks ir ieņēmis vadošus amatus arī kā SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” valdes priekšsēdētājs.
Amatu netrūkst arī Kasparam Ozoliņam. Kopš 2019. gada Ozoliņš ieņem valdes locekļa amatu SIA “LVR Flote”. Papildus tam Ozoliņš ir bijis arī VAS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis, savukārt laikā no 2013. gada līdz 2019. gadam ieņēmis valsts sekretāra amatu Satiksmes ministrijā. Viņam ir plaša pieredze vadības amatos transporta nozarē, strādājot Ventspils Brīvostas pārvaldē, Rīgas Brīvostas pārvaldē, VAS “Latvijas dzelzceļš” un VAS “Lidosta Rīga”.
Savukārt Andris Liepiņš kopš 2019. gada pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022. gada ir SIA “Rīgas nami” padomes loceklis. Savā profesionālajā darba pieredzē Liepiņš iepriekš ir strādājis kā AS “Latvenergo” padomes loceklis, kā arī ieņēmis valdes priekšsēdētāja amatu VAS “Lidosta Rīga”. No 2001. gada līdz 2014. gadam viņš strādāja Ekonomikas ministrijā par valsts sekretāra vietnieku.
Visu cieņu trim kungiem, kuri ir strādājuši kā zirgi, vienlaikus velkot smago atbildības vezumu ostās, lidostā, mežos, flotē, bankās, telekomunikācijās, enerģētikā un namos! Pieļaujam, tur darbs ir bijis produktīvs un izcils, taču ar akcionāres (valsts) interešu pārstāvēšanu nacionālajā aviokompānijā un ar “airBaltic” valdes darbības uzraudzīšanu, kā arī ar aviokompānijas stratēģisko vadību laikam diez ko nebūs sekmējies.
Kaut kā nav bijis manāms, ka padomei vispār ir bijusi kāda loma aviokompānijā, kuru stratēģiski, ekonomiski un juridiski vada izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Klāvam Vaskam pirms aiziešanas no amata ir ļauts “saglabāt seju” un paust, ka aizejošais padomes sastāvs esot ieguldījis ievērojamu darbu, palīdzot sagatavot "airBaltic" nākamajam darba posmam, kura pirmais etaps noslēgšoties ar stratēģiskā investora ieguldījumu uzņēmuma kapitālā.
Vienkāršs, vidējais Latvijas mirstīgais par astoņu stundu smagu darbu saņem vidējo bruto algu 1703 eiro. “airBaltic” padomes locekļi saņem vairāk nekā vidējo... Par ko?
Padomes locekļu darbs neprasa daudz laika, taču kompetenci gan prasa - šad un tad jāpiedalās sapulcēs, jāiepazīstas ar uzņēmuma papīriem, jāpamana, ja kaut kas šķiet aizdomīgi. Ja kaut kas šķiet aizdomīgi, tad par to jārunā - jānovērš darījumi, kas nav likumīgi vai ož pēc liela neizdevīguma uzņēmumam. Saskaņā ar Latvijas likumiem un tradīcijām izpratnē par “padomju varu” uzņēmumos padomēm jārūpējas arī par uzņēmumu stratēģiju - tas ir uzdot kādam piāristam sarakstīt blāķi tukšvārdības par vīziju, mērķiem, vērtībām un ilgtspēju.
Tikmēr izskatās, ka Martinu Gausu dziļi nav interesējis, ko “airBaltic” padome domā, jo pats ir aviācijas speciālists un dara visu tā, kā pašam šķiet vajadzīgs. Vispār jau būtu arī dīvaini, ja padomes locekļi sāktu lemt, vai aviokompānijai vajag pasūtīt dzinējus pie "Pratt & Whitney" vai kur citur. Skaidrs, ka viņi no tā neko nejēdz un nevar jēgt. Tāda institūcija kā “airBaltic” padome ir ar ļoti mazu jēgu, taču par šo mazo jēgu jāsamaksā 65,5 tūkstoši eiro.
“airBaltic” padome gadā izmaksā 65,5 tūkstošus eiro, taču tie ir dzelteni eirocenti, salīdzinot ar “airBaltic” valdes atalgojumu.
2023. gadā “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss atalgojumā saņēma teju 830 tūkstošus eiro, tikmēr katrs no valdes locekļiem - vairāk par 300 tūkstošiem eiro.
Tātad Martins Gauss 2023. gadā saņēma 823 945 eiro, finanšu direktors un valdes loceklis Vitolds Jakovļevs saņēma 339 310 eiro, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis saņēma 314 204 eiro. Tātad trijatā kopā 1,48 miljonus eiro.
68 062 eiro mēnesī - tāda bija Martina Gausa alga 2023. gadā. 28 275 eiro mēnesī - Vitoldam Jakovļevam. 26 183 eiro mēnesī - Paulam Cālītim.
Laika posmā, kopš Gauss sāka vadīt "airBaltic" 2012. gadā, viņš atalgojumā, summējot pamatalgu un citus ienākumus, ir saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro, kamēr uzņēmums šajā laikā cietis simtiem miljonu lielus zaudējumus. Un cietīs vēl.
Latvijas amatpersonu deklarācijas par 2023. gadu liecina, ka atlīdzības apmērs valsts uzņēmumu valdēm tiek noteikts pēc necaurskatāmiem aprēķiniem un abstraktiem lielumiem. Galvu var nolauzt, rēķinot un tā arī nesaprotot, kā lielajiem šefiem veidojas algas. Te tām jāsalīdzinās ar privāto sektoru, te jāņem vērā kapitālsabiedrības īstenoto uzdevumu sarežģītība. Citviet jāņem vērā atsevišķi kapitālsabiedrības lielumu raksturojošie rādītāji.
Valsts kapitālsabiedrību atlīdzību raibumu 2023. gadā ieskicē atšķirības - piemēram, “Latvenergo" vadītājam Mārtiņam Čakstem samaksāti tikai 16 tūkstoši eiro mēnesī, bet "Latvijas valsts mežu" vadītājam Pēteram Putniņam 2023. gadā vidēji maksāts ap vien ap13 tūkstošiem mēnesī.
Izrādās, valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām (piemēram, AS “Air Baltic Corporation”, SIA “Tet”, AS “Rīgas siltums”) nav saistoši Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (Atlīdzības noteikumi).
Nenoliedzami līderos ir "airBaltic" valde, jo īpaši valdes priekšsēdētājs, jo arī šoreiz viņš ir nonācis īstajā valsts kontrolētā kapitālsabiedrībā, kurā nav robežu atlīdzības augstākajam punktam.
2024. gada 16.novembrī stājās spēkā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, ar kuriem uz diviem gadiem tiek iesaldēts atalgojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm. Arī šoreiz Gauss izslīd cauri sveikā bez ierobežojumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu Gauss ar š.g. janvāri var saņemt tieši 20 000 eiro algas pielikumu, jo viņa alga 2023. un 2024.gadā nav tikusi palielināta un tādā gadījumā likuma grozījumi ļauj pacelt Gausa algu par 2,6procentiem no 800 000 eiro.
Bet skaidrs ir viens, atlīdzības apmēru valsts uzņēmumu valdēm dāsni nosaka vai nu padome, vai nu kapitāldaļu turētājs, kas ir attiecīgās nozares ministrija vai iestāde.
“airBaltic” gadījumā tā ir un bija padome. Vai padome jau ir nolēmusi par Gausa un citu valdes locekļu pieaugumu, pagaidām nekas nav zināms un atliek minēt.
Acīmredzami ir tas, ka “airBaltic” padome, nosakot mēneša atlīdzību, nav īpaši aizrāvusies ar dažādu kritēriju un OECD prasībās ietverto principu ievērošanu. Viens no šādiem kritērijiem ir - vai kapitālsabiedrības rīcībā ir pieejams atlīdzības izmaksai nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs un ir sasniegti komercdarbības rezultāti.
Intervijā LTV Gauss ir norādījis, ka viņam faktiski šajā reģionā nav ar ko pat salīdzināties un viņš kopš 2011. gada jūtas katru miljonu nopelnījis. 2024. gada septembra intervijā "De facto" Martins Gauss teica: "Es vadu starptautisku aviokompāniju. Es neesmu Latvijas pilsonis, esmu no Vācijas. Man ir 34 gadu pieredze aviācijā, un man ir veiksmīga pieredze aviokompāniju vadīšanā. Tā veidojas atalgojums. Taču Latvijā nav ar ko salīdzināt, jo Latvijā vai Baltijas valstīs nav citas starptautiskas aviokompānijas kā "airBaltic", tāpēc, iespējams, tā ir unikāla situācija. Ja paskatāmies uz manu kolēģu algām citās aviokompānijās Eiropā, tad tās tur ir daudz lielākas.”
2020. gadā Vācijas auto ražotājs “Audi” izlaida jaunu elektriskā SUV versiju - “Audi e-tron 50 quattro”, norādot, ka šī modeļa sākuma cena Vācijā būs ap 70 000 eiro. Ar kādu cenu ienāca Latvijas tirgū, nav zināms. Publiski pieejamās cenu lapas norāda, ka citās valstīs par vismaz 8 līdz 10 tūkstošiem eiro dārgāk, bet noteikti ne lētāk.
“airBaltic” valde 2022. gadā iegādājās uzreiz 12 jaunākās “Audi e-tron 50”, kuru pasūtīšana visticamāk tika veikta iepriekš, jo nevar tā vienkārši ienākt salonā un tos nopirkt uzreiz 12 šādus auto.
Veicot līzinga maksājumu aprēķinus, vadoties no publiski zināmās šī modeļa bāzes cenas (kas nav zemāka par 70 000 eiro), nākas secināt, ka “airBaltic” administrācija uz savām ērtībām netaupa. Netaupīšana notiek zaļās gaismas piesegā, attaisnojoties ar CO2 emisiju samazināšanas kursu.
Ja pieņemam, ka vienas automašīnas iegādes cena 2022. gadā bija 70 000 eiro, tad, noformējot pirkumu operatīvajā līzingā, vienai automašīnai veidojas konkrētas izmaksas. Bez pirmās iemaksas, bez KASKO un OCTA apdrošināšanas ar līzinga periodu uz pieciem gadiem ikmēneša maksājums “Audi e-tron” ir 1069 eiro mēnesī. Auto netiek iekļauts “airBaltic” pamatlīdzekļos, un līzinga maksājumi tiek norakstīti uzņēmuma izdevumos. Ja tādas ir kopskaitā 12 automašīnas, ikmēneša tēriņi “airBaltic” vadības ērtībai ir 12 828 eiro mēnesī.
Tā ir minimālā aplēse par auto līzinga patiesajām izmaksām, ievērojot to, ka nav zināma “airBaltic” pasūtīto un iegādāto “Audi e-tron 50” komplektācija, kas būtiski nosaka kopējo cenu.
Atbilstoši “airBaltic” vadības algām un apetītei viena šāda labākas komplektācijas auto iegādes izmaksas varētu būt tuvāk 90 000 eiro, kas nozīmē, ka ikmēneša “Audi” līzinga maksājums ir ne mazāks kā 1375 eiro mēnesī. Kopsummā zaļai “airBaltic” vadības dzīvošanai ar 12 auto sanāk līzinga maksājumi 16 500 eiro mēnesī jeb 198 000 eiro gadā.
