Sākums

“Informācijai par notiekošo jābūt katru dienu, ne tikai vienreiz nedēļā laikrakstā Atmoda”,” mēs, atmodieši, nospriedām un, sākot ar 13. janvāri, sākām printēt skrejlapas, kuras dalījām barikāžu sargiem. Tas notika 1991. gadā. Nu vīri pie ugunskuriem ne tikai klausījās ziņas, kas skanēja no mazajiem pārnēsājamajiem radioaparātiem, bet arī lasīja mūsu skrejlapas. Būt informētiem – tas bija svarīgi. Pāri barikādēm 19. janvārī pāršalca ziņa, ka 20. janvārī, iespējams, var notikt kas nopietns.

“airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.

Mākslīgais intelekts (AI) ir kļuvis par aktuālu diskusiju tēmu ikdienas dzīvē. Somu žurnālists Rosa Laksio pārbaudīja četrus influenceru atzītus mākslīgam intelektam dodamos darba uzdevumus jeb uzvednes. Pētījuma rezultāti publiskoti  Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE interneta portālā “yle.fi”.

ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans 14. janvārī intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja, ka, neskatoties uz ASV militāro atbalstu, Ukrainai būs jāpieņem lēmums samazināt mobilizācijas vecumu līdz 18 gadiem. Kopš pagājušā gada beigām ASV aktīvi uzrunā Ukrainu par nepieciešamību ievērojami samazināt mobilizācijas vecumu no 25 uz 18 gadiem, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā “currenttime.tv”.

Donalda Trampa inaugurācijai esot klāt, laiks izpētīt tos aspektus, kas vienādi darbojas gan amerikāņu, gan mūsu sabiedrībā un kas ļauj mums paskatīties uz sevi no malas, lai varētu secināt: ja esi kandidāts, tev būs jāsaskaras ar cilvēkiem, kam tu nepatīc jau pēc definīcijas.

Ja palūkojamies 108 gadus atpakaļ, tad izrādās, ka Ziemassvētku kauju laikā neviens nezināja, ka tādas Ziemassvētku kaujas vispār notiek un epizodi ar Jelgavas vietā ieņemto Ložmetējkalnu nebūt neuzskatīja par uzvaru. 

No “airBaltic” reklāmas kampaņas, kura skubina masveidā pirkt lētās aviobiļetes, noprotams, ka pēkšņi noticis necerēts brīnums – visi beigtie "Pratt & Whitney" dzinēji saremontējušies un pieskrūvējušies atpakaļ pie līzingā iegādāto lidaparātu korpusu spārniem – tagad nu gan var droši biļetes pirkt, jo tās vairs netiks atsauktas un plānotie reisi netiks atcelti.

Eiropas Komisijai, iespējams, būs jāpārskata uzsāktā izmeklēšana pret ASV tehnoloģiju gigantiem “Apple”, “Meta” un “Google” – digitālie milži aicina jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu iejaukties ASV tehnoloģiju gigantu strīdā ar ES “pārmērīgo tiesībsargājošo varu”, atsaucoties uz publisko dokumentu un amatpersonu izteikumu analīzi, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.

Indijas varas iestādes vēlas atsaukt savus pilsoņus no Krievijas – Ukrainas frontes. Putins par to var pateikties sev un savai Aizsardzības ministrijai, uzskata Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” (DW) žurnālists Konstantīns Eggerts.

Krievija jau ir ieguvusi kontroli pār dažām Ukrainas vērtīgajām litija rezervēm, kopš tā 2022. gadā sāka visaptverošu iebrukumu, tādējādi atņemot Kijivai galveno ekonomisko resursu, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā “rferl. org”.

Mūsu izcilais režisors un vienlaikus sociālais aktīvists (nevienaldzīgs pilsonis) Alvis Hermanis šajās dienās sociālajā vietnē “Facebook” publicēja politisko paziņojumu, kurš izsauca plašu sabiedrisko rezonansi.

Pirms 34 gadiem, naktī uz 13. janvāri, PSRS karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim, ar bruņutransportieriem iebrauca TV torņa aizstāvjos, šķaidot neapbruņotos cilvēkus. Toreiz gāja bojā 14 cilvēki, tika ievainoti ap tūkstoti. Īpašo vienību rīkļurāvēji ieņēma Lietuvas TV un radio komiteju, tika pārtraukti TV un radio raidījumi.

Aizvadītā 2024. gada kopējais rezultāts Latvijas ostās bijis kravu apgrozījuma samazinājums par 6,8% mazāk kravu nekā 2023. gadā, ko iespējams iztulkot kā situācijas uzlabošanos, jo 2023. gadā šis pats rādītājs attiecībā pret 2022. gadu bija samazinājies par 19,6%.

Ziņas, ka amerikāņu multimiljardiera Īlona Maska uzņēmums ”SpaceX” risina sarunas ar Itālijas varas iestādēm, lai nodrošinātu Romai sakarus, izmantojot satelītu interneta pakalpojumu sniedzēja “Starlink” sistēmu, raisījušas bažas Briselē. Kādi ir to cēloņi, skaidro Vācijā bāzētā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Plānotais Saeimas balsojums par Klimata likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā no vakardienas sēdes darba kārtības tika izņemts. Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa skaidrojums, ka likumprojekts jāpapildina un jāpilnveido, jo sabiedrībā par to esot liela interese, tika uztverts kā tīra atruna.

Kā izrādās, smalkās Latvijas pārstāvniecības ANO 4200 kv.m telpas, kas atrodas ASV, Ņujorkā, Manhetenā, 50. Īststrītā 331, 333, kurās ieguldīti vismaz jau 15 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu, nemaz neesot telpas, kas nepieciešamas valsts funkciju, proti, sabiedrības vajadzību, apmierināšanai.

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Krievijas uzbrukuma iespēja Baltijas valstīm un Polijai nepazūd no militārpersonu, politiķu un ekspertu publiskajām diskusijām. Neraugoties uz reālajiem draudiem, vienīgā valsts Austrumeiropā, kura šobrīd adekvāti uz tiem reaģē, ir Polija. Par to liecina 2024. gadā noslēgtie līgumi par jauna bruņojuma iegādi armijai, informē Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.

Latvijas valstij ir parādījusies unikāla iespēja atgūt savus kādreiz zviedriem vieglprātīgi pārdotos īpašumus – vairāk par simt tūkstošiem hektāru meža. Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa “Sodra” plāno atbrīvoties no aktīviem Baltijas valstīs un izbeigt šeit uzņēmējdarbību.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienprātīgi atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumu neaplikt ar algas nodokli brīvprātīgu darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vajadzīgo zāļu iegādei.

Aplūkojot iepriekšējo skolēnu dziesmu un deju svētku logo, var secināt, ka ir bijušas veiksmes un mazākveiksmes, iedvesmojoši un mazāk iedvesmojoši simboli, kas attēlo jauniešu un bērnu aizrautīgās prasmes. Šā gada skolēnu dziesmu un deju svētku logo daudzbalsīgi nodēvēts par zarnu rituli.