Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumi par vērienīgajām izmaiņām vadošo kadru sastāvā raisa intrigu un dod ekspertiem vaļu prognozēm par to, kādiem mērķiem šādas izmaiņas kalpos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2. janvārī sociālajos medijos paziņoja, ka prezidenta biroja vadītāja amatā iecēlis Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (Головне управління розвідки Міністерства оборони України, ГУР МОУ) vadītāju Kirilo Budanovu, bet viņa vietā amatā stājās bijušais Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Olehs Ivaščenko. Svētdien, 4. janvārī, Volodimirs Zelenskis turpināja Ukrainas augstāko amatpersonu kadru maiņas un atlaida Ukrainas Robežsardzes vadītāju Serhiju Dejneko, viņa vietā dienesta pienākumu izpildītāja amatā iecelts līdzšinējais Dejneko vietnieks Valērijs Vavriņjuks. Aizsardzības ministra amatam nominēts vicepremjers un digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs, savukārt bijušajam ministram Denisam Šmihaļam piedāvāts vicepremjera un enerģētikas ministra amats. Šmihaļa un Fjodorova kandidatūras ir jāapstiprina Augstākajai Radai.
5. janvārī Zelenskis nomainīja amatā Ukrainas Drošības dienesta (Служба безпеки України, СБУ) vadītāju Vasilu Maļuku, par dienesta vadītāja pienākumu izpildītāju ieceļot СБУ Speciālo operāciju centra “A” vadītāju ģenerālmajoru Jevhenu Hmaru. Maļuka atstādināšana izraisīja asu reakciju augsta ranga militārpersonu vidū. Viņi brīdināja, ka specdienesta vadītāja aiziešana var destabilizēt komandķēdi frontē un vienību operatīvo vadību Krievijas spēku nepārtraukta spiediena apstākļos. Daži komandieri pauda publisku atbalstu Maļukam, kas kara laikā ir retums, komentēja “The Washington Post”. Zelenskis paziņoja, ka ierosinājis viņam koncentrēties uz “kaujas operāciju darbu”. Maļuka jaunais amats vēl nav oficiāli izziņots, taču prezidents skaidri norādīja, ka СБУ sistēmā viņš turpinās pārraudzīt speciālās operācijas Krievijas virzienā. Šī pārkārtojumu sērija notiek pirms svarīgām sarunām par kara izbeigšanu Ukrainā, raksta izdevums “Агентство”.
Zelenskis arī paziņoja, ka viņam nav nodoma atlaist Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski. Runājot par Ukrainas augstāko amatpersonu kadru maiņām, Zelenskis atzīmēja, ka notiek Ukrainas Ministru kabineta, drošības iestāžu, Aizsardzības ministrijas un tiesībsargājošo iestāžu “restarts”. “Virspavēlnieka nomaiņa nav paredzēta,” paziņoja prezidents tikšanās laikā ar žurnālistiem. Runājot par drošības un tiesībsargājošām iestādēm, Zelenskis piebilda, ka plānots nomainīt visas augstākās amatpersonas. Zelenskis norādīja, ka kadru jautājumi, kā arī Aizsardzības spēku attīstība un miera sarunu gaita pašlaik ir Ukrainas valdības prioritātes.
Varas restarts pirms mierizlīguma sarunu beigām
Ukrainas varas “restarts” notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps turpina centienus vienoties par Ukrainas miera plānu un kara izbeigšanu, savukārt Kijiva divpusējās sarunās ar ASV pieprasa rietumvalstu sabiedroto drošības garantijas.
Budanova vadībā Ukrainas militārais izlūkdienests ir cieši sadarbojies ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP), atsaucoties uz saviem avotiem, komentē laikraksts “Financial Times” (FT).
Kirilo Budanova iecelšana amatā “ir signāls, ka Zelenskis ir patiesi noraizējies par sarunu gaitu ar Krieviju, Ukrainas militāro stratēģiju un drošības jautājumiem, un, iespējams, arī savu personīgo drošību”, laikrakstam “The Washington Post” (WP) apgalvo Neatkarīgās pretkorupcijas komisijas vadītāja Olena Treguba. Budanovs ir viens no retajām Ukrainas amatpersonām, kurš kara laikā saglabāja saziņas kanālus ar Maskavu, tostarp karagūstekņu apmaiņas jautājumos.
Kāds bijušais Trampa administrācijas ierēdnis laikrakstam WP pastāstīja, ka Budanovs ir laba Zelenska izvēle, jo viņu respektē dažādu Trampa administrācijas grupējumu pārstāvji, akcentējot arī viņa “neuzkrītošo, bet svarīgo lomu” mierizlīguma sarunu laikā 2025. gada sākumā: “Kara izbeigšanas jautājumos viņš ir viens no saprātīgākajiem un visreālāk domājošiem sarunu biedriem.”
Tas rada milzīgu satraukumu Krievijas ultrapatriotu vidū, jo viņš ir ienaidnieka spiegs, atbildīgs par daudziem teroristu uzbrukumiem, sabotāžu, slepkavībām un citām slepenām operācijām.
Budanova faktors
Pēc Trampa un Putina 28. decembra telefonsarunas Maskava piekrita Vašingtonas priekšlikumam izveidot divas miera sarunu darba grupas. Viena pievērsīsies drošības un kara izbeigšanas, otra - Ukrainas atjaunošanas un ekonomiskajiem jautājumiem. “Budanova loma kļūst izšķiroša. Patiesībā mēs runājam par potenciālo vadošās sarunu delegācijas vadītāju,” rakstīja Ukrainas izdevums “Дзеркало тижня”. Tekstā gan nav skaidri pateikts, vai runa ir par Kremļa un Baltā nama izziņotajām darba grupām. Zelenskis aizvadītā mēneša laikā Budanovam pieprasījis piekrist jaunā amata piedāvājumam, savukārt izlūkdienesta vadītājs vilcinājies, ziņoja FT avoti. Savukārt “Дзеркало тижня” rakstīja, ka Zelenskis lēmumu par Budanova iecelšanu amatā pieņēma tikai pēc tikšanās ar Trampu 28. decembrī. Arī jaunā aizsardzības ministra izvēle nešķiet nejauša. Fjodorovs ir viens no Zelenska uzticamākajiem līdzgaitniekiem un prezidenta komandā ir kopš 2019. gada.
Tomēr Zelenska iniciētajām kadru maiņām tikpat labi var meklēt arī citus iemeslus un cēloņsakarības.
“Дзеркало тижня” pievērš uzmanību Budanova politiskajam reitingam - viņš ir Ukrainā ceturtais populārākais politiķis. Zelenska lēmuma motivācijas pamatā var būt vēlme neitralizēt potenciālo konkurentu vai gluži pretēji - mēģinājumi sameklēt pēcteci, ja vien Zelenskis, kā viņš nesen paziņoja intervijā “Axios”, izlems nekandidēt uz vēl vienu prezidenta pilnvaru termiņu.
Kāds bijušais augsta ranga Ukrainas ierēdnis pastāstīja WP, ka Budanova iecelšana amatā liecina par Zelenska centieniem atrast “spēcīgu kandidatūru”, kas pilnvaru ziņā līdzinātos Ukrainas viceprezidenta amatam. Tomēr avots uzskata, ka Budanovam, atšķirībā no Jermaka, ir iespējas kļūt par Zelenska pēcteci. “Gandrīz četrus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainas politiskās atdzimšanas laikmetā Zelenskis ir spiests būt politiski elastīgāks un piesardzīgāks,” komentē “The New York Times”.
Oponentu kritika
“Ģenerālleitnants Kirils Budanovs, ko Krievija izsludinājusi meklēšanā, armijā nav dienējis,” ziņo Kremļa propagandas kanāls “ПолитНавигатор”, komentējot bijušā Ukrainas Bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku komandiera vietnieka Serhija Krivonosa ierakstu videoblogā “Фабрика новостей”.
Krivonoss kritizēja Budanova iecelšanu prezidenta biroja vadītāja amatā, sakot: “…ir smieklīgi, ka Zelenskis viņam uzticēs reformēt armiju (..) Pirmkārt, Budanovs nevienu dienu nav dienējis Ukrainas bruņotajos spēkos. Viņš nekad nav bijis vada, rotas, bataljona vai pulka komandieris (..) Neveiksmīgā un neefektīvā “Džankojas operācija” viņa vadībā Krimā sabiedrībai tika pasniegta kā varoņdarbs. No profesionālā viedokļa raugoties, mēs jau smējāmies, kad tas notika, jo tā tik tiešām bija liela neveiksme. Taču bieži vien neveiksmes sabiedrībai tiek pasniegtas kā varoņdarbs. Izlūkošanā vajadzīga nevis varonība, bet profesionalitāte.” Vienlaikus Krivonoss apgalvo: viņam nav šaubu par Budanova drosmi, taču “ir daudz jautājumu par Ukrainas militārā izlūkdienesta darba organizāciju”.
Budanova nopelni un Džankojas operācija
Izglītību Budanovs ieguvis Odesas Militārās akadēmijas Sauszemes spēku institūtā (2007), dienējis ГУР МОУ speciālajās vienībās. 2016. gadā viņu sāka apmācīt CIP, Budanovs bija elitārās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vienības “2245” dalībnieks un viens no virsniekiem vienībā, kas pārtvēra Krievijas dronus un sakaru iekārtas, lai CIP speciālisti varētu uzlauzt bezpilota lidaparātu šifrēšanas sistēmas, rakstīja “The New York Times”.
2016. gadā Ukrainas specvienība Krimā veica sabotāžas reidu, ko personīgi vadīja Kirils Budanovs, kad ГУР МОУ saņēma informāciju par liela skaita Krievijas kaujas helikopteru pārdislokāciju okupētās Krimas Džankojas lidlaukā, ziņoja Ukrainas “24 Kaнал”. Nonākot Krimā, diversantus sagaidīja Krievijas specvienība. Ir zināms, ka kaujas laikā okupanti cieta zaudējumus. Starp kritušajiem bija arī kāda krievu ģenerāļa dēls, bet Budanovs tika ievainots. Pēc tam ukraiņu grupa atkāpās līdz piekrastei un vairākas stundas kuģoja Ukrainas kontrolētos ūdeņos. Publiskā uzrunā Putins apsūdzēja Ukrainu teroristu uzbrukuma plānošanā un solīja atriebt Krievijas karavīru nāvi. 2017. gadā Kijivā tika uzspridzināts diversantu vienības komandieris Maksims Šapovals, un Budanovs pārņēma specvienības vadību. 2019. gadā notika arī neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret viņu.
“Ukrainas diversantu grupa zināja, ka aizturēšanas gadījumā Krievija visus dalībniekus spīdzinās un nogalinās, tāpēc visi operācijas dalībnieki vienojās par bezprecedenta drošības pasākumiem,” pastāstīja bijušais Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta (2020.-2021. g.) un ГУР МОУ vadītājs (2015.-2016. g.) ģenerālleitnants Valērijs Kondratjuks. “Viņi savā starpā vienojās, ka neviens netiks notverts dzīvs, un vairāk nekā četras stundas atgriezās pa jūras šaurumu ar granātām rokās. Ja okupanti būtu mēģinājuši viņus notvert, neviens dzīvus rokā nedabūtu. Tā bija līdz šim nepieredzēta ГУР МОУ specoperācija. (..) Dienests apsvēra sliktāko scenāriju, jo izlūkošanā mēs vienmēr izvērtējam sliktāko. Sliktākais scenārijs bija tāds, ka tā bija gatavošanās Krievijas spēku desanta operācijai no zema augstuma, kur mūsu pretgaisa aizsardzība nespētu helikopterus identificēt un notriekt, lai novērstu Krievijas karaspēka desantu Ukrainas teritorijā,” skaidroja Valērijs Kondratjuks.
“Kad Krievija anektēja Krimu, pussala palika bez ūdens un Kremlim bija jāatrod risinājums ūdensapgādei. Sākotnēji viņi cerēja uz “Putina draugu” Viktoru Medvedčuku. Tomēr Krievijas diktators mērķa sasniegšanai izlēma lietot militāru spēku (..) Mēs centāmies paredzēt notikumu gaitu un būt gatavi, ja īstenotos sliktākais scenārijs (..) Diemžēl toreiz mēs Rietumu atbalstu nesaņēmām, jo viņus ierobežoja ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas politisks lēmums (..) Bet tas kļuva par izaicinājumu Krievijai.”
Bijušais Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs atcerējās, ka sabotāžas reids Krimā šokēja Kremli. Galu galā Krievija bija pārliecināta, ka kontrolē Ukrainas tiesībsargājošās iestādes un izlūkdienestus. “Tas Kremlim bija šoks un izaicinājums. Jo viņi saprata, cik ātri viss mainās, cik veiksmīgi un īsā laikā mēs spējām pilnveidot Ukrainas izlūkdienestu darbu. Es to uzskatu par vienu no tā laika svarīgākajiem rezultātiem,” piebilda Kondratjuks.
Jermaka ēna
Zelenska biroju iepriekš vadīja Andrijs Jermaks, kurš pēc korupcijas skandāla no amata atkāpās 28. novembrī. Lēmums par Budanova iecelšanu tika pieņemts, neraugoties uz spekulācijām un baumām par Jermaka milzīgo politisko ietekmi, piemēram, ka pēc atstādināšanas viņš turpina vadīt valsti pa tālruni, bet Zelenskis deleģēs prezidenta biroja funkcijas Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomei, atstājot biroju atbildīgu tikai par iestādes darba organizatoriskiem jautājumiem. Baumas neapstiprinājās, turklāt pirms Jaungada tika atlaisti vairāki vadoši ierēdņi “Jermaka varas hierarhijā”, viņu vidū Ruslans Magomedovs - Ukrainas Nacionālās vērtspapīru un akciju tirgus komisijas vadītājs, Ukrainas finanšu sektora regulators. Līdz ar to Budanova izvēle jāskata saistībā ar miera sarunām. Iespējams, tieši tāpēc Zelenskis Budanova vietā neizvēlējās bijušo digitālās transformācijas ministrijas vadītāju un jauniecelto Ukrainas aizsardzības ministru Mihailo Fjodorovu, kurš būtu koncentrējies uz iekšpolitikas jautājumiem, kas Ukrainai pašlaik nav īpaši aktuāli.
Budanovs tika izvēlēts ne vien par prezidenta biroja, bet arī Ukrainas sarunu delegācijas vadītāju. Tas noticis, pateicoties viņa sakariem ASV, komentē “Telegram” kanāls “artjockey”. Budanovam ir ietekmīgi politiskie sakari ASV, kur viņš tiek uzskatīts par “vienu no savējiem, par uzticamu cilvēku”. Aizvadītā pusotra gada laikā Budanovs nonāca atklātā konfliktā ar Jermaku. Viņš bija faktiski vienīgā persona ar tiešu piekļuvi Zelenskim, paužot Ukrainas prezidentam alternatīvu viedokli, bet Jermaks viņu kontrolēt nespēja. Jermaks turēja aizdomās Budanovu par pret sevi vērstu tendenciozu rakstu pasūtījumu kampaņu Rietumu presē. Klīda pat baumas, ka Jermaks vairākkārt mēģināja Budanovu no amata atcelt, taču acīmredzot esot palīdzējusi Baltā nama aizbildniecība.
Nav zināms, vai miera sarunu gaitā Budanovs virzīs savu darba kārtību vai rīkosies stingri Zelenska noteiktajos rāmjos. Viņa redzējums noteikti ir no Jermaka atšķirīgs - pat ja delegācijas vadītāja amatā Budanovs savu nostāju nevirzīs, viņš spēj ietekmēt prezidenta Zelenska viedokli. Budanovs ir labāk informēts par reālo situāciju frontē nekā Jermaks un, visticamāk, ne sliktāk par Sirski. Viņa iecelšana amatā Ukrainas pozīcijas nostiprina, kamēr Trampa padomnieku lokā Jermaks tika vērtēts ļoti negatīvi un ar lielu neuzticību, savukārt Budanovs uzskatīts “par vienu no savējiem”.
