4. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls ARTDOCFEST/RIGA noslēdzies, labāko filmu autori ir saņēmuši balvas. “Kontekst.lv” vaicāja festivāla dalībniekiem – ar ko viņiem paliks atmiņā šis festivāls?
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) sola, ka līdz 2027. gadam tiks palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no IKP. Neatkarīgi no aizsardzības budžeta katru gadu tikšot atvēlēti resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot vienu miljardu eiro. Cerīgi nākotnes solījumi. Tomēr ir konkrēti jautājumi, uz kuriem atbildes nepieciešamas jau šodien. No Aizsardzības ministrijas saņēmām atbildes uz mūsu jautājumiem.
Latvijas amatpersonas var tikai brīdināt, ka pavasara kampaņa par ekonomisko attiecību izbeigšanu ar Krieviju padarīs sāpīgākas rudens cīņas par neesošas naudas pārdalīšanu nākamā gada budžetā.
Somijā sākusies gadiem ilgi lietotā dzelzceļa tīkla atjaunošana. Projekta īstenošana radikāli uzlabos vilcienu kustības drošību kopumā. Somijas dzelzceļš sācis testēt nākamo desmitgažu drošības tehnoloģijas. Jaunā piekļuves kontroles sistēma "Digirata" sniegs reāllaika informāciju par vilcienu kustību un padarīs dzelzceļa transportu drošāku un paredzamāku pasažieriem un kravām.
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21. martā notika Spāru svētki – ar spāru vainagu tika izrotāta topošā Rakstu māja. Pie ēkas sapulcējušies universitātes mācībspēki, darbinieki, studenti un viesi sveica cits citu – universitātes pilsētiņā būs vēl par vienu ēku vairāk.
Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.
ASV neuzskata, ka Krievija varētu tuvākajā laikā uzbrukt Baltijas valstīm, taču brīdina Vladimiru Putinu pat nepieļaut domu par NATO valstu robežas šķērsošanu. To šodien preses brīfingā, atbildot uz kontekst.lv jautājumu, paziņoja ASV vēstniece NATO Džuliana Smita.
Kādēļ Krievija caur Latviju joprojām saņem stratēģiskās kravas; vai iespējama jauna koalīcija bez “Progresīvajiem”, vai bedri demogrāfijā aizpildīs migranti, kas notiks ar Latvijas laukiem un vai gaidāma Nacionālās apvienības atdzimšana – TV raidījumu ciklā “Nra.lv sarunas” uz Elitas Veidemanes jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Sarunas turpinājums.
Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju piemaksas, pārveidojot tās par tā saukto bāzes pensiju. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, lēmums vēl nav pieņemts, jo “tas pārsniedz vidējā termiņa budžeta posmu”.
Māte sita savu trīs gadus veco meitu no divām līdz desmit stundām, sagādājot viņai sevišķas fiziskas un morālas ciešanas. Mazai meitenītei tika nodarīti 87 traumatiski sitieni, un mazulīte nomira. Beidzot bērna slepkavu notiesājošais spriedums stājies spēkā.
Aplokšņu algu skandāls “Vienotības” birojā un aizdomas par partijas melno kasi met tumšu ēnu uz vienmēr šķietami gaišo “Vienotības” tēlu. Pašsaprotami virspusē uzpeld jautājums par partijas nākotni. Vai tai nedraud agrāko varas partiju – “Latvijas ceļa” un Tautas partijas – liktenis?
Ziņojumi par biļetenu bojāšanu, urnu pieliešanu ar tinti un “briljantzaļo”, petardes spridzināšana iecirknī — tas viss līdzinās Ukrainas vēlēšanu procesam, tikai pirms gadiem divdesmit, kārtējo reizi parādot, ka Krievija savās pilsoniskās sabiedrības izpausmēs apstājusies līdz ar Putina nākšanu pie varas, kamēr Ukrainā notiek attīstība.
Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Pirmdienas pievakarē notikusī avārija Pētersalas ielā pievērš uzmanību vietai, kur vienā ielas pusē grausts pussabrucis, bet otrā ielas pusē - pusnojaukts.
Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par koučinga pakalpojuma nodrošināšanu augstākā līmeņa vadītājiem. Iepirkuma summa ir 34 tūkstoši eiro. Pretī saņems pakalpojumu – individuālā koučinga iespēju. Tā sekmēšot “vadītāju pašattīstību, sava vadības potenciāla un resursu apzināšanu un izmantošanu sevis, komandas un iestādes vadīšanā”.
Vitālijs Portņikovs ir pazīstams Ukrainas žurnālists, kurš šobrīd dzīvo Kijivā, bet, kā pats apgalvoja jau pēc intervijas, gandrīz visu saprotot arī latviski, jo bērnību pavadījis Latvijā un arī vēlākos gados šeit bieži viesojies.
Latvijas Banka (LB) aicina gan citas valsts pārvaldes iestādes, gan iedzīvotājus rīkoties tā, lai dubultotu iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, jo ekonomiskais pieaugums tagadējā ātrumā nozīmē saglabāt uz mūžīgiem laikiem salīdzinoši zemu dzīves līmeni caurmērā un ļoti zemu dzīves līmeni daudziem.
Lietuvas Žurnālistu savienības prezidents Daiņus Radzevičs intervijā “Neatkarīgajai” izklāsta savu redzējumu par to, cik Lietuva, tās vadītāji un tauta ir gatava Krievijas uzbrukumam. Žurnālists uzsver: gatavoties atvairīt ienaidnieku, gatavoties karam nekad nav par vēlu. Viņš skaidro, kādēļ sabiedrībai daudz kas netiek stāstīts.
