Par godu Ķīnā, Pekinā, notiekošajam 25. Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas samitam, Ķīnas Tautas republikas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem atklāja Ķīnas un ES attiecību nianses, nevairījās runāt par Krievijas izraisīto karu Ukrainā un Ķīnas attiecībām ar Ukrainu. Vēstnieks detalizēti skaidroja par Ķīnas ekonomisko attiecību veidošanos ar ES.
ES un Ķīna kopā veido gandrīz 30% no pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības un vairāk nekā trešdaļu no pasaules iekšzemes kopprodukta. 2024. gadā ES un Ķīnas preču un pakalpojumu tirdzniecība pārsniedza 845 miljardus eiro. 2024. gadā ES uz Ķīnu eksportēja preces 231,2 miljardu eiro vērtībā un importēja 519 miljardu eiro vērtībā.
T. Songgens uzsvēra, ka starp abām pusēm notiek regulāri augsta līmeņa dialogi — gan stratēģiskie, gan ekonomiskie un tirdzniecības jautājumi, kā arī digitālās attīstības, vides un klimata tematika. Viņš atgādināja, ka savstarpējā tirdzniecība pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi: no 2,4 miljardiem ASV dolāru 1975. gadā līdz vairāk nekā 700 miljardiem pērn. Kā piemēru T. Songgens minēja autoindustriju, norādot, ka vairums Eiropas lielāko autoražotāju aptuveni 30% produkcijas realizē tieši Ķīnas tirgū. Arī kopumā ievērojama daļa produktu Ķīnas tirgū nāk tieši no ES, norādīja T. Songgens.
Ievērojams Ķīnas un ES sadarbības piemērs ir arī Horvātijā izveidotais Pelješacas tilts, kas savieno Horvātijas kontinentālo daļu ar Pelješacas pussalu, apejot Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumas līcī. Ar 2,4 kilometru garumu un modernu konstrukciju tas ir nozīmīgs satiksmes uzlabojums reģionā. Projektu īstenoja Ķīnas uzņēmums “China Road and Bridge Corporation”, un tas tika daļēji līdzfinansēts no ES fondiem. Pelješacas tilts, atklāts 2022. gada jūlijā, kļuvis par simbolu praktiskai un abpusēji izdevīgai Ķīnas un ES sadarbībai.
Runājot par transporta savienojamību, vēstnieks uzsvēra arī iniciatīvas “China-Europe Railway Express” nozīmi: “Šī dzelzceļa līnija savieno Ķīnu ar 229 pilsētām 26 Eiropas Savienības valstīs. Mēs patiešām uzlabojam savienojamību starp Ķīnu un ES.” T. Songgens piebilda, ka pērn tūristu skaits starp Ķīnu un Eiropu sasniedza 9,7 miljonu atzīmi, ik nedēļu starp Ķīnu un ES tiek veikti aptuveni 600 avioreisu. “Ķīnas investīcijas Eiropā uzlabojas un ļoti strauji pieaug. Īpaši kopš šī gadsimta sākuma. (..) Pēc 2009. gada šī investīciju tendence Eiropā kļuvusi arvien straujāka. Cik mums ir zināms, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 100 miljardus ASV dolāru. 2023. gada beigās vairāk nekā 2800 Ķīnas uzņēmumu bija investējuši Eiropā, tai skaitā daži arī Latvijā. (..) Šobrīd katrā ES dalībvalstī ir Ķīnas uzņēmumi. (..) Kopš 2012. gada Ķīnas investīcijas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs pārsniedz 24 miljardus ASV dolāru. (..) Mēs uzskatām, ka Ķīnas un ES divpusējās attiecības ir vissvarīgākās attiecības pasaulē. Ļoti svarīgas. Tām ir globāla stratēģiska nozīme un globāla ietekme. Īpaši kad saskaramies ar daudziem globāliem izaicinājumiem. Pirmkārt, Ķīna vienmēr bijusi Eiropas Savienību atbalstoša. Ķīnas politika attiecībā pret ES vērsta uz stabilitāti un ilgtspēju. (..) Ķīna priecāsies redzēt vienotāku, spēcīgāku un stabilāku Eiropu,” teica T. Songgens.
Komentējot Krievijas izraisīto karu Ukrainā, vēstnieks teica: “Ķīnas politika attiecībā uz Ukrainu ir ļoti skaidra un konsekventa. Mēs esam veicinājuši miera sarunas. Mēs respektējam visu valstu, tostarp Ukrainas, suverenitāti. (..) Šis karš nav neviena interesēs, un mēs ceram, ka tas beigsies pēc iespējas drīzāk, lai cilvēki varētu baudīt mieru, drošību un attīstību.”
Vaicāts par ASV prezidenta Donalda Trampa aizsākto “tarifu karu” un iespēju, ka pēc Pekinā notiekošā samita Eiropas Savienība un Ķīna varētu sniegt kopīgu atbildi Baltajam namam, vēstnieks uzsvēra:
“Mūsu pozīcija ir skaidra - mēs iebilstam pret jebkāda veida nepamatotām sankcijām. Ķīna un Eiropas Savienība ir divas nozīmīgas ekonomikas. Kad šo lielo ekonomiku līderi sēžas pie viena galda un sarunājas draudzīgā gaisotnē, tas ir spēcīgs signāls pasaulei: gan Ķīna, gan ES vēlas brīvu un atvērtu tirgu.”
Viņš piebilda, ka abu pušu skatījums uz notikumiem pasaulē ir līdzīgs - pasaule ir pietiekami liela, lai tajā visiem būtu vieta biznesam. Šobrīd Ķīna un ES strādā pie brīvākas un caurskatāmākas savstarpējas tirdzniecības.
T. Songgens arī skaidroja Ķīnas skatījumu uz investīciju iespējām Latvijas ostās un kopējo biznesa vidi. Vēstnieks uzsvēra, ka Ķīna saskata potenciālu tranzīta un loģistikas attīstībai, un izteica cerību, ka nākotnē varētu sagaidīt lielu Ķīnas uzņēmumu investīcijas, kas kļūtu par nozīmīgu draudzības žestu abpusējās attiecībās. Vienlaikus viņš norādīja, ka šādu projektu īstenošanai nepieciešams visu iesaistīto pušu atbalsts, stabils tirdzniecības apjoms un savstarpēja uzticība. Tomēr sadarbība ar Latvijas ostām jau notiek, un ķīnieši ir atvērti sarunām par investīcijām.
T. Songgens arī minēja, ka “Rail Baltica” projekta realizēšanā vēlējušies iesaistīties arī Ķīnas uzņēmumi, tomēr tie nav tikuši pieņemti: “Daži Ķīnas uzņēmumi iesniedza savu piedāvājumu. Viņi mēģināja, bet netika apstiprināti. Varbūt tie bija ar tirgus situāciju saistīti iemesli. (..) Ķīnas uzņēmumiem ir interese piedalīties būvniecības projektos.”
T. Songgens sarunas gaitā vairākkārt norādīja uz Ķīnas vēlmi nākotnē veidot atvērtāku tirgu un drošāku investīciju vidi ar Eiropas Savienību, kam reizēm traucē pārlieku piesardzība. Viņa ieskatā pasaule nevar atļauties tirdzniecības karus, politiskas nesaskaņas būtu risināmas diplomātiskā ceļā.
