Radiācijas drošības centra direktore nosauc sadzīvē izmantotas lietas, kas rada radiāciju

© Depositphotos

Latvijā nav pieaudzis dabīgās radiācijas fona līmenis, jo mums nav tādu objektu, kas varētu to radīt. Tomēr dabiskā radiācija, protams, pastāv, TV24 raidījumā sacīja Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

“Lielākais dabīgās radiācijas avots, kas rada dabīgo radiāciju, ir radona gāze. Pirms pāris gadiem tika arī organizēta kampaņa, kad ikviens mājās varēja izmērīt radona gāzi. Radona gāze nāk no zemes dzīlēm, un, gribam vai negribam, tā ienāk mūsu mājās, dzīvoklī, un ir iespējami aizsardzības pasākumi. Būvējot mājas, īpaša uzmanība jāpievērš ventilācijai. Tad vēl ir kosmosa starojums, dabiskie radionukleotīdi ir arī pārtikas produktos, arī cilvēka ķermenis ir ar dabisko radiāciju,” skaidroja Dace Šatrovska.

Paaugstināts radioaktīvā starojuma līmenis, pēc viņas teiktā, ir keramikas izstrādājumos, bet tas ir tik niecīgs, ka nerada kaitējumu.

“Ir daži ievestie priekšmeti ar paaugstinātu dabisko radiāciju, bet tāda līmeņa, kas radītu apdraudējumu cilvēkiem, nav. Ir vēsturiskie priekšmeti, mēs arī organizējām šādu vēsturisko priekšmetu nodošanas kampaņu, kur tika vākti pulksteņi, kompasi, dažādas lietas, kas agrāk tika krāsotas ar rādija krāsu. Tāpat minimāls radioaktīvs starojums iespējams arī dažām rotaslietām, kur ir dabiskie akmeņi, bet daudzums ir tik minimāls, ka cilvēkam apdraudējumu neradīs,” sacīja D. Šatrovska.

Skandināvijas valstīs dabīgās radiācijas fons ir lielāks, jo tur ir ieži, kas to rada, piemēram, granīts.

Izpēte

Šobrīd esot atlikta un noraidīta ideja par peļņas atņemšanu valsts kapitālsabiedrībām, AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” daļēji nododot privatizācijai, kotējot 10 procentus akciju biržā. Savukārt partija “Latvija pirmajā vietā” aicina vākt parakstus referendumam, ka par stratēģiski svarīgo uzņēmumu privatizāciju var lemt tikai Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš TV24 sacīja, ka viņu izbrīna, ka šāda iniciatīva parādījusies tikai tagad, un viņš uz to raugās skeptiski.

Svarīgākais