“Būtiskākais, lai iedzīvotāji saprastu, ka Latvijai nav nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, ja kodolavārija ir kaimiņvalstī, un arī nav nepieciešama joda profilakse, jo mēs esam pietiekamā attālumā, lai šis aizsardzības pasākums nebūtu jāpiemēro,” TV24 uzsvēra Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.
Radiācijas avāriju gadījumos svarīgi saprast, kāda veida ir šī avārija. Objektos jābūt atbildīgajam cilvēkam un instrukcijām, kā rīkoties šādos avāriju gadījumos. Un, lai gan mums pašiem nav kodolobjektu, tie ir kaimiņos - tuvākā atomelektrostacija Baltkrievijā, bet 500 kilometru rādiusā ir deviņas atomelektrostacijas, kas nozīmē, ka arī iedzīvotājiem ir jābūt skaidrai rīcībai. Tāpēc tika sagatavoti dažādi informatīvie materiāli, ir buklets A5 formātā, kur iedzīvotāji iespējami īsākās frāzēs var uzzināt, kā rīkoties.
Kas iedzīvotājiem būtu jādara kodolavārijas gadījumā? “Ja tiek saņemta informācija par kodolavāriju Baltkrievijā un izvērtēts, ka radioaktīvai mākonis virzās uz Latviju, tad iedzīvotājiem primāri svarīgi ir doties iekštelpās un sekot līdzi informācijai televīzijā un radio, jo gan mēs, gan arī citas iestādes gatavos ieteikumus, kā rīkoties. Būtiskākais, lai iedzīvotāji saprastu, ka Latvijai nav nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, ja kodolavārija ir kaimiņvalstī, un arī nav nepieciešama joda profilakse, jo mēs esam pietiekamā attālumā, lai šis aizsardzības pasākums nebūtu jāpiemēro.
Primārais ir uzturēšanās telpās, kamēr radioaktīvais mākonis pāriet pāri. Ja risks ir pietiekami liels, ja mākonis virzās pāri un piesārņojums var rasties Latvijā, sekos ieteikums iedzīvotājiem uzturā nelietot pārtikas produktus no lauka, dažādus dārzeņus. Tāpat, ja ir atklātas akas, šo ūdeni labāk nelietot, kamēr nav noskaidrots, vai mākonis skāris Latvijas teritoriju un kur skāris. Šī informācija kopā ar citām iestādēm tiks gatavota un izplatīta iedzīvotājiem,” paskaidroja D. Šatrovska.
Video šeit
