Latvijas laukos briest raža. Uz beigām iet zemeņu laiks, daudzviet aug cūku pupas, daudzviet arī zirņu lauki un burkāni, un kartupeļi, kukurūza, ķirbji. Daži saimnieki pat atvēl katram pilsētniekam nedaudz salasīt savām vajadzībām bez maksas.
Portāla NRA komanda, piestājusi pie viena šāda zirņu lauka, ieraudzīja šausmu lietas - lauks izskatījās tā, it kā pa to būtu plosījušās mežacūkas, daži zirņus grāba ar plastmasas vannām, bet vēl dažs bija tā pūlējies, ka mašīnas bagāžnieks no zirņu pārpilnības nevērās ciet. Neskatoties uz šo negausību, daļa saimnieku joprojām ir gatavi atvēlēt savus lauku labumus bez maksas, tiesa, lūdzot ievērot noteikumus.
Nieks vēl, ja, apstājoties šosejas malā pačurāt, tiek noplēsta kāda pupu pāksts un liriska magone vai rudzupuķe, bet, ja dārzeņus sākt grābt negausīgi, tad tā ir zagšana, kurai atbilst attiecīgi Kriminālkodeksa panti. Ja arī nedraud uzreiz drūmais cietums, var iznākt nepatīkama saruna ar lauka īpašnieku un iepazīšanās ar viņa spalvaino, ķepaino draugu, kurš var nebūt pārāk mīlīgs un var rūkt. Lai izaugtu raža, zemnieki ir ieguldījuši daudz naudas un darba. Tas ir viņu īpašums. Tas ir vērtīgs, un, kad produkts pēc vākšanas, transportēšanas un iepirkšanas nonāk mazumtirdzniecībā veikalos, pie veikaliem un tirdziņos, cena ir diezgan paprāva - glīti curkurzirnīši maksā 7, 8 vai pat 12 eiro par kilogramu, kad pākstis kļūst iedzeltenas, cena krīt un ir 5-3 eiro. Cūku pupas - vismaz 3-4 eiro.
Tomēr vairāki zemnieki, redzot, ka zirņu raža ir labi padevusies, tikai aiz dāsnas sirds un ar vislabākajiem nolūkiem izdomāja, ka nebūs liela skāde, ja ļaus cilvēkiem paplūkt zirņus par brīvu.
Sabiedriski aktīvu lauksaimnieku biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" šomēnes sarīkoja akciju “Zirņu bingo”, kuras laikā ikvienam bija (un vēl dažviet ir) iespēja doties uz konkrētiem zirņu laukiem un bez maksas salasīt zaļos zirnīšus savam patēriņam. Sākotnēji akcija notika visos Latvijas novados vairākās vietās. Lauka malā tiek iesprausts balts karogs ar uzrakstu “Zirņu bingo”, akcijas norises vietas var atrast interneta vietnē “ilgtspejigi.lv”. Akcija tuvojas noslēgumam, bet ir palikušas vēl trīs vietas Kurzemē, Vidzemē un Latgalē, kur tā vēl turpinās. Tā ir vēla zirņu šķirne, un pastāv iespēja, ka vēl pāris dienas zirnīši būs saldi. Zirnīši ir gana labi arī tad, kad jau ir nogatavojušies, taču tad tie vairs nav delikatese un kārums, bet ikdienišķi veselīga pārtika, kas izmantojama visādos veidos. Ir ne tikai iespēja pieēst pilnu vēderu un paņemt uz mājām groziņu ar zirņiem, bet arī vinnēt 50 eiro vērtu degvielas uzpildes staciju dāvanu karti - ja uztaisa fotogrāfiju ar platu smaidu, ievieto to interneta sociālajā tīklā un ietago tai klāt @ilgtspejigi. Pēc akcijas beigām zirņi tiks novākti un pēc maģiskām pārstrādes manipulācijām pārvērtīsies par cietiem, dzelteniem šķeltajiem zirņiem vai tiks izmantoti vēl kādos citos veidos. Tos var arī malt miltos vai pavisam putekļos, lai iegūtu proteīnu (Jelgavā tiek būvēta zirņu proteīna rūpnīca).
Akcija sacēla lielu ažiotāžu, un daudz ļaužu devās lasīt zirņus. Ir bijušas arī visādas peripetijas, kas pēc tam raisīja plašu apspriešanu tīmekļa vidē. Ne visi indivīdi ir bijuši solīdi, un daži uzskatījuši, ka viņiem dota iespēja negausīgi grābt un grābt - kāda ģimene ņēmusi līdzi uz lauku plastmasas vannu un salasījusi ne vienu vien šādu pilnu vannu. Vēl kādi badmiras piebāzuši automašīnas bagāžnieku līdz augšai pilnu ar zirņiem tā, ka vāks neveras ciet. Kāds zemnieks Vidzemē bijis spiests slēgt lauku, jo ļaužu masas bijušas milzīgas, viņa lauks ticis ātri nolasīts un viņš sācis saņemt sūdzības no citiem novada zemkopjiem, ka zirņu lasītāji sākuši bradāt arī pa viņu laukiem bez atļaujas pat vairāku kilometru attālumā no akcijas vietas.
Aizkraukles novada Daudzevā, kur akcija tagad jau galā, svētdien “nra.lv” novēroja diezgan skumju skatu - lauks izskatījās tā, it kā būtu plosījušās mežacūkas. Lauks bija krustu šķērsu izbradāts, zirņu pākstis iemīcītas dubļos, lai gan nebija nekāda problēma pielasīt spaini zirņu dažu metru rādiusā, stāvot uz vietas un nekur nebrienot. Nudien nav saprotams, ko cilvēks domā, kad kļūst par hipopotamu? Akcijas noteikumos skaidri pateikts, ka nevajag līst laukā iekšā tālāk par 20 metriem, bet hipopotami bija sapratuši, ka viņu rīcībā ir viss lauks.
Par spīti visiem nelabajiem nostāstiem un arī faktiem, vēl tikai nupat nesen, 22. jūnija pievakarē, drosmīgs zemnieks atvēlēja savu zirņu lauku “Zirņu bingo” akcijai un izsludināja biedrības mājaslapā tā koordinātas Siguldas novadā pie Jūdažiem.
Ļoti īsā laikā pie lauka sastājās 10, pēc tam 20 un pēc tam jau vairāk automašīnu. Šeit vismaz pirmajās stundās viss notika patiesi priecīgi un kārtīgi - ļaudis lasīja zirņus gar lauka malu un bez vajadzības pa zirņiem neauļoja. Daudz bija ģimeņu ar bērniem. “Šī ir jauka iespēja pabūt kopā ar mazajiem svaigā gaisā, ļaut, lai viņi pastrādā ar rociņām,” “nra.lv” sacīja Zanda no Siguldas, kurai līdzi bija četri jaunākās paaudzes pārstāvji - Bella (8), Lilija (4), Kārlis (7) un Ronija (2). “Pilsētā pašlaik ir garlaicīgāk, laiks ir labs, turklāt bērni redz, ka zirņi neaug kokos, bet redz, kā tie aug patiesībā,” viņa piebilda.
Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs intervijā “nra.lv” pauda, ka ar akcijas rezultātiem ir apmierināts un tā ir izdevusies. “Jā, akcijas mērķis ir veidot tēlu. Tā mēs veidojam zemkopības nozares un zemkopju tēlu. Mēs vēlamies, lai kaut vai reizi gadā cilvēki pilsētā aizdomājas par pārtiku - ka pārtika nav pašsaprotama lieta, ka tā nerodas veikalā un ka piens nerodas paciņās. Cilvēkiem šī akcija ļoti patīk. Ir lieliski, ka viņi dodas uz laukiem lasīt zirņus. Nav arī liela bēda, ja kāds zirnis tiek sabradāts - mēs to pieciešam. Izņemot vienu ekscesu Vidzemē, visa pārējā zirņu lasīšana ir noritējusi godam,” vērtēja Valters Zelčs. Šī bija pirmā reize, tāpēc nav bijis zināms, kā tas notiks un kas būs. Taču tagad skola ir rokā.
Viņš paskaidroja, ka laukos netiek audzēti cukurzirnīši kā piemājas dārziņos, bet tie ir sējas zirņi, kas īsu laika sprīdi (nedēļu vai divas) ir saldi, bet pēc tam kļūst rūgtāki un cietāki. Tie speciāli ir selekcionēti tā, lai nogatavotos ātrāk. Tāpēc brīdis, kad tie ir saldi, ir jāķer.
Viņš paskaidroja arī, ka tauriņzieži (zirņi) ir vērtīga kultūra, lai ievērotu augu seku - piemēram, vienā gadā tiek audzēti rapši, pēc tam kvieši un trešajā gadā zirņi vai pupas.
Pēc akcijas beigām apvienība vērtēšot, cik resursu tai iztērēts, vai nevar tos minimizēt, un tad lemšot, vai šādu akciju rīkot arī nākamgad.
Siguldas novada zemnieks Juris Sirko, kam pieder zirņu lauks pie Jūdažiem, pastāstīja, ka vismaz pagaidām zirņu lasītāji uzvedoties kārtīgi, par ko liels prieks. Viņš gan ar bažām gaida brīvdienas, kad būs lielāks ļaužu pieplūdums. “Bet ceru, ka viss būs skaisti. Tie zemnieki, kam akcija nebija patīkams piedzīvojums, nākamgad savus laukus akcijai nedos. Bet es esmu noskaņots ļaut lasīt zirņus, ja šāda akcija nākamreiz būs atkal,” viņš piebilda.
“Sarūgtina, ka plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos par zemniekiem “no visiem gludekļiem” tiek vēstīts, ka viņi saindē zemi, pārdod graudus uz ārzemēm un pelna miljonus tā, ka var izvēlēties, vai pirkt villu Maldīvu salās vai Floridā. Tā tas nebūt nav. Zemkopība ir sarežģīts darbs, daudz kas atkarīgs no dabas apstākļiem un tirgus konjunktūras.
Mēs vēlamies vairāk pastāstīt par to, ko darām. Mēs vēlamies būt draudzīgi ar kaimiņiem un būt draudzīgi ar pilsētniekiem. Tāds ir mans motīvs, kāpēc piedalos akcijā,” atklāja Juris Sirko.
Zirņi (Pisum) ir tauriņziežu dzimtas augs. Tie ir viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām. Ģintī ir apvienotas 6-7 sugas. Plaši kultivē sējas zirņus.
Daudzām pasaules tautām zirņi ir viena no svarīgākajām ēdienkartes sastāvdaļām. Tuvajos Austrumos (Libānā, Izraēlā) zirņus izmanto “humusa” pagatavošanā (uzputota zirņu putra), Ziemeļāfrikā veģetāro ēdienu “falafelu” (bumbiņas) gatavo no zirņiem. Bezgala daudz dažādu krāsu zirņu audzē un ēd Indijā, kur tos visbiežāk dēvē par “dālu”. Izplatīts ēdiens ir zirņu putra, kurai bagātīgi pievienotas garšvielas. Populārs ēdiens ir “kičari” jeb zirņu un rīsa maisījums, kas ir ļoti sātīgs, bet ar maz kalorijām. Zirņu miltus izmanto dažādu plāceņu cepšanai. Ziemeļindijā no zirņu miltiem un medus gatavo “Besan Ladoo” bumbiņas, kas ir ļoti salda halva. Zirņi ir arī Kaukāza tautu populārāko ēdienu receptēs, kur tie tiek kombinēti ar valriekstiem, un visur citur, kur aug zirņi. Zaļo zirnīšu biezenis ir obligāta piedeva angļu “fish&chips” ēdienam, kas ir miltos cepta menca ar kartupeļiem. 2. pasaules kara laikā tas bija glābiņš, jo angļiem nekā cita nebija, ko ēst, bet tagad tas ir diezgan dārgs ēdiens - gandrīz delikatese.
Tie, ko lasa akcijā “Zirņu bingo”, ir dzeltenie zirņi (kas pirms nogatavošanās ir zaļi). Latvieši tos izmanto visdažādākajos veidos, taču savdabīgākais (“īsteni latviskais”) ēdiens ir pelēkie zirņi ar speķi. Tā gan ir cita zirņu pasuga, ar kuru ir problēmas, jo pelēkie slikti aug tīrsējā, tāpēc tie jāsēj kopā ar kādu citu kultūru, piemēram, auzām. Tad sanāk auzu - zirņu mistrs, kur auzas no zirņiem pēc tam jāatdala. Tā ir liela ņemšanās, tāpēc pelēkos sēj maz. Bet nu tik daudz, lai būtu ko celt galdā Ziemassvētkos, tiek sasēts.
