Sākums

Krievijas iebrukums Ukrainā strauji kāpinājis alkohola patēriņu. Maksimālais alkohola pārdošanas apjoms Krievijā bijis decembrī, patēriņa maksimums – Jaungada brīvdienās. Gadu mijas un pirmajās jaunā gada dienās Krievijā tauta mirst vidēji par 14% vairāk nekā parastajās darba dienās. Skaitļi liecina, ka trīs Ukrainas kara gadu laikā Krievija ir sasniegusi neapstrīdamus "panākumus" savu iedzīvotāju alkoholizācijā, kas nozīmē, ka 2025. gadā alkohols, visticamāk, nogalinās vairāk cilvēku nekā parasti, atsaucoties uz Krievijas mediju "Sibir.Realii", vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv".

Gluži kā speciāli saskaņoti 2024. gada rezultāti izskatās patēriņa cenu pieaugums jeb inflācija Latvijā par 3,3% un Eiropas Centrālās bankas bilancē uzrādītais eiro daudzuma pieaugums par 3,6%.

Saeima ceturtdienas sēdē nenobalsoja pirmajā lasījumā par jauno Klimata likumu. Koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu šī pretrunīgi vērtētā likumprojekta virzīšanai. Līdz ar to opozīcijai izdevās gūt nelielu, bet simbolisku uzvaru.

Pirms 2. pasaules kara Latvijas centieni kļūt par Tautu Savienības Padomes locekli nebija sekmējuši aizsardzību pret agresoriem Vāciju un PSRS, bet tieši otrādi – pasliktināja Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas globālpolitikas spēlītēs

Klaipēdas rajona tiesa Lietuvā notiesājusi lauksaimnieci, kuras bullis nāvējoši ievainoja vīrieti. Saskaņā ar tiesas spriedumu, sieviete notiesāta par nolaidību un likumā noteikto īpašo drošības noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ cita persona zaudējusi dzīvību, raksta kaimiņvalsts interneta medijs "respublika.lt".

Ekonomikas ministrijā ieviesta datorprogramma “DeskTime” – rīks, kurš ļauj kontrolēt darbinieka rīcību pie datora. Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieskatā tas palīdzēs uzlabot ministrijas aparāta darbinieku efektivitāti un ļaušot sasniegt maksimālu atdevi no katras darba stundas.

Kas notiek ar dronu koalīciju? Tā attīstās vai stagnē? Atbildes uz jautājumiem sniedz Aizsardzības ministrija, situāciju komentē Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks. Bet ir arī citi viedokļi.

Par to, kāpēc Latvija gandrīz visos makroekonomikas un biznesa dinamikas rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, par to, kas traucē un kas jādara, lai kaimiņus panāktu, par pētījumiem, kas šajā virzienā tiek veikti, “nra.lv” saruna ar Dauni Aueru.

“airBaltic” vadītāja Martina Gausa krēsla šūpošana notiek diezgan ļengani – kritiska pret M. Gausa palikšanu amatā ir vien valdības koalīcijas partija ZZS, taču tā pati atzīst, ka nevar būt jautājuma izlēmēja, jo nekontrolē satiksmes nozari. Diskusijas valdībā par “airBaltic” nākotni ir iesaldētas līdz 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Tas, protams, ir amizanti, jo 97,97% aviokompānijas akciju pieder Latvijas valstij, taču, neraugoties uz to, īpašnieks valsts tā īsti neko pielemt nevar.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis riskē ar darbinieku neapmierinātību, sākot izmantot “Draugiem Group” uzņēmuma “DeskTime” izstrādāto biroju darbinieku darba laika uzskaites programmu viņa ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku pārraudzīšanai.

Arvien vairāk kritiķu apgalvo, ka Ukrainas kara pašreizējā situācija daļēji ir rezultāts ASV prezidenta Džo Baidena biklajai pieejai, palīdzot Kijivai aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Pārmērīgi noraizējusies par trešā pasaules kara izraisīšanu, Baidena administrācija izvairījās no ātras un lielas ieroču piegādes, kas varētu būt mainījusi kara gaitu galvenajos posmos. ASV starptautisko attiecību un ārpolitikas žurnāls "Foreign Affairs" raksta, ka šie kritiķi tomēr kļūdās, jo nepareizi lasa Putina "sarkanās līnijas".

2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kas šogad mainīsies Latvijas pensionāru dzīvē, kādi ir Latvijas Pensionāru federācijas nākotnes plāni, cik valdība ir gatava risināt senioriem aktuālus jautājumus, vai ir paredzēts paaugstināt pensionēšanās vecumu, cik taisnīga ir pensiju sistēma, intervijā "Neatkarīgajai" stāsta Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča.

“Man pietrūkst iztēles, lai iedomātos, ka mēs varētu nonākt līdz tam,” Dānijas premjerministre Mete Frederiksena diplomātiski atbildēja uz ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē savā “Mar-A-Lago” rezidencē Floridā par iespējamo Grenlandes pāriešanu ASV jurisdikcijā.

Kultūras ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) izplānotais un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotais privāto akreditēto muzeju “jaunās finansēšanas sistēmas” konkurss ir beidzies. Rezultāts: ir muzeji, kam piešķirta vien daļa no pieprasītā finansējuma, radot bažas par to eksistenci nākotnē. Savukārt, piemēram, Purvīša muzejam finansējums vispār nav piešķirts. Par situāciju “Neatkarīgajai” stāsta cilvēki, kuri saistīti ar muzejiem un to nākotni.

Kopš kara sākuma ukraiņi Latvijā atvēruši vairāk nekā 100 jaunu uzņēmumu. Kā noskaidroja “nra.lv”, 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē Latvijā ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību atvērti 50 jaunu uzņēmumu. Līdz 2024. gada oktobrim šādu uzņēmumu skaits sasniedza 100. Šos datus “nra.lv” sniedza Ukrainas vēstniecība Latvijā. Uzņēmumi darbojas IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības un audiovizuālo pakalpojumu jomās.

Diskusijas valdībā par aviokompānijas “airBaltic” nākotni publiskā līmenī ir uz laiku iesaldētas. Līdz šā gada 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Atgādināšu, ka 97,97% uzņēmuma akciju pieder Latvijas valstij. Līdz ar to šī akcionāru “sapulce” būs tikai formāla procedūra, kurā tiks pausts valdības redzējums situācijas risinājumam.

Kamēr KNAB pēta “airBaltic” valdes priekšsēdētāja apcirkņu atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tikmēr atklātībā uzpeld aizvien jaunas nianses par to, kā mūsu nacionālā aviosabiedrība tieši vai netieši baro savu valdes priekšsēdētāju.

“Latvijas Pasts” (LP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pasta tarifu celšanu par 40% izskaidro visvairāk ar to, ka pasts no sūtījumu piegādes uzņēmuma pārtapis par valsts iestādi dažādu likumu prasību izpildīšanai.

Pirmdienas rīts sākās ar patiešām patīkamām ziņām. Pareizāk sakot, izcilām, gluži vai grandiozām ziņām. Latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi prestižo “Golden Globe” balvu.

Krievijā samilst darbaspēka problēmas. Daudzi spējīgie vīrieši naudas vilinājumā dodas nāvē uz Ukrainu, citi tiek turp sūtīti piespiedu kārtā. Atjautīgākie Krievijas uzņēmēji raduši jaunus risinājumus, piemērojot mūsdienu formātiem senas pagātnes darbaspēka piesaistes metodoloģijas. Tadžikistānas pilsoņu grupa apgalvo, ka viņi ir spiesti būt vergi darba devējam, kurš attālā liellopu fermā Krievijas Tālo Austrumu Magadanas reģionā ir atņēmis viņiem pases, lai neļautu aizbraukt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) portālā “rferl.org”.

Latvija tērē milzīgu naudu, lai uzturētu divas pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) – viena ir Ņujorkā (ASV), otra ir Ženēvā (Šveice). Simti tūkstošu eiro jāmaksā par dalību ANO un ANO programmām. Arī telpu iegāde, īre un uzturēšana pārstāvniecību vajadzībām veido pamatīgas summas. Īpaši dārgi tas izmaksā Ņujorkā, kur notiek vērienīgi Manhetenā iegādāto ēku rekonstrukcijas darbi. Kādēļ maksājam tik daudz, lai būtu biedri Vladimiram Putinam draudzīgajā organizācijā?