Sākums

Kādā veidā sadzīvos praida entuziasti un “frī, frī palestain” kliedzēji ar latviešu nacionālistiem? Vai Rīgas dome solās būt sadrumstaloti raiba un savstarpēji neiecietīga? Vai jezga ap balsu skaitīšanu un pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs valdības stabilitāti – par šīm un citām tēmām saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, politologu Jāni Ikstenu.

Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un var sākties nākamais posms: krēslu dalīšana, kas parasti tiek kautri dēvēta par “darāmo darbu” apspriešanu. Uzreiz gribu noraidīt pārmetumus cinismā vai politiskā ideālisma noliegumā. Vienkārši politikā, tāpat kā sportā vai karā, galvenais ir rezultāts, nevis kurš smukāk spēlējis vai godīgāk karojis.

6. jūnija naktī Krievija veica kārtējo Ukrainas apšaudi: tika palaistas raķetes no jūras, zemes un gaisa, izmantoti uzbrukuma droni “Shahed”. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā ir “atbildes reakcija par teroristu uzbrukumiem”, sīkāk nepaskaidrojot, par kādiem tieši teroristiem un uzbrukumiem ir runa. Kāpēc gan vēlreiz būtu jāatgādina Putina pavalstniekiem par neseno Ukrainas SBU plaša mēroga diversiju operāciju – triecienu nācijas lepnumam – Krievijas stratēģiskajai aviācijai?

Tie Latvijas ļaudis, kas pašvaldību vēlēšanu naktī gaidīja rezultātus, piedzīvoja smagu vilšanos – jaunā elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma pārtrauca darboties, un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbiniekiem nācās balsis skaitīt manuāli. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs to nodēvējis par izgāšanos.

TV raidījuma "Nra.lv sarunas" studijā saruna ar bijušo Rīgas mēru, uzņēmēju Gundaru Bojāru.

Polijas dzelzceļa operators "PKP Polskie Linie Kolejowe" (PLK) gatavojas palielināt vilcienu ātrumu centrālajā dzelzceļa līnijā līdz pat 250 km/h. Tas kļūs iespējams, ieviešot Eiropas vilcienu vadības sistēmu (ETCS). Uzņēmums arī izsludinājis konkursus, kuru kopējā vērtība ir 30 miljardi Polijas zlotu (7 022 850 000 000 eiro). Uzņēmumam ir investīciju plāni Malaševičē netālu no robežas ar Baltkrieviju, Polijas ekonomikas portālam "wnp.pl" pavēstījis uzņēmuma prezidents Pjotrs Viborskis.

Jauns, izskatīgs puisis izrullē gājēju priekšā sarkanu paklāju, kāda meitene stalti supermodeles gaitā nodefilē pa to; cits sižets - puisis piesēžas blakus sabiedriskajā transportā, novieto savā un viņas priekšā saliekamo galdiņu un uztaisa pārsteigumu - uzklāj uz tā baltu galdautu, noliek uz tā puķes, servē ēdienus -  šādiem un līdzīgiem sižetiem ar pozitīvo vēstījumu ir jau vairāk nekā 10 miljoni sekotāju un līdz ar to arī “Youtube” balva “Dimanta poga”. 

Galvenā šo pašvaldības vēlēšanu intriga Latvijā bija par to, kas turpmākos četrus gadus valdīs Rīgas domē (RD). Pastāvēja varbūtība, ka pie noteikta spēku salikuma par Rīgas mēru varētu kļūt pretrunīgi vērtētais Ainārs Šlesers (spekulācijas par “pielaidi” atstāsim iekavās).

Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" nedrīkst kļūt par kārtējo apsēstību un uzticības jautājumu Igaunijas Reformu partijai, kas jāīsteno tāpat kā iepriekš, neizvēloties līdzekļus un neskaitot naudu, un par kuru jebkāda būtiska diskusija ir aizliegta, paziņojis Igaunijas Centra partijas priekšsēdētājs Mihails Kolvarts, kurš savu viedokli paudis Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR ("err.ee").

Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova ceturtdienas izlēciens, no Saeimas tribīnes izsakot atsevišķas ar Satversmi un Saeimas deputāta svinīgo solījumu nesavietojamas frāzes krievu valodā un tās vēl pavadot ar rupju žestu, ir pelnījis nopietnu izvērtējumu. Tas nav tikai priekšvēlēšanu gājiens sava elektorāta mobilizācijai. Tas ir kaut kas vairāk.

Ar ko atšķiras Latvijas Republikas ievēlēšana par Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgo locekli šā gada 3. jūnijā no Latvijas Republikas ievēlēšanas par Tautu Savienības padomes nepastāvīgo locekli 1936. gada 8. oktobrī?

"Nra.lv sarunas" studijā Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags.

Jau ceturto mēnesi kā Ukraina aizliegusi savos dzelzceļa tīkos izmantot Baltijas valstu vagonus. Par šo diskriminējošo lēmumu valsts uzņēmums “Ukrainas dzelzceļš” pat nav uzskatījis par vajadzīgu oficiāli informēt vagonu īpašniekus. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka no nodokļu maksātāju naudas dotētais “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par zaudējumiem Ukrainā nav informējis savu saimnieku Satiksmes ministriju. Ja Neatkarīgā nesāktu uzdot jautājumus par šo nedraudzīgo Ukrainas žestu, joprojām neziņā par notikušo būtu gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas, gan arī premjere Evika Siliņa.

Čehijas militārā ražošana piedzīvo zelta laikus un strauji kļūst arvien nozīmīgāka. Kā Čehijas ekonomikas dzinējspēks tā var papildināt vai pat aizstāt automobiļu rūpniecību, raksta Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) interneta portāls "dw.com".

Latvijai jāizdara visi ar robežas nocietināšanu saistītie mājasdarbi, jo arī Ukrainas pieredze rāda, ka tikai nocietināti punkti un laba “ierakšanās” ir panākumu ķīla, uzskata politiķis un politisko procesu vērotājs Edvīns Inkēns.

“Tāpēc, ka tā ir leģendāra estrāde,” teic mūziķis un komponists Jānis Lūsēns, atbildot uz jautājumu: kāpēc grupas “Zodiac” un Sūzijas Kvatro koncerts notiks tieši Ogres estrādē? Leģendāri ir visi trīs komponenti: gan Jānis ar “Zodiac”, gan Sūzija, gan Ogres estrāde. Pirms 40 gadiem, pēc Jura Kulakova “Pērkona” koncerta, Ogres klausītāji – lielākoties jaunieši – sakāpuši vilcienā, sāka dziedāt, emocijas nerimās, toties sākās vilciena demolēšana: tika izsisti vagona stikli, izārdītas sēdvietu dermatīna virsmas… Jānis nosmejas: cerams, ka šoreiz koncerta dienā – 5. jūlijā – tā nenotiks.

Šodien tauta novados un pilsētās uzvelk savas labākās drānas, apauj kājas un dodas ievēlēt savu pašvaldību.

Ir ārkārtīgi populārs, lai neteiktu banāls, sauklis: kā novēlēsim, tā arī dzīvosim. Šā saukļa jēga ir vienkārša – tikai no mums pašiem (vēlētājiem) būs atkarīga dzīve turpmākos attiecīgā vēlēšanu cikla gadus.

Tas būs lielākais enerģētikas projekts Polijas vēsturē – dārgāks nekā atomelektrostacija. Pirmā elektroenerģija no atkrastes vēja parkiem valsts energosistēmai tiks piegādāta jau 2026.–2027. gadā. Poļi lēš, ka pēc projekta realizācijas elektroenerģijas cenas samazināsies par 50%, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Kādēļ tieši ģenerālprokurora amata kandidātu izvērtēšanas laikā uzvērpies skandāls?

Lai trešās valsts pilsonis varētu ieceļot Latvijā ar nodomu studēt vai strādāt, viņam jāsaņem vīza vai uzturēšanās atļauja, “Neatkarīgajai” atbild Ārlietu ministrija. Noteikumu šo dokumentu saņemšanai ir daudz, un tie ir nopietni. Tomēr Rīga ir pilna ar eksotiska izskata vīriņiem un sieviņām. Studenti un zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki? Kā viņi visi iekļūst Latvijā? Un cik efektīvs ir Valsts robežsardzes darbs šajā situācijā?