Sākums

Kur pazudusi Nacionālā apvienība un tās līderi, vai kara nebūs un varam gulēt mierīgi; vai valsts amatpersonām vajadzētu biežāk uzrunāt sabiedrību un kā; varbūt pašiem ķerties pie aizsargbūvju veidošanas; kādēļ partija zaudēja Aleksandru Kiršteinu – TV raidījumu ciklā “Nra.lv sarunas” uz Elitas Veidemanes jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Sabiedrības nedalītu sajūsmu izsauca Artūra Krišjāņa Kariņa dzīvesbiedres Andas emocionālā vēstule, kurā viņa atklāj savas jūtas pret laulāto draugu. Kaut kas tomēr liek domāt par priekšvēlēšanu reklāmu, ko, iespējams, pierunājuši veidot Krišjāņa PR speciālisti, bet tā laikam tikai ļaunu mēļu kulstīšanās. Politologs Filips Rajevskis notikušo “Neatkarīgajai” skaidro ar partijas līderi nomācošo pamestības sajūtu.

Saeimā pašlaik notiek diskusijas par sankciju papildinājumiem Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”. Grozījumu būtība: paredzēt Krimināllikumā iespējas likt cietumā fiziskas personas – uzņēmējus – par Konkurences likuma pārkāpumiem.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide sāksies pulksten 11.

Kā psiholoģiski pieņemt to, ka tuvinieks patiešām mirst, kā var pieteikties hospisa pakalpojumam un vai Latvijā būs pieejams arī hospisa stacionārs.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs juridiska rakstura padomu lūdz nevis profesionālim, bet draugiem vai paziņām, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Kopumā vairāk nekā 80% aptaujāto atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas. Savukārt galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ne vienmēr sakārto juridiskos jautājumus, ir izpratnes trūkums par situāciju un nespēja novērtēt riskus, naudas, laika un zināšanu trūkums par to, kur vērsties pēc palīdzības.

Izglītības nozarei pieaudzis finansējums par 180 miljoniem eiro, taču ir strauji jāceļ izglītības kvalitāte, atalgojums pedagogiem, jāsabalansē pedagogu slodzes un jāatrisina vēl daudzi izglītības sistēmas sāpju jautājumi. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 14. martā aicināja ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes sarunā par jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā," uzdodot praktiskus jautājumus.

Latvijā ievērojama daļa senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Vecumā no 65 gadiem pašlaik Latvijā strādā vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto ir vecumā virs 75 gadiem.

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?

Pagājušajā nedēļā pēc ballēšanās (un kašķēšanās) Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasākumā jau nākamajā dienā visi muzikālie ceļi veda uz koncertzāli “Palladium” – tur savu pagaidām iespaidīgāko koncertu atrādīja dauzonīgā un daudzgalvainā grupa “Citi zēni”. Tas notika par godu albuma “Cits līmenis” klajā nākšanai. Jāatzīst, ka tas patiešām ir cits līmenis – daudz augstāks un iespaidīgāks.

No nāves neizbēgt nevienam, lai kā mēs izvairītos un negribētu pat par to runāt. No šā gada janvāra ikvienam pieaugušajam Latvijas iedzīvotājam beidzot ir pieejama valsts apmaksāta hospisa jeb pirmsnāves aprūpe mājās. Ko tas nozīmē, kā tas praktiski izpaudīsies – par to TV raidījumu ciklā "Nra.lv sarunas" aktrises un režisores Kristīnes Krūzes-Hermanes intervija ar vienu no hospisa "mammām" – “Hospiss.lv” līdzdibinātāju Ilzi Zosuli.

Brīvība Latvijā no svētkiem sen kļuvusi par ikdienu, kurā brīvības noniecināšana ir viens no apliecinājumiem, ka brīvība pastāv. Tajā skaitā brīvība atgādināt par brīvības cīņu upuriem, starp kuriem pamanāmu vietu ieņem 1992. gadā slēgtais Jaunatnes teātris.

Krievijas armijas iebrukums Ukrainā licis Baltijas valstīm pārskatīt savu attieksmi pret civilo aizsardzību un to atbalstošo infrastruktūru. Taču, kamēr Rīga šogad plāno atjaunot tikai divas bumbu patvertnes, Lietuva jau runā par nepieciešamību ierīkot patvertnes 60 procentiem pilsētu iedzīvotāju, bet Igaunija plāno noteikt, ka bumbu patvertnes ir obligāti jāizbūvē visās dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkās. Kura pieeja ir efektīvāka, un ko Baltijas valstis var mācīties no citu valstu pieredzes?

Tallinas ielas kvartāla kultūrtelpā “Tu jau zini kur” šonedēļ savu albumu “Tagadne” tautās laida dziedātāja Aija Andrejeva – šoreiz ar simfonisko orķestri “Baltic Groove Orchestra”. Īpatnējs koncepts, tāpēc arī nedaudz īpatnējākas albuma svinības.

Veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros varēs saņemt neatkarīgi no veiktajām iemaksām līdz pat 2025. gada beigām, šādu lēmumu pieņēmusi Saeima.

Par latviešu leģiona vēsturi “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis: kāpēc tieši 16. marts ir leģionāru piemiņas diena; kādu pienesumu devis latviešu leģiona arhīvs; par ko cīnījās leģionāri; vai latviešu leģionā bija krievi; vai leģionam var inkriminēt noziedzīgas akcijas. Jānis Tomaševskis ir arī dalībnieks jaunajā projektā “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide sāksies pulksten 11.

Ir labi, ka liels valstu bloks pēc divu gadu diskusijām ir vienojies, ka pastāv nepieņemamas lietas, kas apdraud cilvēku tiesības un neatkarību; liela nozīme būs tam, cik efektīvi tiks uzraudzīta MI sistēmu atbilstība jaunajām prasībām gan Eiropas, gan valsts līmenī – šādus viedokļus par MI aktu “Neatkarīgajai” pauž Ukrainas digitālās transformācijas lietu ministra ārštata padomniece Ieva Ilvesa un Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Barkāne.

Covid-19 un karš Ukrainā pacēlis bailes no nākotnes no 22. vietas uz 8. vietu, salīdzinot 2004. gadā un 2022. gadā savāktas atbildes par to, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem bērnu nav vispār vai nav tik daudz, cik viņi it kā vēlētos.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks ir pieredzējis politiķis. Viņš ir politikā gandrīz 30 gadus, ilgus gadu bijis Liepājas mērs, tāpēc labi pārzina Latvijas politisko virtuvi.

Politiķi pašlaik neredz iespēju simt procentu apmērā apmaksāt slimības lapas Latvijas nodokļu maksātājiem, jo tie ir lieli papildu izdevumi. Ironiski, iniciatīva, par ko parakstījušies vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, uzjundījusi diskusiju – cik gan ļoti Latvijā darba ņēmēji ir negodprātīgi un kā vajadzētu ierobežot slimības lapu izmaksu un apmēru.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide sāksies pulksten 11.