Latvija tērē milzīgu naudu, lai uzturētu divas pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) – viena ir Ņujorkā (ASV), otra ir Ženēvā (Šveice). Simti tūkstošu eiro jāmaksā par dalību ANO un ANO programmām. Arī telpu iegāde, īre un uzturēšana pārstāvniecību vajadzībām veido pamatīgas summas. Īpaši dārgi tas izmaksā Ņujorkā, kur notiek vērienīgi Manhetenā iegādāto ēku rekonstrukcijas darbi. Kādēļ maksājam tik daudz, lai būtu biedri Vladimiram Putinam draudzīgajā organizācijā?
Piemaksāt vēl pāris procentus elektrības cenai ir sīkums attiecībā pret riskiem attiecību turpināšanai ar Krieviju, kas ar Somijas un Igaunijas elektrības savienojuma pārraušanu apzināti atsakās no līgumsaistības izpildīt spējīgas valsts tēla.
Martinam Gausam pastarpināti piederošs uzņēmums sniedzis pakalpojumus viņa pārvaldāmajai Latvijas valsts akciju sabiedrībai “airBaltic”. “airBaltic un 2e Systems 2019. gadā uzsāka lielu projektu, lai paplašinātu un uzlabotu airBaltic tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi iesaistījās un sadarbojās, lai papildinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, lai atbalstītu airBaltic izaugsmes plānus,” teikts “airBaltic” mājaslapā.
Reaģējot uz pagājušajā ceturtdienā izplatīto “airBaltic” paziņojumu, ka Latvijas nacionālā aviokompānija dzinēju apkopes kavēšanās dēļ atcels kopumā 4670 lidojumu, vaicājām “airBaltic” valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un “airBaltic” padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam, kurš par notiekošo saucams pie atbildības.
“Mūsu skolā mobilos telefonus audzēkņiem esam aizlieguši lietot jau gadus trīs,” teic Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, “protams, ja tie nepieciešami mācību procesā, tad atļaujam.” Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6. klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā, un līdz šim datumam jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu. Augšminētajā skolā liegums attiecas uz visām klasēm, ne tikai uz posmu no pirmās līdz sestajai klasei. Un skolēnu protesta kliedzienus tā kā nedzird.
Konservatīvo domu pārstāvošā portāla “Telos” galvenās redaktores Agneses Irbes intervija TV raidījumā “Kāpēc?” izraisīja pamatīgu viļņošanos tajos sociālo tīklu burbuļos, kuri aktīvi seko līdzi tā dēvētajiem kultūras kariem starp nosacītajiem konservatoriem un liberāļiem.
Šodien tiks atjaunots vilcienu maršruts, par kura slēgšanu satiksmes ministrs Vilis Krištopans taisnojās Saeimas 1997. gada 18. septembra sēdē, “ka Lietuvas un Igaunijas valdības atteicās turpmāk dotēt un tika atcelts šis “Baltikas ekspresis” jeb “Baltijas ekspresis” - vilciens, kas iet no Tallinas uz Varšavu, jo vienkārši tas bija, pirmkārt, ļoti nerentabls un, otrkārt, bija ļoti maz pasažieru.”
“Mans uzdevums ir nodrošināt, lai “airBaltic” darbojas veiksmīgi un lai tam ir nepieciešamie līdzekļi to paveikt. Jāatceras arī, ka negatīva publicitāte kaitē tieši uzņēmumam un tā akcionāriem – ne jau Martinam Gausam kā vadītājam. Martins Gauss ir un paliks labais puika,” tā 2023. gada februārī intervijā “Neatkarīgajā” par sevi stāsta “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Amerika un Ķīna cīnās par ūdeni uz Mēness, modes nams "Prada" dizainē kosmosa tērpus, astronauti amatieri pirmo reizi ir devušies kosmosā – “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "Current Time" apkopojis informāciju par kosmosa nozares galvenajiem panākumiem un atklājumiem 2024. gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.
Lai gan Krievijas rublis vairs nav brīvi konvertējama valūta, biržas turpina rēķināt tā attiecību pret citām pasaules naudām. Eiropas tirgū rubļa kurss 2. janvārī svārstījās starp 114 un 109 rubļiem par vienu ASV dolāru. Slēdzot tirgu 1. janvārī, tas bija apstājies pie atzīmes 113 rubļi par dolāru.
Šajās dienās Dailes teātra skatuvi piepildīs pasaulē pretrunīgi vērtētā reliģiskas organizācijas “Faluņguņ” sastāvā esoša deju grupa "Shen Yun", pret kuras vadītājiem ASV notiek tiesas process apsūdzībās par nepilngadīgo ekspluatāciju un piespiedu darbu. Kas ir Latvijā notiekošo šīs grupas koncertu īstie organizatori, ar ko izrāde saskaņota un cik daudz izrādes organizēšanā ir iesaistīts pats Dailes teātris, “Neatkarīgajai” skaidro Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Pašvaldību vēlēšanu vajadzībām par viedtālruņu ar mobilo internetu īstermiņa nomu maksāsim vismaz 410 000 eiro, par izglītojošu video materiālu izstrādi – 142 999 eiro, bet par poligrāfijas materiālu izgatavošanu un piegādi – 18 000 eiro – tā lasāms Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Jaunais, 2025. gads iesākās bez lēnas iešūpošanās. Uzreiz, jau pirmajā darbadienā, skaļš skandāls. Rīts sākās ar gluži vai sensacionālu ziņu: aviokompānija “airBaltic” 2025. gada vasaras sezonā atcels 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi. Lidsabiedrība esot spiesta pārtraukt lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazināt reisu biežumu 21 maršrutā.
Kad Krievijas sākotnējais mēģinājums pakļaut Ukrainu cieta neveiksmi, vismaz divus gadus valdīja viedoklis, ka karam nav redzams gals. Pēdējo mēnešu laikā vairāku iemeslu dēļ viedokļi svārstās gan atkarībā no situācijas kaujas laukā, gan no sabiedriskās domas maiņas un ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas, kurš 20. janvārī atgriežas Baltajā namā un ir vairākkārt teicis, ka dienas vai divu laikā pievērsīs uzmanību šim lielākajam bruņotajam konfliktam Eiropā kopš Otrā pasaules kara, raksta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” interneta portāls "rferl.org".
Konkurences padomes nostāju pret sviesta un daudzu citu preču superdārdzību Latvijā pauž ieteikums “pārorientēties uz alternatīviem produktiem ar zemāku cenu".
Viena no Bolderājas mūzikas un mākslas skolas pedagoģēm tiek vainota profesionālā neatbilstībā. Skolas direktors Artūrs Cingujevs atzīst “Neatkarīgajai”, ka ar pedagoģes profesionālās kvalifikācijas jautājumu viņš tiek “mocīts” jau vismaz pusgadu. Viņaprāt, sūdzību patiesie iemesli gan meklējami Mūzikas akadēmijas skandālā.
Ukraina uzvar ekonomiskajā karā ar Krieviju, raksta pasaules vadošais ekonomikas izdevums, britu žurnāls "The Economist". Pēc žurnāla teiktā, Ukrainas ekonomika joprojām ir par ceturtdaļu mazāka nekā pirms pilna mēroga kara, bet pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma tā galvenajos rādītājos izskatās veselīgāka par Krievijas ekonomiku, tā žurnālā pausto viedokli prezentē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "currenttime.tv".
Mode nosaka ne tikai taustāmo lietu dizainu, bet arī politiku. Donalda Trampa uzvara 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās liecināja par fundamentālu politiskās modes maiņu Rietumu pasaulē.
Aizvadītais 2024. gads atstājis mantojumā samazināšanas virzienā koriģētu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju rindu - mēģinājumu izlaist gaisu no balona, pirms tas pārsprādzis ar lielu blīkšķi.
Jau gandrīz piecus gadus “airBaltic” zināja, ka ir iegādāti lidaparāti ar dzinējiem, kuru kvalitāte liek satraukties par to darbības ilgtspēju. Tā vietā, lai risinātu problēmu ar pašu izvēlētajiem dzinējiem, uzņēmuma vadība lēma naski tirgot aviobiļetes un darbojošās lidmašīnas izīrēja citām konkurējošām lidsabiedrībām.
