Sākums

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.s

TV raidījuma "Nra.lv sarunas" studijā ekonomikas ministrs Viktora Valainis.

"Šis gads mums parādīs patiesu priekšstatu par valsts sagatavotības pakāpi nodrošināt cilvēkiem patvērumu," sacīja Polijas Valsts ugunsdzēsības dienesta galvenā komandiera vietnieks Jozefs Galica. Iekšlietu ministrija strādā pie regulas, kas noteiks, kādi nosacījumi jāievēro patvēruma vietām, un ieviesīs konsekventus standartus to organizācijai un aprīkojumam, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl".

Tiklīdz runa par slimnīcu būvniecību, tā briesmīgs skandāls. Medicīnas personāla pastāvīgi trūkst, ārsti un medmāsas cieš no izdegšanas, no maza atalgojuma. Nepieklust pacientu vaimanas pēc savlaicīgas kvalitatīvas medicīniskās palīdzības. Cilvēki nīkst rindās slimnīcu koridoros, ciešot sāpes, bet uz nokļūšanu pie speciālista, lai veiktu izmeklējumus, jāgaida mēnešiem ilgi.

Ar ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijai agrāk nav lāgā vedies, bet ir cerīgi ziediņi – pērn izdevies piesaistīt visnotaļ daudz jaunu investoru. Kas investoriem patīk un kas nepatīk? Izrādās, ka viņiem bail no iekšpolitiskās nestabilitātes mūsu valstī – tā viņus satrauc vairāk nekā nodokļi, darbaspēka pieejamība vai pat ģeopolitiskie riski.

Tam, ka Latvija ir kļuvusi par ANO Drošības padomes locekli, ir simboliska nozīme. Pat ne tik daudz no starptautiskās politikas aspekta, cik iekšpolitiskajā kontekstā. Ir taču skaidrs, ka visa šī ievēlēšana notiek rotācijas kārtībā, atbilstoši reģionu kvotām un beidzot pienākusi arī mūsu kārta pie šī prestižā, bet samērā maznozīmīgā galda pasēdēt. Šoreiz svarīgākā bija tieši mūsu reakcija uz šo notikumu.

“Rīga paliek arvien melnāka,” apgalvo gan rīdzinieki, gan arī galvaspilsētas viesi. Protams, ne visi. “Nebūsim tik pesimistiski,” atbild Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs. Aicinājums, protams, jauks, tomēr paliek šķērmi ap dūšu, redzot dienvidzemju indivīdu skaita pieaugumu Rīgas ielās. Un ja vēl iedomājamies, ka Rīgā ir pielāgotas telpas, kur šie indivīdi var piekopt savu tā dēvēto reliģiju – tad ir vēl šķērmāk. Kāda šobrīd ir situācija ar migrantiem?

Dienā, kad Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, 7. jūnijā, būs vēl kādas vēlēšanas, kuras arī būs ļoti nozīmīgas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī visai valstij kopumā – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode balsos par jauno arhibīskapu.

Statistiķa Jāņa Hermaņa publicētais Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūras grafiks ir izraisījis kārtējo satraukuma vilni par iespējamo pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu. Atsevišķi politiķi (priekšvēlēšanu laikā nesauksim viņu uzvārdus) pat pamanījušies publiski paziņot, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana esot neizbēgama.

TV raidījumā "Nra.lv sarunas" viesojas “Skinest group” īpašnieks Oļegs Osinovskis un politologs Filips Rajevskis.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē tika kalts plāns, kā vispār izbeigt cilvēku un preču kustību pāri Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju: “Mēs vispār valstiski kādā brīdī nonāksim pie tā, ka robeža tiks faktiski slēgta, atstājot tikai atsevišķus gadījumus [robežas šķērsošanai],” teica Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.

Polijas un Lietuvas pierobežas teritoriju iedzīvotāji esot sākuši pamest reģionu pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par diapazona ierobežojumu atcelšanu ieroču izmantošanai Ukrainai – ziņo vācu laikraksts "Bild". Turpretim Lietuvas interneta medijs "respublika.lt" noliedz vāciešu izplatīto informāciju un uzsver, ka reģionā nekas tamlīdzīgs nenotiek.

Slimnīca Skaržisko-Kamennā Polijas dienviddaļā būs viena no pirmajām vietām, kur tiks izmantoti valsts jaunās Civilās aizsardzības programmas līdzekļi. Pazemes infrastruktūras modernizācija pielāgos jau esošu objektu, lai kara gadījumā slimnīca pirmo palīdzību ievainotajiem varētu sniegt pazemē, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl".

Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.

Jebkurš mūsdienu cilvēks ir ne tikai lasītājs, bet arī rakstītājs, lai gan nav rakstnieks. Daudziem cilvēkiem pietiek ar lasīšanu un rakstīšanu sociālajos tīklos, kur teikums ar vienu vārdu ir normāls un ar diviem vārdiem - optimāls, bet trīs vārdi ar komatu jau ir par daudz, jau ir pārāk sarežģīti.

“Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 3. daļas. Iesaistītās personas ir noskaidrotas, tiek skaidroti notikušā apstākļi,” interesentus sausi informēja Valsts policija, norādot, ka kriminālprocess sākts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Tūlīt būs jau pagājušas divas nedēļas kopš 21. maijā notikušā pretīgas vardarbības akta, no policijas puses dzirdams vien klusums, un sabiedrības interese par notikumu ir noplakusi: acīmredzot tādēļ, ka vairums necer uz lietas taisnīgu atrisinājumu un vainīgo personu sodīšanu.

Svarīgi ir uzsvērt ražošanas investīciju nozīmi savstarpējo investīciju apjomā, jo tas stiprina ekonomisko sadarbību un rada jaunas darba vietas, “nra.lv” norāda Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izziņojis Ukrainas mierizlīguma sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā. Ukraina publicēja pamiera memorandu, kas paredz visu veidu karadarbības un uzbrukumu pārtraukšanu uz sauszemes, jūrā un gaisā.

“Koksnes un meža esamība ir ļoti liels nodrošinājums valsts neatkarībai,” secina Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa, kurš ir arī zemkopības ministra ārštata padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos.

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas pilsētas vadība apstiprināja šā gada papildu budžetu, kura apmērs ir nedaudz vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Lielākais piešķīrums – 1,5 miljoni eiro – tiks piešķirts patvertņu būvniecībai daudzdzīvokļu mājās, ziņo Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "err.ee".

Par Starptautisko bērnu aizsardzības dienu iezīmētajā 1. jūnijā palūkosimies uz tādiem laikiem Latvijā, kad “¼ noslepkavoto - jaunpiedzimušie bērni”.

Krievijas Valsts domē sāk apspriest nodokļu sloga palielinājumu pēc Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumu samazinājuma. Izdevums “The Moscow Times” raksta: Valsts domes deputāti atkal izskata nodokļu palielināšanas scenārijus, lai kompensētu budžeta iztrūkumu pēc naftas un gāzes ieņēmumu krituma, kas sasniedzis divciparu skaitli.