XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva informēja, ka uz svētkiem tika pārdotas 100 000 biļetes, bet kopā svētkus apmeklējuši ap 300 000 apmeklētāju. Ļoti labi apmeklēti bijuši pasākumi Vērmanes dārzā. Pēcsvētku preses konferencē pirmdien svētku rīkotāji analizēja nupat aizvadītos svētkus un secinājumus solīja nodot nākamo svētku rīkotājiem.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija ļoti gaidīti svētki, un šiem svētkiem bija ļoti augstas likmes, sacīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Protams, pēc svētkiem tiks arī spriests, ko var darīt labāk. Viena no lietām, kas noteikti jādara, ja biļešu pieprasījums ir piecas līdz desmit reizes lielāks nekā biļešu skaits, - ir jāmeklē jauna forma svētku pasākumu biļešu tirdzniecībai. Tāpat jādomā par biļešu personalizāciju un savlaicīgu iepirkumu, akcentēja ministre.
D. Melbārde pieminēja arī piektdien pārtraukto deju koncertu “Daugavas” stadionā, kas, viņasprāt, bijis pareizs svētku operatīvās vadības grupas lēmums, kas liek domāt, ko darīt līdzīgos dabas apstākļos.
Ministre uzsvēra, ka dziesmu un deju svētki ir mainīga tradīcija, kurā nāk iekšā jaunrade, tiek eksperimentēts. Pēc D. Melbārdes teiktā, būs nepieciešama diskusija, kurā virzienā iet - vai tas būs multifunkcionāls pasākums, kur bērniem parādīt savus talantus, vai arī svētkus veidot tradicionālākus, bet katrā ziņā tie parāda mūsu kultūras daudzveidību.
Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa pateicās visiem svētku rīkotājiem, kuri piedalījās svētku organizēšanā jau no pirmās ieceres, radot repertuāru, kas daļēji bija zināms no iepriekšējiem svētkiem, bet bija arī jaunumi, un tas patika jauniešiem, ņemot vērā, ka dziesmu un deju svētkos piedalījās plašs vecuma spektrs - 1.-12. klases skolēni un profesionālo skolu jaunieši.
Viņa atgādināja, ka lielākajai daļai bērnu un jauniešu tie bija pirmie svētki, ar negulētām naktīm, prom no mājām, “bet tas, ko jaunieši paveica, ir apbrīnojami”.
Deju virsvadītāja, deju koncerta “Es atvēru Laimas dārzu” mākslinieciskā vadītāja Zanda Mūrniece uzsvēra, ka “tas bija stāsts par nepadošanos un ļoti lielu mīlestību”. Viņa atcerējās, kā kovida laikā 2021. gadā izdevies panākt, lai katrs savā vietā vienotā dejā apvienotos 12 000 dejotāju, un tika nolemts, ka mērķi nedrīkst pazemināt. Un rezultātā šajos dziesmu un deju svētkos stadionā satikās 18 000 dejotāju.
“Latvijas jaunieši ir brīnišķīgi, mūsu jaunieši ir viedi,” secināja Z. Mūrniece, rādot, ka joprojām saņem pateicības vēstules papīra formātā. Tagad tikai atliek “dot nospiedumu, ka viņi ir vajadzīgi Latvijai”, piebilda deju virsvadītāja.
Noslēguma koncerta “Te aust” Mežaparkā mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols pastāstīja par saviem novērojumiem, kā redzējis, kā jaunieši, trešdien atnākot uz mēģinājumu, piecās dienās Mežaparka estrādē iemācās vairāk nekā regulāri nākot uz mēģinājumiem. Daudzi visu koncertu dziedājuši no galvas. Daži no jauniešiem šo laiku dēvējuši par lielāko pieaugšanu, bet kāds to nosauca par nometni.
Pārsteigumu radījis tas, ka jaunieši paši izsaukuši uz atkārtošanu “Dumpinieku popuriju”, kas sastāv no viņu vecāku un vecvecāku mīļākajām dziesmām. Tomēr visnegaidītāk bijis, kad vidusskolu kori uz atkārtošanu izsaukuši “Gaismas pili”, kas ir grūta jaukto koru dziesma, tādējādi pierādot, ka jaunieši var izdarīt to, kas ir grūti.
“Ar mūsu jauniešiem viss ir kārtībā. Viņi tikai grib, lai mēs viņiem šajā piecu gadu laikā ļaujam gatavoties svētkiem, pieaugt, svinēt svētkus tā, kā viņi prot un var,” sacīja E. Vītols. Viņaprāt, tas, ko jaunieši izdarījuši, ir brīnišķīgi. Turklāt paši jaunieši uzskata, ka dziesmu svētki nav tikai sena tradīcija, tas ir mūsdienīgi, un piedalīties dziesmu svētkos ir klātesoši un stilīgi.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva akcentēja vairākas lietas, kurām šajos dziesmu un deju svētkos pievērsta īpaša uzmanība - piestrādāts pie savstarpējās saziņas ar kolektīvu vadītājiem un pavadošajām personām, ieviestas klusuma teltis, speciālais transports un pielāgoti informācijas centri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī ūdens stacijas un atkritumu saliņas iekļāvušās jauniešu ikdienā. Rīkotāji izvērtēs svētkus un secinājumus nodos nākamo svētku rīkotājiem.
Svētku operatīvās grupas vadītājs Artis Velšs pauda operatīvo dienestu viedokli, ka tik labi sagatavotus, atbildīgus un motivētus dalībniekus viņi nebija gaidījuši. “Sagatavotību, atbildības izjūtu varēja novērot visās pasākumu vietās,” viņš sacīja. Viņaprāt, šo svētku veiksmes stāsts ir rūpīgā gatavošanās iepriekš.
Pēc A. Velša sacītā, svētki bija izdevušies arī no drošības viedokļa. Par to liecinot fakti, ka ne skolās, ne uz ielas neesot manīti dalībnieki alkohola reibumā, arī neviens nav vērsies pie mediķiem ar alkoholu saistītu problēmu dēļ.
Attiecībā uz pārtraukto deju koncertu A. Velšs teica, ka šobrīd vēl nevar nosaukt iemeslu, kādēļ radās kļūme ar apskaņošanu, to turpina noskaidrot tehniskie darbinieki. Pārtraukt koncertu bijis viens no smagākajiem lēmumiem, tas bijis vienots grupas lēmums. Labi, ka dienesti bijuši vienoti, un labi, ka šajos skolēnu dziesmu un deju svētkos, atšķirībā no iepriekšējiem, bija izveidota šāda operatīvās vadības grupa, pretējā gadījumā viss varēja ievilkties garumā un situācija varētu izvērsties vēl sliktāk
Pēc A. Velša sacītā, pašlaik prioritāte ir turpināt strādāt pie dalībnieku slodzes sabalansēšanas ar koncerta programmu, jo svētkos varēja novērot, ka dažiem jauniešiem svētku pēdējās dienās jau bija “nosēdušās baterijas” - viņi jutās noguruši. Iezīmējās tendence, kas nebija iepriekš - gulēšanas telts, kuru apmeklēja bērni un jaunieši, kuriem nebija veselības traucējumu, bet viņi atnāca vienkārši pagulēt.
Kā kultūras un garīgā fenomena piemēru A. Velšs minēja situāciju, kad Mežaparka Lielajā estrādē mediķi teltī sniedza palīdzību kādam jaunietim, kurš tajā pašā laikā turpināja dziedāt tobrīd estrādē skanošo dziesmu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores vietniece Māra Dīriņa papildināja, ka 60 svētku pasākumos strādāja 300 mediķu un viņiem palīdzēja palīgi no organizācijas “Sarkanais krusts”. Arī viņa uzskata, ka svētki noritējuši mierīgi, jo dalībnieki ievērojuši aicinājumu jebkuru sūdzību gadījumā vērsties pie mediķiem, un liela loma bijusi iepriekš izplatītajiem informatīvajiem materiāliem par veselības un drošības jautājumiem.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests svētku laikā to norises vietās veica evakuācijas mācības.
