Lielākajam Latvijas vides pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam AS “Eco Baltia” nākamgad jāatpērk emitētās obligācijas 18 miljonu eiro vērtībā, tomēr tikai pirms divām nedēļām publiskotā oficiālā AS “Eco Baltia” finanšu informācija sēj bažas, vai šis koncerns spēs “saražot” tādu “naudas masu”, lai varētu šādu brīvas naudas summu akumulēt.
AS “Eco Baltia” ir emitējusi divus nenodrošināto obligāciju laidienus, kas tiek kotēti publiskā tirgū “Nasdaq Baltija” un ir iekļauti obligāciju sarakstā “First North”. Ņemot vērā šo obligāciju publisko raksturu, loģiski, ka “Neatkarīgās” un portāla “nra.lv” lasītāji rūpīgi seko obligāciju emitētāja - AS “Eco Baltia” - finanšu informācijai.
Obligācijas par astoņiem miljoniem eiro (solītais ienesīgums 8% gadā) būs jāizpērk 2026. gada 17. februārī, bet obligācijas par 10 miljoniem eiro (solītais ienesīgums 9% gadā) - 2026. gada 2. novembrī. Attiecīgi, lai norēķinātos ar obligacionāriem, AS “Eco Baltia” nākamgad būs vajadzīgi ievērojami brīvie līdzekļi vismaz šo 18 miljonu eiro apmērā.
AS “Eco Baltia” tikai pirms divām nedēļām publicējusi 2024. gada darbības pārskatus. “Deloitte Audits Latvia” revidentu atzinums par “Eco Baltia” vadības sastādīto gada pārskatu ir ar iebildi, kas jau pats par sevi uzņēmumam, kura vērtspapīri kotējas publiskā tirgū, nav labi. Bet auditoru atzinumā publicēti vēl arī divi “galvenie revīzijas jautājumi”, kuriem tikusi pievērsta īpaša uzmanība. Tostarp kā galvenais revīzijas jautājums izvirzīts šāds: “Koncerna spēja turpināt darbību nākotnē un likviditātes stāvoklis”.
Kāpēc “Deloitte” revidenti savā atzinumā publiskojuši šos “galvenos revīzijas jautājumus”? Nav nekādu šaubu, ka revīzijas laikā auditori AS “Eco Baltia” vadībai uzdeva ne jau tikai šos divus, bet gan simtiem jautājumu par dažādām “Eco Baltia” vadības sastādītā gada pārskata pozīcijām.
Tāpēc nav arī šaubu - divi “galvenie revīzijas jautājumi” par publiskiem padarīti tāpēc, lai tieši tiem pievērstu uzmanību visi, kurus patiesi interesē AS “Eco Baltia” finanšu stāvoklis, kas publiski ir izpētāms gada pārskatos ar revidentu piezīmēm un secinājumiem. Pirmām kārtām uz šiem jautājumiem vērsta AS “Eco Baltia” akcionāru uzmanība, jo tieši tiem ir pilnvaras vērtēt AS “Eco Baltia” vadības darbu.
Auditori savā atzinumā īpaši pievērsuši uzmanību, ka “koncerna īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 26,98 miljoniem EUR”. Turklāt šis rādītājs gada laikā ir pasliktinājies gandrīz seškārtīgi, jo 2023. gadā tas arī bija negatīvs, tomēr tikai - 4 562 100 eiro.
Tāpat gada pārskatā redzams, ka naudas plūsma AS “Eco Baltia” koncernam pērn ir bijusi negatīva - mīnus 3,6 miljoni eiro (2023. gadā - plus 2,2 miljoni eiro).
Salīdzinājumam - tās pašas “Deloitte” 2019., 2020., 2021. gada AS “Eco Baltia” gada pārskati publicēti bez jebkādiem iebildumiem un bez jebkādiem “galvenajiem revīzijas jautājumiem”. AS “Eco Baltia” 2022. un 2023. gada pārskati publicēti bez iebildēm, tomēr abos norādīts viens “galvenais revīzijas jautājums” - “Nemateriālās vērtības izvērtējums”.
Respektīvi, auditori jau 2022. un 2023. gada pārskatos publiski vērsuši uzmanību, ka AS “Eco Baltia” vadība varētu būt pārāk optimistiski novērtējusi koncerna “nemateriālo vērtību”. Pirmkārt jau AS “Eco Baltia” ražojošo “meitas” un “mazmeitas” uzņēmumu vērtību, kuri ir koncerna naudas plūsmu veidotāji, tomēr attiecīgajos gados strādājuši ar zaudējumiem.
Piemēram, AS “Iterum” (AS “Eco Baltia” meitas uzņēmums, viens no lielākajiem PET pudeļu pārstrādātajiem Ziemeļeiropā) zaudējumi 2023. un 2024. gadā bija attiecīgi 2 823 973 eiro un 3 877 657 eiro. Bet “Tesil Fibres” (Čehijas uzņēmums, kurš PET pudeles pārstrādā tālāk, no granulām ražojot šķiedras) zaudējumi attiecīgajos gados bija 2 739 700 un 3 503 533 eiro.
Būtiski, ka 2024. gada pārskatā “Deloitte” auditori šim iepriekšējos gados “galvenajam revīzijas jautājumam” pievienojuši vēl vienu, nu jau pavisam mulsinošu - aicinot pievērst uzmanību arī “koncerna spējai turpināt darbu nākotnē”.
AS “Eco Baltia” koncerns 2024. gadā sasniedzis apgrozījumu 261,5 miljoni eiro (salīdzinājumam - atbilstīgi “Firmas.lv” datiem, galvenā konkurenta AS “CleanR Grupa” apgrozījums pērn bijis 121 miljons eiro) un cienījamu peļņu - 10,8 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā auditoru atzinuma iebildi, šāda peļņa ir uzkonstruēta mākslīgi.
Proti, auditori savā atzinumā iebilst, ka AS “Eco Baltia” jau kā reālu aktīvu (debitoru parādu) uzskata iespējamo apdrošināšanas atlīdzību 10,2 miljonu eiro apmērā saistībā ar ugunsgrēku uzņēmumā “Ecoservice UAB”, kaut gan apdrošināšanas kompānija “Compensa Vienna Insurance Group” šīs atlīdzības izmaksu nav atzinusi. AS “Eco Baltia” iesniegusi prasību tiesā pret apdrošinātāju “Compensa”, un loģiski, ka šīs tiesvedības iznākums nevar būt zināms nedz juridiski (tiesas ir neatkarīgas), nedz faktiski. Tomēr AS “Eco Baltia” vadība prasības summu ierēķinājusi jau kā gandrīz atgūtu. Auditorus šāds AS “Eco Baltia” vadības optimisms nav apmierinājis.
Vēl vairāk. Auditori norāda - ja šī apdrošināšanas atlīdzība tomēr netiks atzīta, “tas potenciāli ietekmētu koncerna atbilstību “Luminor” vispārējās finansēšanas noteikumu finanšu nosacījumiem un līdz ar to varētu būt nepieciešams konsolidētajos finanšu pārskatos pārklasificēt ilgtermiņa banku aizņēmumu daļu 43 152 tūkstošu eiro apmērā uz īstermiņa aizņēmumiem”, kas nopietni ietekmēs koncerna finanšu pārvaldību.
AS “Eco Baltia” vadības pārlieku optimisms, sastādot konsolidēto gada pārskatu, redzams arī citās pozīcijās. Piemēram, auditori gada pārskatā uzsvēruši, ka “koncerna vadība apliecina spēju izmantot uzkrātās zināšanas un iepriekšējo pieredzi finanšu plānošanā un parādu strukturēšanā, kas ir nodrošinājusi nepārtrauktu piekļuvi kapitāla tirgiem un finanšu iestādēm. ..ja grupas vadība vērstos pie dažādām finanšu iestādēm, .. tā saņemtu ievērojamu interesi par refinansēšanas vai pārstrukturēšanas procesu”.
Ar šo pasāžu acīmredzot ir jāsaprot, ka AS “Eco Baltia” vadība apgalvo - ja rastos vajadzība, tā “dažādās finanšu iestādēs” vienmēr spētu sarunāt kredītus, lai norēķinātos ar kreditoriem. Tostarp varētu sarunāt kredītu, piemēram, lai atpirktu 18 miljonu obligācijas, kuru atpirkšanai AS “Eco Baltia” ražojošie “meitas” uzņēmumi brīvus naudas līdzekļus “saražot” acīmredzot šobrīd nespēj.
Cita starpā šis AS “Eco Baltia” vadības optimisms disonē ar citu uzņēmēju un ekspertu jau vairākus gadus kā nopietnu problēmu uzrādīto, ka bankas Latvijā ir ļoti kūtras uz ekonomikas kreditēšanu, tāpēc “piekasās” visādiem “sīkumiem”. Bet, kā redzams, šajā gadījumā nav grūti atrast iemeslus, lai “dažādās finanšu iestādes” tomēr neizrādītu tik “ievērojamu interesi” par AS “Eco Baltia” “refinansēšanas procesu”.
“Neatkarīgā” jautāja AS “Eco Baltia” vadībai, kurai no uzņēmējsabiedrības amatpersonām ir šāda ietekme uz “dažādām finanšu iestādēm”, kas nodrošina “nepārtrauktu” piekļuvi “kapitāla tirgiem un finanšu iestādēm”. Atbilde netika sniegta.
Vairākās vietās konsolidētajā gada pārskatā auditori ir uzsvēruši, ka revīzijas laikā “2025. gada 28. maijā tika saņemta AS "Eco Baltia" akcionāra “BSGF Salvus UAB” atbalsta vēstule, kas apliecina tā līdzieguldījumus un juridisko spēju sniegt AS "Eco Baltia" finansiālu atbalstu, ja tas būs nepieciešams, lai aizsargātu tā ieguldījumu vērtību AS "Eco Baltia".”
Kāpēc AS “Eco Baltia” lielākais akcionārs revīzijas laikā ir rakstījis šādu atbalsta vēstuli? Viss liecina, ka 2024. gada pārskata revīzija AS “Eco Baltia”, maigi izsakoties, bijusi problemātiska, un var izteikt ticamu pieņēmumu, ka bez šādas lielākā akcionāra atbalsta vēstules revidentu atzinums būtu vēl skarbāks.
Zīmīgi, ka atbalsta vēstuli sniedzis tikai lielākais AS “Eco Baltia” akcionārs (52,81%), kas ir Lietuvas investīciju kompānijas “INVL Baltic Sea Growth Fund” meitas uzņēmums. Tomēr atbalsta solījumu uzņēmumam nav pauduši pārējie divi akcionāri - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris
Simanovičs (pastarpināti 16,58%), kurš cita starpā ir arī galvenais atbildīgais par šeit aprakstīto AS “Eco Baltia” finanšu situāciju.
Pirms nedēļas “Neatkarīgā” nosūtīja jautājumus AS “Eco Baltia” vadībai par šeit aprakstītajiem koncerna finanšu rādītājiem. Netika saņemta nedz atbilde, nedz kāds cits norādījums, cik tad ilgs laiks būtu vajadzīgs, lai atbildes sagatavotu.
Tāpēc interesanti būtu pievērst uzmanību šādam AS “Eco Baltia” gada pārskata aspektam. Pati AS “Eco Baltia” (t.i., koncerna “mātes” uzņēmums) pagājušo gadu beigusi ar 2,1 miljona eiro apgrozījumu. Bet “administrācijas izmaksas” (t.i., pārsvarā valdes un padomes locekļu algas) šajā uzņēmumā ir bijušas krietni lielākas - 2,8 miljoni eiro. Respektīvi, šā uzņēmuma amatpersonas saņem izcilas algas, tomēr nespēj sniegt atbildes žurnālistam.
