Kultūras ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) izplānotais un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotais privāto akreditēto muzeju “jaunās finansēšanas sistēmas” konkurss ir beidzies. Rezultāts: ir muzeji, kam piešķirta vien daļa no pieprasītā finansējuma, radot bažas par to eksistenci nākotnē. Savukārt, piemēram, Purvīša muzejam finansējums vispār nav piešķirts. Par situāciju “Neatkarīgajai” stāsta cilvēki, kuri saistīti ar muzejiem un to nākotni.
“Līdz ar partijas “Progresīvie” ienākšanu Kultūras ministrijā - un tās bija ministres Agnese Logina un Agnese Lāce - situācija ar muzejiem ir saasinājusies. Savulaik gan Purvīša, gan Ziedoņa muzejs tika finansēts no Saeimas deputātu kvotām. Tagad tādu vairs nav,” skaidro Ziedoņa fonda “Viegli” vadītāja, bijusī kultūras ministre Žanete Grende, “bet ko darīt? Privātie muzeji nav divi vai pieci, to ir daudz vairāk. Medus, Pirts, Maizes muzejs un citi… Un tad ir tādi muzeji, ko ir dibinājusi sabiedrība, piemēram, Žaņa Lipkes muzejs un Barikāžu muzejs, Ziedoņa muzejs un Purvīša muzejs. Domāju, ka visus vienā maisā mest nedrīkst.”
Par muzeju tēmām Žanete Grende ir diskutējusi gan ar vienu, gan ar otru “progresīvo” ministri, jo ir skaidrs, ka jāpārskata valsts attieksme pret personībām, kurām ir vajadzīgi muzeji. “Kāpēc ir četri Raiņa muzeji un divi Andreja Upīša muzeji? Es ierosināju: ja mēs veidotu pētījumu par tēmu - kuriem cilvēkiem nepieciešams muzejs? - esmu pilnīgi pārliecināta, ka šo cilvēku vidū būtu arī Ziedonis un Purvītis. Tagad ir tā, ka valsts dod naudu Jaņa Rozentāla muzejam un Ojāra Vācieša muzejam, bet Vilhelma Purvīša muzejam - nedod. Tas nav taisnīgi. Par šo tēmu ministrija vispār nevēlas runāt, jo tie esot “ļoti sarežģīti” jautājumi. Es tomēr uzstāju uz to, kā šī tēma ir jārisina. Nē, viņi teica, pārliksim to visu uz LKKF pleciem,” situāciju atstāsta Grende, nosaucot to par “bada spēlēm”.
“Desmit gadu laikā, kopš eksistē Ziedoņa muzejs, tas saņēmis deviņus apbalvojumus. Daudzas reizes, kad esam iesnieguši projektus, Kultūrkapitāla fonds ir atteicis finansējumu,” tā Grende, “un, ja kāds tagad pajautātu šim fondam, kāpēc tas nepiešķīra finansējumu Purvīša muzejam, mēs neatrastu atbildi uz šo jautājumu. Par to, ka Ziedoņa muzejam būs divreiz mazāks finansējums, mēs uzzinājām nedēļu pirms jaunā gada. Pirms tam ministre Lāce mūs maldināja, sak, neuztraucieties, viss būs kārtībā, nauda būs. Izskatās, ka Kultūras ministrijai ir vienalga, kas notiek ar muzejiem. Kāpēc no šiem “progresīvajiem” nāk tāds cinisms?
Fonds “Viegli” atgādina Kultūras ministrijai, ka abu muzeju finansēšanas modelis bija noteikts un saskaņots ar iepriekšējām valdībām, kamēr “progresīvā” kultūras ministre uzskatīja, ka finansēšanas kārtība ir jāmaina. Līdz ar to fonda “Viegli” komanda lūdz kultūras ministri:
1) labot “jaunās finansējuma sistēmas” brāķi un nekavējoties atrisināt situāciju, kad divi muzeji, kas veltīti neapšaubāmiem tautas simboliem - Imantam Ziedonim un Vilhelmam Purvītim - ir palikuši ar daļēju vai vispār bez finansējuma un nevar pilnvērtīgi turpināt darbu;
2) izveidot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un uz starptautiskiem standartiem (ICOM jaunā muzeju definīcija) balstītu Latvijas izcilo personību un tautas simbolu muzeju sistēmu. Lielākā daļa Latvijas muzeju ne tikai neatbilst jaunajai muzeju definīcijai, bet ir novecojušā Muzeju likuma ierobežoti, nespēj attīstīties un konkurēt ar citām atmiņas institūcijām;
3) reorganizēt VKKF, pārveidojot to par laikmetīgu, caurspīdīgu un labas pārvaldības fondu, kas atbilst sabiedrības interesēm.
Saeimas deputāts Nauris Puntulis (NA), arī bijušais kultūras ministrs, kurš labi pārzina to, kas notiek ar muzejiem, komentē situāciju: “Uz budžeta sagatavošanu iesniedzu priekšlikumus par visu privāto muzeju finansēšanu. Lai pietiek visiem - gan Purvītim, gan Ziedonim, gan visiem pārējiem. Protams, mans priekšlikums tika noraidīts - ar piebildi, ka viss būšot kārtībā. Te nu mēs redzam, kādā “kārtībā” viss ir. Lai neizskatītos pēc kaut kādas lobēšanas, es priekšlikumā rakstīju, ka summa ir paredzēta visiem privātajiem un akreditētajiem muzejiem, jo visi šie muzeji mums ir svarīgi - gan Barikāžu, gan Purvīša un citi muzeji.”
Puntulis atceras, ka noraidījumam argumentu nebija. Jo tie bija opozīcijas priekšlikumi, pret kuriem argumenti nav vajadzīgi, lai arī cik sakarīgi būtu paši priekšlikumi. “Tika noraidīti arī priekšlikumi par dziesmu svētku finansējumu, par sakrālo mantojumu. Izskatās, ka mūsu Kultūras ministrija iet uz “iekļaujošas sabiedrības” radīšanu un tās latviešu tautas pamatvērtības, kuras mums vēl saglabājušās, tiek atbalstītas tikai lozungos un vārdos, bet pēc būtības tās tiek ignorētas,” uzskata Puntulis.
Un tomēr viņš ir cerīgs: “Domāju, ka pēc kāda laika daudz kas mainīsies. Šī bērnišķīgā kreisuma slimība, ar ko slimo kreisie liberāļi un par ko mēs skolā kādreiz mācījāmies, drīz tiks pārslimota. To šobrīd rāda arī Eiropas tendences, un mēs atgriezīsimies pie normāliem pamatiem, uz kuriem balstās visas cilvēces attīstība.”
Memoriālo muzeju apvienības (MMA) direktore Rita Meinerte ir gan cerīga, gan bažīga. “Valsts mums ir piešķīrusi dotāciju, kā tas parasti notiek. Mums ir piešķirts tas budžets, kas attiecīgi ir samazināts par summu, kā ministrija to ir veidojusi, un tas ir publiski skaidrots,” stāsta Rita Meinerte.
Memoriālo muzeju apvienībā ir seši, tomēr reāli - desmit muzeji, un šo skaitu veido vēl divi muzeji ar apakšstruktūrām. “Muzeju darbinieku algām naudas pietiks, tomēr jāteic, ka mūsu apvienības budžets nekad nav bijis pietiekams tieši attīstības projektiem. Ņemot vērā to, ka visas izmaksas kāpj, mums ir ļoti lielas bažas par finansējumu. Domājam par to, kā samazināt izdevumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu uzturēšanu. Par to vislielākās bažas, jo pagaidām nav nekādu jaunu vienošanos par šiem īpašumiem, ko mēs nomājam no VNĪ,” saka Meinerte.
Tomēr netiek domāts par kāda muzeja vai filiāles slēgšanu, jo MMA tādus lēmumus nepieņem. “Tādus lēmumus var pieņemt tikai Ministru kabinets. Bet jautājums par to, kas notiek brīdī, kad reāli pietrūkst naudas, - tas paliek. Jo valsts dotācija šogad tiešām ir mazāka,” teic Meinerte. Viņa atzīst, ka situācija ar muzejiem šogad galīgi nav laba, jo daļa muzeju tiek aplaimota ar finansējumu, daļa - ne. Varbūt valstī par daudz muzeju? “Par to mēs vienmēr varam diskutēt,” piebilst Meinerte, “jo - tiklīdz pavīd ziņa, ka kaut kur kaut kas grūst un ir pamests, izskan aicinājums: tur taču vajadzētu veidot muzeju! Bet diskusijai jābūt: cik muzejus mums vajag, cik varam uzturēt. Tas ir nopietnu pētījumu objekts.”
Jautājumu par muzejiem un to nākotni acīmredzot turpināsim pētīt, izzinot arī Kultūras ministrijas viedokli un risinājumu iespējas.
Jau pērnā gada oktobrī rakstījām par gaidāmajām problēmām ar finansējumu muzejiem.
